Svētdien, 21. jūlijā, Kuldīgā noslēdzas grandiozais festivāls “Dzīres Kuldīgā”. Šie ir vieni no vecākajiem pilsētu svētkiem Latvijā un notika 24. reizi. Šī gada svētku vadmotīvs bija mūzikas instrumenti. Kā allaž, svētki pārsteidza ar dažādiem jaunumiem - Latvijā vēl nebijušiem ārzemju viesiem un arī pašu radošo ieceru īstenojumu.
Ar krāšņu svētku programmu sācies festivāls “Dzīres Kuldīgā”. 19. jūlijs ir svētku pirmā diena, kurā centrālais notikums ir grupas “Instrumenti” koncerts. Šogad aprit 777 gadi, kopš skaistā Kurzemes pilsēta minēta vēsturiskajos avotos.
Tā kā arvien akūtāk Kuldīgas novadā izjūt jaunu speciālistu trūkumu gan slimnīcā, gan skolās, tā nolēmusi sekot citu pašvaldību pieredzei un izstrādājusi stipendiju programmu pēdējo kursu studentiem nepieciešamākajās profesijās. Tā paredz, ka pēc augstskolas pabeigšanas trīs gadi ir jānostrādā konkrētajā profesijā Kuldīgas novadā.
“Vēlējos izgatavot kaut ko funkcionālu un cilvēkiem vajadzīgu ,” tā par savu diplomdarbu saka jūrmalnieks, kungs cienījamos gados Andris Andersons. Viņš nupat Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā ieguvis mēbeļu dizaina speciālista diplomu, bet savu noslēguma darbu – saliekamu koka spēļu galdu un krēsliņus – uzdāvinājis Kuldīgas bibliotēkai.
Kulturālo kartupeļu lauks, kuru maija sākumā Kuldīgā izveidoja Imanta Ziedoņa fonds "Viegli", ir ziedēšanas pilnbriedā. Fonda pārstāvji saka – kulturālie kartupeļi auguši godam. Lai svinētu ziedēšanu, bija sarīkoti īsti svētki gan ar radošajam darbnīcām, gan koncerts "Kartupeļu ziedonis".
Jautras, aizraujošas un iedvesmojošas mūzikas pavadībā svētdienas pēcpusdienu pavadīja visi tie cilvēki, kuri Kuldīgas pilsētas dārzā apmeklēja Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra un Latvijas Zemessardzes orķestra koncertu. Tajā galvenokārt skanēja latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautasdziesmas. Koncerts ir dāvana iedzīvotājiem Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadē. Šonedēļ paredzēti vairāki koncerti gan reģionos, gan Rīgā.
Lai smeltos pieredzi un pārrunātu esošo situāciju, biedrība “Latvijas mazpulki” rīko pieredzes apmaiņas braucienus. Šoreiz mazpulku vadītāji no visas Latvijas devās uz Kuldīgas novada Padures pagastu, kur mazpulks ir ar bagātām tradīcijām un paaudžu pēctecību.
Lai saglabātu suitu godu tradīcijas un ar tām iepazīstinātu ikvienu interesentu, vienā no suitu vēsturiskajām vietām – Kuldīgas novada Basos – izveidota ekspozīcija “Suitu godi”. Tā ir audiovizuāla, kurā iespējams noklausīties suitu kāzu, kristību, bēru un dažādu gadskārtu dziesmas. Šobrīd tā ir vienīgā ekspozīcija, kas tik plaši stāsta par suitu godiem.
Sakopj Vecpils katoļu baznīcas kriptu, kurā esošie apbedījumi tika izpostīti pirms aptuveni 50 gadiem. Darbus uzraudzīja pārstāvji no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.
Postošais negaiss, kas šonedēļ plosījās Latvijā, skāra arī Kuldīgas novadu. Vislielākie postījumi nodarīti Kabiles pagastā – liels daudzums nolauztu koku un norauta arī daļa skolas jumta. Zemniekiem bojāti labības lauki, nokapātas ogas, dārzeņi un stādi. Arī šodien notika negaisa seku likvidēšanas darbi.
