Skanot visu Kuldīgas baznīcu zvaniem, pilsētas Rātslaukumā ceturtdien, 21. septembrī, pacelts Apvienoto Nāciju Organizācijas karogs, kas tagad simbolizēs Kuldīgas piederību UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām valstīm un to unikālajām vērtībām.
Autora ziņas
Brocēnos cementa rūpnīca "Schwenk Latvija" noslēgusi līgumu ar enerģētikas uzņēmumu, un tai 4,5% no gadā patērētās elektroenerģijas saražos saule nupat uzbūvētajā Kurzemē lielākajā saules elektrostacijā. Tā ir viena no pieejām, kas cementa ražotājam palīdzēs arī mazināt izmaksas par elektroenerģiju. Šī rūpnīca ir viena no modernākajām Eiropā šai nozarē. Pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 45 miljoni eiro investīciju ietekmes uz vidi mazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.
"Nāc līdzās dzejā un mūzikā!" – uz šādu pasākumu Snēpeles muižā aicināja tie talantīgie jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas darbojas fondā "Nāc līdzās!". Snēpele bija viena no vietām, kur pirms diviem gadiem tapa ceļojošā foto izstāde par viņiem – "Mirklis citur". Nu izstāde ir piestājusi Snēpelē un jaunieši kā pateicību dāvāja dzeju un mūziku.
Kuldīgas novada Padures pagasts vienmēr bijis bagāts ar prasmīgiem lauksaimniekiem. Tās lepnums ir arī muižas klēts ar mansarda jumtu. Šobrīd tās apcirkņi vairs neglabā graudus, bet gan vēsturi. Lai to celtu gaismā, jau par tradīciju kļuvis rudenī, ražas laikā, izcelt senos arodus, iedarbināt kuļmašīnu un visus aicināt uz "Jautro mašīntalku".
Vairāk nekā 30 ugunsdzēsēju glābēju, septiņas autocisternas, divas autokāpnes un glābšanas auto – tik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spēku tika iesaistīti paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanā vakar pēcpusdienā. Dega Saldus novadā esošā kaļķakmens miltu ražotne SIA "Sātiņi LM". Darbi nelaimes vietā tika pabeigti pēc 10 stundām. Uzņēmuma pārstāvji vēl nezina, vai pēc šīs nelaimes uzņēmumam izdosies atgūties.
Baudi saulespuķu skaistumu un palīdzi kādam nelaimē nonākušajam! Ar šādu mērķi visā Latvijā tuvu ceļiem ir sasēti saulespuķu lauki. Cilvēki tajos aicināti fotografēties, arī saplūkt saulainos ziedus, bet par saņemto skaistumu atlīdzināt programmā "Cilvēkos ir spēks", kas atvērta platformā "Ziedot.lv". Tur nonākusī nauda palīdzēs kādam, kurš nonācis pēkšņās grūtībās.
Šovasar ne reizi vien peldēt gribētāji Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā sastapušies ar aicinājumu nepeldēt, jo upē pasliktinājusies ūdens kvalitāte. Iemesli ir vairāki, viens no tiem – Ventā ieplūst neattīrīti kanalizācijas ūdeņi. Lai situāciju uzlabotu, Kuldīgā un tās apkārtnē pastiprināti kontrolēs decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Kuldīgas novadā augusta otrā puse ir laiks, kad pašvaldības un izglītības nozares speciālisti apmeklē visas skolas, lai pārliecinātos par to gatavību jaunajam mācību gadam. Tie ir ne tikai paveiktie kosmētiskie remonti, bet arī skolēnu skaita un pedagogu noslogojuma apzināšana. Sarunās atklājas arī pa kādai neplānotai un steidzami risināmai problēmai.
Kad jaunietis ar garīga rakstura traucējumiem absolvējis skolu, kāds ir viņa tālākais ceļš? Lai arī ir veiksmes stāsti, joprojām šai invaliditātes grupai ir grūtāk atrast darbu nekā cilvēkiem ar citu invaliditāti. Dažādu stereotipu dēļ viņiem arī grūtāk iekļauties sabiedrībā. Par iespējām situāciju mainīt sprieda speciālo programmu īstenotāji no visas Latvijas, likumu veidotāji un virzītāji.
