Dzimis Zvaigznes dienā, spilgti iemirdzējies Latvijas neatkarības sākumā un tās nosargāšanā – tas ir pulkvedis Oskars Kalpaks. Iespējams, ka bez viņa degsmes, līdera dotībām un pārliecības Latvijas liktenis būtu citāds. Ceturtdien, atzīmējot Kalpaka 140. dzimšanas dienu, arī Kuldīgas novada Rudbāržos notika vairāki atceres pasākumi, viens no tiem – pārgājiens pa Kalpaka reiz ieto ceļa posmu.
Autora ziņas
Janvāra atkusnis visvairāk skāra Latvijas rietumu un centrālās daļas upes. Otrdien oranžo brīdinājumu izsludināja Kurzemes upēs – Ventas lejtecē un Durbē, kā arī Lielupes augštecē. Trešdien ūdens līmenis Ventā Kuldīgas novadā nedaudz krities, lai gan citviet tas aizvien paaugstinās, un oranžais brīdinājums ir spēkā joprojām.
Neatlaidīgs, nesavtīgs darbs, savas identitātes apzināšanās – tā varētu raksturot tos cilvēkus, kas vada un darbojas etniskās kultūras centrā "Suiti". Pirms 20 gadiem decembrī šī biedrība sāka savu darbu. Padarīto sen vairs nevar ierakstīt dažās lapaspusēs. Tā darbojas dažādos virzienos – saglabā, izzina, pētī, māca, dižojas un droši sper soļus arī pasaulē.
Kuldīgas novada muzeja krājums kļuvis par 146 arheoloģiskajiem atradumiem bagātāks. Vēsturiskie liecinieki nākuši no Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcas apkārtnes, kad tur notika arheoloģiskā uzraudzība ietves pārbūves laikā. Atrasti ne tikai priekšmeti no dažādiem gadsimtiem, bet atklātas arī liecības par dažādām reiz ap baznīcu bijušām būvkonstrukcijām.
Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde “Tagad ir visu laiku” izvietota divās ēkās Kuldīgā – Mākslas namā un Mākslinieku rezidences galerijā. Ja sākotnēji bijusi doma šeit atvest kopdarbu “Tūlīt”, kas bija skatāms mākslas stacijā “Dubulti”, tad tā pielāgošana jaunajām telpām izaugusi par jaunu izstādi, jaunām sajūtām un jauniem darbiem. Kristaps Kalns atzīst – to ietekmējis arī pandēmijas laiks, vairāk rosinot runāt par to, kas ir tagad, lieki neprognozējot un negaidot, bet reflektējot par esošo.
“Baltijas mērogā tās ir unikālas starptautiskas maģistra līmeņa studijas,” tā par jaunizveidoto programmu “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” saka tās īstenotāji. Pakalpojuma dizains mūsdienās ieguvis nozīmīgu vietu, bet to apgūt augstākajā līmenī nebija iespējams. Programma izveidota, sadarbojoties Kuldīgas novada pašvaldībai ar Latvijas Mākslas akadēmiju un vēl citām trim augstskolām. Nupat Kuldīgā studenti aizvadījuši pirmo klātienes nedēļu, pēc tās mācības turpināsies attālināti.
Padures muižas vēsturiskais uzslāņojums un laikmetīgā māksla – kā divi sarunu biedri, kurā skatītājs ir līdzdomājošs un līdzvērtējošs. Tā varētu teikt par Padures muižā atklāto vērienīgo galerijas “Alma” rīkoto laikmetīgās mākslas izstādi. Ekspozīcijā ir gan jaunas, īpaši šim notikumam veidotas instalācijas un objekti, gan darbi, kas atlasīti no galerijā notikušām izstādēm.
Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.–18. gadsimtā – tas ir jaunākais Nacionālā arhīva izdevums, kas ļauj iepazīties ar kārtības noteikumiem, kādi bija raksturīgi agro jauno laiku vāciski runājošajai telpai un bija paredzēti “labas kārtības” un “pareizas uzvedības” regulēšanai pilsētās. Bilingvālajā izdevumā ir iekļauti ne tikai nolikumi, bet arī zinātniskie ievadi.
Teātra izrādes bērniem un pieaugušajiem, klaviermūzikas koncerts un meistarklases – to visu aizvadītās nedēļas nogalē varēja baudīt Kuldīgas pilsētvidē, kur notika festivāls “Teātris ir visur Kuldīgā”. Tas katru gadu par skatuvi pārvērš arvien jaunas vietas, un šis gads nebija izņēmums.
