Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Elita Pūrīte pārcilā nesen muzejā nonākušos arheoloģiskos atradumus. Tie iegūti būvdarbu arheoloģiskās uzraudzības laikā, kad vienu mēnesi rudenī pie Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcas tika pārbūvēta ietve. Uz galda rindojas lodes, čaulītes, skrūves, pogas, piekariņi, trauku lauskas, gredzeni, gliemežvāki, saktas, zvārgulīši, naglas, naži, dažādu laikmetu monētas un citi priekšmeti – pavisam 146 arheoloģiskie atradumi.
"Pašlaik vēl nav iegrāmatoti, papildus aprakstus, mērījumus, uzskaiti veiksim, krājuma komisijā izvērtēsim, pieņemsim lēmumu, kuru [likt] pamatkrājumā, kas palīgkrājumā," stāsta Elita Pūrīte.
Arheoloģiskā uzraudzība notika vēsturnieka un arheologa Andra Tomašūna vadībā. Pie baznīcas zem plānotās gājēju takas tika izsmelta grunts līdz 40–50 cm dziļumam, uzraudzība notika apmēram 400 m2 lielā teritorijā. Šie atradumi sniedz informāciju par Kuldīgas iedzīvotāju sadzīvi 13.–14. gadsimtā un Svētās Katrīnas baznīcas vēsturi no 16. gadsimta.
Būvdarbu laikā, iespējams, fiksēta vieta, kur 17. gadsimtā bijis baznīcas zvanu tornis, kas nodedzis poļu–zviedru kara laikā, bet baznīcas pusē, kas vērsta uz Alekšupītes tiltiņu, varētu būt bijuši hercogistes laikā mūrēti vārti, kuru pamatus atrada būvdarbu laikā. Ar 19. gadsimtu datējamie atradumi vairāk iegūti baznīcas ziemeļu pusē. Arheoloģiskā uzraudzība netika aizstāta ar arheoloģiskajiem izrakumiem, jo būvobjektā celtnieki varēja pamainīt savu būves taciņas plākšņu iedziļināšanas plānus.