Suitos saglabātās dzīvās koklēšanas tradīcijas bija vienas no tām, kas palīdzējušas šo tradīciju atjaunot visā Latvijā pērnā gadsimta 70., 80. gados. Lai joprojām ikviens interesents varētu gan apgūt, gan pilnveidot koklēšanu un iemācīties suitos pierakstītās melodijas, te tiek rīkotas meistarklases. Par to vadītāju jau atkārtoti aicināta virtuozā koklētāja Laima Jansone.
Lai praktiski pilnveidotu iemaņas, kuras jaunieši apguvuši valsts aizsardzības mācībā skolas laikā, tiek rīkotas arī vasaras nometnes. Šobrīd Kuldīgas novada militārajā poligonā "Mežaine" tiek aizvadīta ceturtā – noslēdzošā nometne. Tajā piedalās valsts aizsardzības mācības otrā mācību gada skolēni no dažādām Latvijas vietām.
Darba, cilvēku, humora, Latvijas un suitu kultūras mīlestība – tā dažos vārdos var raksturot Ruču jeb Mariju Steimani. Par savu ieguldījumu suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā viņa saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni un dažādas citas balvas, ilgus gadus bijusi "Suitu sievu" dziedātāja. Kad pēc 91 nodzīvota gada aiz Ruča aizvērušies šīs pasaules vārti, viņas līdzgaitnieki saka – ir skumji, bet tai pašā laikā gaiši, jo viņas bagātais mūžs turpina dzīvot Ruča dzīvesziņā, nostāstos un dziesmās.
Vairāk nekā 90% savvaļas putnu bezpalīdzīgā stāvoklī patversmē nonāk gan tiešas, gan netiešas cilvēku vainas dēļ, tā sacīja savvaļas putnu palīdzības biedrībā "Drauga spārns". Katru gadu šādu putnu skaits pieaug. Lai arī pie Skrundas esošajā dzīvnieku patversmē galvenokārt uzturas suņi un kaķi, nesen tur atvests vārnēns, kurš piedzīvojis vardarbību un vēl tikai mācās lidot.
Sākumā trīs, bet šobrīd divi stārķēni – tā šovasar gājis stārķu ģimenei, kura neatlaidīgi izcīnīja savu vietu tomēr ligzdot uz pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra jumta. Biologi saka – šī sezona nav bijusi tā labvēlīgākā stārķu ligzdošanas, un ir daudz ligzdu, kur nav neviena mazuļa vai vasaras laikā stārķēnu skaits ir samazinājies.
Pērn vasarā Kuldīgas Kultūras centra pārbūves darbi iesākās cerīgi. Taču šī vasara nesusi nepatīkamas ziņas – būvniekam "Ostas celtnieks" pasludināta maksātnespēja. Tagad darbi apstājušies un veido dokumentāciju jaunam iepirkumam. Pašvaldībā cer, ka ar jauno būvnieku izdosies noslēgt līgumu līdz gada beigām.
Ozoliem šis ir grūts gads, saka speciālisti. Pavasara sala dēļ ne viens vien ozols tagad ir bez lapām. Arī dabas pētnieki un entuziasti sociālajos tīklos cēluši trauksmi, ka nokaltis ainaviskais un dižais Mundigu upurozols. Daudzo gadsimtu laikā tas ir cietis no trupes, dziļās rievas kāds savulaik centies aizpildīt ar celtniecības putām, bet par to, vai ozols patiešām ir iznīcis, vēl pāragri spriest.
Gan skaistumam, gan veselībai, gan labsajūtai – tā par Jāņu vainagiem saka zāļu sieva un pirtniece Māra Tīmane. Ja lauku puķu lasītājs un vainaga pinējs labi pazīst augus, tad var uzpīt pat pretodu vainagu. Bet, lai galvas rota uz rīta pusi nebūtu kļuvusi par kakla rotu, noder kārtīga vainaga izstiepšana.
Par to, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos var izaudzēt un novākt valriekstus, ir pārliecinājies ne viens vien. Tomēr lielu valriekstu komercdārzu Latvijā nav. Lielākais tapis Kuldīgas novada Rendas pagastā. Pašlaik tur tiek testētas dažādas šķirnes, lai izvērtētu, kuras Latvijai būtu vispiemērotākās. Dārza saimnieks cer, ka tā attīstīsies par stabilu lauksaimniecības nozari un valrieksti kļūs par Latvijas nacionālo produktu.