Septembris ir Raiņa dzimšanas dienas mēnesis, kad tradicionāli notiek Dzejas dienas un citi ar Raini saistīti pasākumi. Kuldīgā aizvadītās nedēļas nogalē jau septīto reizi Raiņa daiļrades motīvi ienāca ar mākslu kaleidoskopu “Uguns (un) nakts”. Šogad gaismas piedzīvojums veda kosmiskās iztēles, fantāziju un ilūziju ceļojumā.
Gadiem Svētās Annas baznīcas draudze Kuldīgā meklēja finansējumu dievnama torņa remontam un krāja, liekot eiro pie eiro, arī ziedotos līdzekļus. Torņa atjaunošanai bija nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši eiro, tāpēc liels bijis draudzes prieks par iespēju piesaistīt naudu no sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas. Pateicoties tai, vērienīgie torņa atjaunošanas darbi beidzot ir sākušies.
Aizvadītās nedēļas nogalē, koncertā klātesot publikai, industriālā gaisotnē satikās pianista Daiņa Teņa mūzika un klavieru izgatavotāja Dāvida Kļaviņa “Una Corda” klavieres. Koncerts notika Kuldīgā, Kaļķu ielas radoši industriālajā kvartālā, kur arī top pasaulslavenās akustiskās klavieres.
Četri jumti Kuldīgā uz brīdi bija kļuvuši par skatuvēm, no kurām dīdžeji atskaņoja elektronisko mūziku. Tā savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju atzīmēja radošā apvienība “Zero Defect”. Muzikālajai performancei “Jumtu disko” cilvēki varēja piepulcēties virtuāli, bet apvienības dīdžejiem tā bija jauka atkalsatikšanās.
Lai arī pandēmijas dēļ jau otro gadu nevar svinēt tradicionālo festivālu “Dzīres Kuldīgā”, jūlija trešajā nedēļā, kad svētki parasti notika, cilvēkiem sarūpēta mierīgāka kultūras baudīšana – vides objektu parāde jeb pilsētas defilē “Taureņiem tik savādiem”. Jau no pirmdienas, 12. jūlija, ikvienu garāmgājēju priecē krāšņi mākslinieku veidoti vides objekti gājēju ielā.
Muiža kā ģimenes loceklis un dzīvesveids – tāda tā pavisam noteikti ir to saimniekiem. Piļu un muižu asociācijā norāda, ka nav jābūt ļoti bagātam, lai kļūtu par pils saimnieku, bet pacietīgam gan. Šobrīd ir tendence, ka muižas tiek atjaunotas pakāpeniski, ieguldot tik līdzekļu, cik izdevies piesaistīt. To rāda arī norises Kuldīgas novadā. Pēdējos piecos gados jaunu elpu iegūst ne viena vien muiža.
Pēc apjomīgas restaurācijas Kuldīgas novada muzejā atgriezušies arheoloģiskie atradumi no Kundu senkapiem. Tur iegūtās senlietas ir nozīmīga liecība par Ventas ūdensceļa nozīmi dzelzs laikmeta tirdzniecības un kultūras kontaktu nodrošināšanā, kā arī pierādījums vietējo iedzīvotāju un skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanai Kurzemes centrālajā daļā vēlajā dzelzs laikmetā.
“Durvis ir ēkas vizītkarte,” tā saka Kuldīgas Restaurācijas centra darbinieki. Un tā acīmredzot domāja arī Kuldīgas iedzīvotāji pirms simt, divsimt un vairāk gadiem, šodienas pilsētai mantojumā atstājot daudz krāšņu durvju. Nu tās ir ne tikai namu, bet arī Kuldīgas vecpilsētas vizītkarte. Pandēmijas dēļ centra speciālistiem ir liegts rīkot klātienes tikšanās ar iedzīvotājiem, lai izglītotu par kultūrvēsturisko mantojumu, tāpēc Lieldienu laikā ikviens tika aicināts piedalīties pastaigu spēlē un iepazīt Kuldīgas durvis.
Maijā 95. jubilejā atcerēsimies tēlnieci Līviju Rezevsku, kuras dzimtā puse ir Kuldīga. Tās pilsētvidē ir apskatāmi daudzi tēlnieces darbi, taču viens no kuldīdznieku iecienītākajiem ir skulptūra – strūklaka “Meitene ar ūdens trauku”. Jau vairākus gadus strūklaka nefunkcionē, taču nu radušās cerības, ka vasaras beigās tā atkal darbosies.
