Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, un nu jau astoņus gadus tas ir Burtnieku novada pašvaldības valdījumā. Kopš 2009. gada Burtnieka ezerā rūpnieciskās zvejas rīku limits ir 2500 metri, no kuriem 2000 metrus izmanto komerciālie zvejnieki, bet 500 metri atvēlēti licencētai zvejai ar maksimums 16 murdiem.
Lai gan pētnieku iegūtie dati rāda, ka ezers ir zivju resursiem bagāts, taču makšķernieku un zvejnieku spiediens uz plēsīgajām zivīm ir pārāk liels, tāpēc samazinās lielo zivju īpatsvars.
Jānis Brambats portālā "Manabalss.lv" pirms dažām dienām aizsāka iniciatīvu par rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtniekā. To parakstījis jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis atbalstītāju.
"Saskaros ar to, ka zivju resursi ļoti stipri sarukuši. To atzīst arī daudzi vietējie makšķernieki, kas tur brauc.
Un arī makšķernieku skaits ir ļoti būtiski samazinājies. Šobrīd ezerā ir tā, ka ir balto zivju pārprodukcija. Zvejniekiem, protams, baltā zivs tik ļoti neinteresē, viņiem vairāk interesē zandarts. Nav arī nekāds brīnums, jo zandarta fileja veikalā nopērkama par kādiem 16 eiro kilogramā," pastāstīja Brambats.
Viņš piesauc zinātnieku veiktus pētījumus, kuros secināts, ka ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā, gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju – zandartu, līdaku, asaru – populācijas īpatsvars ezerā esot tikai 15%. Daudz ir mazo eksemplāru, un to dominance liecinot par nepieciešamību mainīt ezera izmantošanas paradumus.
Pētījumi parāda, ka ūdens kvalitāte un zivju populācijas neveselīgais sastāvs liek sākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas pasākumus, no kuriem viens varētu būt rūpnieciskās zvejas pārtraukšana ezerā. Par to arī iniciatīva portālā "Manabalss.lv".
"Galvenā doma par to, ka principā jau sen vajadzēja rūpniecisko zveju pārtrauktā ezerā, jo zivju krājumi ir ļoti stipri samazinājušies. Bet pašvaldība līdz šim brīdim par šo jautājumu nav izšķīrusies.
Iniciatīvas mērķis bija likt pašvaldībai manīt sabiedrības, makšķernieku vēlmi.
Un tā iniciatīva nepilnas diennakts laikā savāca 1000 balsis. Tas ir pietiekami vērā ņemams rādītājs, un 30. oktobrī tā jau tika iesniegta arī pašvaldībā," izklāstīja iniciatīvas autors.
Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume ("Vienotība") atzīst, ka pašvaldība līdz šim nav bijusi ērtā situācijā.
Straume pastāstīja, ka pašlaik ar sešām saimniecībām noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi, kas nākamā gada decembrī beidzas. Bet normatīvie akti ļauj zvejniekiem paturēt tiesības turpināt šos līgumus.
"Princips, ka valsts un pašvaldība savu mantu atsavina vai iznomā par iespējami augstāku cenu šajā gadījumā, šajā likumdošanā nav iestrādāts. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, kāpēc tā ir nolobēts. Tā kā, ja arī šie līgumi beidzas, šie esošie zvejnieki patur tiesības kā pirmpircēji turpināt šos līgumus," stāstīja Straume.
Savukārt otra iespēja ir rūpniecisko zveju Burtniekā aizliegt. Par to jau bijušas diskusijas, un tagad saņemts lielas daļas iedzīvotāju spiediens par to, ka "šie tīkli jāizņem ārā".
Burtnieku novada domes deputātiem esot atšķirīgi viedokļi, bet pie balsu vairākuma uz vienu vai otru pusi jānonāk līdz šī gada beigām. Vienlaicīgi ar Burtnieku tiks pārskatīta arī rūpnieciskās zvejas nākotne Ķiruma ezerā Vecates pagastā, kur zvejas tiesību nomas termiņš beigsies šā gada 31. decembrī.
Otrdien ieplānotā konference par Burtnieka nākotni tiks pārraidīta arī interneta tiešraidē.