“Es ļoti vēlētos, lai katrs, kurš lasa šo grāmatu, smeļas no tās spēku un rod iedvesmu stāties pretī jebkādām grūtībām,” tā grāmatā “Kuršu ķoniņi cauri paaudzēm” raksta tās sastādītāja Inita Peniķe. Tas ir stāsts par spēju pastāvēt par savu neatkarību daudzu gadsimtu garumā, stiprām un strādīgām dzimtām, pagātni un šodienu. Grāmatu svinīgi atvēra Kuldīgas novada Turlavas pagastā, kurā savulaik bija visvairāk kuršu ķoniņu brīvciemu.
Lai uzlabotu elektroenerģijas padevi, rastu papildu jaudas un modernizētu tīklus, Skrundas novadā uzbūvēta jauna elektroapgādes apakšstacija. Tas ir viens no papildu pozitīvajiem priekšnoteikumiem investoru piesaistē.
Klēts pie Vārmes muižas bija paredzēta nojaukšanai, līdzīgs liktenis būtu sagaidījis arī kalpu māju. Lai to nepieļautu un iedzīvotājiem stāstītu par to vēsturisko vērtību, neliela interesentu grupa rīkoja “Vārmes muižas kalpu mājas modināšanas” pasākumu.
Izcila ūdens kvalitāte, drošība un vides pieejamība – šie ir tikai daži no 33 kritērijiem, kas jānodrošina, lai peldvieta iegūtu populārāko starptautisko tūrisma ekosertifikātu "Zilais karogs". Sarežģītāk šos kritērijus nodrošināt un noturēt ir pie upes. Kuldīgā, Mārtiņsalas peldvietā pie Ventas, tas izdevies jau desmit reizes.
"Tā ir savstarpēja pieredzes apmaiņa un prasmes uzlabošana dūdu spēlē," – atzīst Latvijas dūdinieku saieta dalībnieki. Saiets otro gadu tika rīkots Alsungā, jo tieši tur visilgāk saglabājušās dūdu spēlēšanas tradīcijas.
Šī nedēļas nogale Kuldīgā bija īsts baudījums velosipēdu kultūras un vēstures gardēžiem. Tur notika Vislatvijas tvīda brauciens, kurš svinēja savu desmito jubileju. Kā atzina brauciena dalībnieki, tā ir iespēja baudīt jauku atmosfēru, satikt domubiedrus, īpaši padomāt par savu tērpu un velosipēdu.
Vai kļūsim par aktīvākajiem balsotājiem Latvijā? Tā tiek uzrunāti Kuldīgas novada iedzīvotāji. Lai mudinātu vēlētājus būt aktīviem, Kurzemes Nevalstisko organizāciju (NVO) centra aktīvistes nolēmušas izmēģināt akciju, kas balstīta uz sacensību garu.
1965. gadā izveidotā foto albumā sākusi krāties Kabiles ugunsdzēsības sporta vēsture. Te ir gan sportistu fotogrāfijas, gan apraksti, kas liecina – kabilnieki bijuši neatlaidīgi. Kad vienā gadā piedzīvots zaudējums, nākamajā kļūdas izvērtētas, palielināts treniņu skaits, kārtīgi sagatavota tehnika un tad jau uzvara bijusi rokās. Vairākas reizes kabilnieki bijuši arī Latvijas čempioni. Lai pārbaudītu savas prasmes, rīkota pat Pažarnieku diena. Tomēr ar laiku šīs tradīcijas izsīkušas. Lai tās atjaunotu, jau pērn Kabilē sarīkoti Pažarnieku svētki, kuros piedalījās arī tie, kas savulaik Kabiles vārdu spodrinājuši Latvijas mērogā.
Šogad tiek atzīmēta rakstnieka Kārļa Skalbes 140. gadskārta. Lai popularizētu viņa daiļradi, Kuldīgas tehnikums savu tradicionālo radošā vārda un koka mākslas simpoziju "Sirdsvārdi Latvijai" aizvadījis Skalbes zīmē. Tapuši gan literāri darbi, gan skulptūras. Tās šogad ceļos uz dažādiem bērnudārziem.
Kad mācību gads tuvojas noslēgumam, uz gadskārtējo semināru pulcējas interešu izglītības jomas speciālisti no visas Latvijas. Šajā reizē galvenokārt tika runāts par mūsdienīgas interešu izglītības organizēšanu.
Maija brīvdienās Kuldīgā, Ventas upes krastā, netālu no platākā ūdenskrituma Eiropā, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” atklāja kulturālo kartupeļu lauku un pirmo reizi ieskandināja īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. Kartupeļu lauka radio radīts, lai atskaņotu labu mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku vērtīgās domas un izceltu skaisto Latvijā, informēja fonda pārstāvji.