Starptautiskā maģistra līmeņa studiju programma dizainā būs jaunums Baltijas mērogā, un tā būs iespēja ne tikai attīstīt reģionus, bet arī eksportēt Latvijas augstāko izglītību – par to pārliecināti programmas īstenotāji – Latvijas Mākslas akadēmija un Kuldīgas novada pašvaldība. Akadēmijas filiālei nepieciešamā ēka Kuldīgā vēl top, bet pati programma jau iesniegta licencēšanai.
Kuldīga ir pirmā pašvaldība ārpus Rīgas, kurā atklāts bezkontakta Covid-19 siekalu paraugu pieņemšanas un nodošanas punkts. Tas dod iespēju analīzes nodot bez saskares ar medicīnisko personālu jebkurā diennakts laikā. Divas šādas iekārtas atrodas Rīgā.
Ziemassvētku vecīša lomā šoreiz iejūtas Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolēni. Visu decembri viņi un skolotāji veidojuši, līmējuši, filmējuši apsveikumus un domājuši par to, kā šajā laikā iepriecināt Kuldīgas slimnīcas darbiniekus un tos, kuriem svētku laiks jāpavada, ārstējoties slimnīcā. Tas viss nu kopā ar dažādiem našķiem sagūlis lielajā maisā.
Pirms ziemas oficiālās stāšanās amatā, pirms Ziemassvētku brīnuma un cerību pilnas Jaunā gada sveikšanas svarīgākais ir rast sevī sajūtas – gaišas, siltas, jaukas un apcerīgas. Tā ikvienu uzrunāja Kuldīgas kultūras centra darbinieki, piektdien un sestdien aicinot cilvēkus ļauties priekam un doties viņu izsapņotajā un teiksmainajā, nesteidzīgi ejamā Ziemassvētku sajūtu takā.
17. decembrī tiek atzīmēta izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena 250. dzimšanas diena. To ar koncertlekciju un trīs koncertu ciklu bija paredzēts atzīmēt arī Kuldīgas pusē. Kā gan dižais komponists ir saistīts ar šo vietu? Viņš bijis Kuldīgas novada Turlavas pagastā dzimušā Talsu mācītāja Kārļa Amendas tuvs draugs. Lai pastāstītu, kā viņu draudzība atbalsojusies Kuldīgas pusē, paredzētā koncertlekcija top virtuāli.
Kuldīgas vecpilsētā īpaša vērtība ir logiem, tāpēc to restaurācijai un saglabāšanai autentiskajā izskatā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Šobrīd Kuldīgas Restaurācijas centrā nokļuvis unikāls sīkrūšu logs, kas pamazām atgūst savu sākotnējo izskatu. Vienlaikus rūpēs par sabiedrības izglītošanu centra darbinieki atbilstoši šim laikam radījuši ziemas pastaigu spēli ģimenei “Atver lodziņ`”.
Īpaša piesardzība Covid-19 pandēmijas laikā tiek ievērota pansionātos, kur galvenokārt mīt vecāka gadagājuma ļaudis. Te vairs nenotiek pasākumi, uz kuriem tika aicināti cilvēki no malas, liegti arī tuvinieku apmeklējumi. Kā šo laiku pavada aprūpes nama "Valtaiķi" iemītnieki, kā viņus cenšas iepriecināt darbinieki un tuvinieki?
Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā "Kurzeme visiem". Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.
Mācīties dot, ne tikai ņemt – pirms pieciem gadiem ar šādu domu viena Kuldīgas skolas klase izveidoja labdarības pārtikas kasti, kura decembrī gluži kā dāvana tiek novietota pie Ziemassvētku egles. Skolēni to regulāri piepilda ar dažādiem pārtikas produktiem, bet cilvēki, kuri nonākuši grūtībās, aicināti tos paņemt. Šī akcija ir kļuvusi par Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas tradīciju.
"Neko no izstādē redzamā nav iespējams saprast nepareizi." Tā par nupat Kuldīgas novada muzejā atvērto laikmetīgās mākslas izstādi bērniem "Tagadmāksla" saka tās veidotāji. Izstādē bērnu acīm un izpētei eksponēti četru ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām pazīstamu mākslinieku darbi. Izstāde veidota pirmsskolas un pirmo klašu vecuma bērniem, lai vairotu interesi un izpratni par mākslu, kā arī aicinātu bērnus un viņu vecākus izteikt viedokli un nebaidīties no nesaprotamā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ziemassvētku tuvošanās laiku gaida ar bažām, jo paaugstinās to ugunsnelaimju risks, kuru radījušas bez uzraudzības atstātas sveces. Lai svētki nepārvērstos par traģēdiju, dienests rīko informatīvas dienas visā Latvijā. Viena no tādām aizvadīta Saldū.