Latvijas neatkarības svētkiem Ēdolē pošas īpaši, jo te jau par tradīciju kļuvis pie balti klātiem galdiem cilvēkus aicināt uz labdarības pasākumu “Mazajai sirsniņai”. Šai reizē ēdolnieki atsaukušies Latvijas akcijai “Nepaej garām!”, un saziedotie līdzekļi atbalstīs nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām.
Baznīcas iela Kuldīgā ir tās sirds un viena no šarmantākajām vecpilsētas ieliņām. Tā var lepoties arī ar savu maketu, kuru ilgus gadus veidojis kuldīdznieks Rolfs Vitals. Nu tas apskatāms Kuldīgas novada muzejā izstādē “Nianses un silueti”.
Mērķtiecīgi strādāt, lai iekļūtu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, Kuldīga sākusi jau no 2001. gada. Šai laikā izdarīts daudz gan mantojuma saglabāšanā, gan izpētē, gan iedzīvotāju izglītošanā. Tagad tiek gatavots pieteikums UNESCO pasaules mantojuma sarakstam. Lai tas būtu pārliecinošs un zinātniski pamatots, darāmā vēl daudz. Nupat aizvadīts atribūtu kartēšanas seminārs - pilotprojekts, lai atrastu autentiskas liecības no Kurzemes hercogistes laikiem.
Cik daudzveidīgs, dažāds un svarīgs ir zīmējums, nu redzams tāda paša nosaukuma izstādē Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Tajā aplūkojami Latvijā zināmu mākslinieku darbi. Izstādes kurators Raimonds Kalējs saka - tā ir izglītojoša, informatīvi bagāta un jaunus apvāršņus mākslā paveroša.
Otrās Lieldienas Brocēnos bija īpaši rosīgas. Te notika pirmo Brocēnu starpnovadu kendamas sacensību noslēgums. Tajās bija arī īpašie viesi no Dānijas, kas rādīja pasaules līmeņa trikus. Sacensību laikā bija iespēja arī piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un baudīt Lieldienu noskaņu.
Padomdevējs un motivētājs jeb vienā vārdā - mentors. Bieži vien tieši šādu cilvēku trūkst tiem, kuri kļuvuši par likuma pārkāpējiem, ir atkarīgi vai paši nespēj tikt galā ar dažādiem ikdienas uzdevumiem. Arī Kuldīgas Sociālais dienests atzinis, ka mentori palīdzētu risināt sociālās problēmas, tāpēc pirmo reizi organizējis mentoru apmācību. Cilvēku, kas vēlētos kļūt par mentoriem, ir maz.
“Tai brīdī bija tik liels apjukums, ka vienīgā doma bija - redzēt un atcerēties automašīnas numura zīmi”, tā 9. aprīļa notikumus atceras Skrundas degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbiniece. Kad kāds pircējs aizbrauca no stacijas, nenorēķinājies par degvielu, darbiniece viņam ar mašīnu sekoja, līdz kādā nomaļā ceļa līkumā pārkāpējs nenovaldīja stūri un iebrauca grāvī.
“Zīmēšana ir domāšanas veids un glezniecības pamats,” tā atzīst Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pasniedzēji. Tāpēc šai reizē jau par tradīciju kļuvušajai akadēmijas pasniedzēju un studentu kopizstādei Kuldīgā goda vietā – zīmējums. Lai atklātu daudzpusīgo sadarbības rezultātu, izstāde sadalīta divās daļās – viena apskatāma Kuldīgas novada muzejā, otra Kuldīgas Mākslas namā.
Pirms 125 gadiem 2. aprīlī Planīcas pagasta Eglenieku mājās pasaulē nāca aktieris un Latvijas patriots Ēvalds Valters. Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās uz Kuldīgu, kur viņš pabeidza pamatskolu un sāka pirmās darba gaitas. Kaut arī pēc tam dzīves ceļi aizveda citur, Kuldīga palika mākslinieka sirdī un viņš – kuldīdznieku sirdīs.
Saldū piektdien, 29. martā, beigusies akcija "Dzīvo vesels!". Trīs dienu laikā sociāli mazāk aizsargātajiem Saldus un Brocēnu novada iedzīvotājiem bija iespēja bez maksas saņemt mediķu konsultācijas. Iespēju robežās veiktas arī vienkāršas operācijas.
