Vairāk nekā 42 tūkstoši – tas ir skaitlis statistikā, kas pasaka, cik daudz cilvēku no Latvijas 1949. gada 25. martā tika izsūtīti uz Sibīriju. Bet aiz katra cipara ir cilvēks ar savu vārdu un dzīvi. Jau pirms diviem gadiem jūnijā tiešraidē no katras pašvaldības izskanēja izsūtīto cilvēku vārdu lasījumi. Tādi būs arī šogad 25. martā. Šiem lasījumiem jau gatavojas Kuldīgas novadā.
Autora ziņas
Līdzīgi kā daudzviet Latvijas reģionos – arī Kuldīgas novadā ģimenes ārstu trūkst. Pērn te strādāja 18, bet šogad 15, paredzams, ka kļūs vēl mazāk. Jaunie ģimenes ārsti par savu darbavietu pārsvarā izvēlas Rīgu vai Pierīgu. Tomēr rīdziniece Dace Sudraba izvēlējusies iet pretēju ceļu. Šobrīd viņai Kuldīgā ir sākusies prakse, bet novada ģimenes ārstu rindas viņa papildinās pēc pusotra gada.
"Tas ir gandarījums, kad redzi, kur Ukrainā nonāk Latvijas cilvēku saziedotais un cik ļoti tas palīdz kara plosītajai valstij grūtajā ikdienā," tā pēc atgriešanās no labdarības brauciena atzina tie kuldīdznieki, kuri atsaucās biedrības "Mūsu ligzda" aicinājumam palīdzēt ar ziedojumiem un arī to nogādāšanu uz Ukrainu. Nokļūts tuvu frontes līnijai, tur redzētais brīvprātīgajiem tikai vēl vairāk nostiprinājis pārliecību, ka atbalsta sniegšanā nedrīkst nogurt.
"Par peldētprasmju stiprināšanu un apgūšanu jāsāk domāt jau septembrī, nevis tad, kad laiks kļūst silts," tā saka biedrības "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze. Latvijā ik gadu noslīkst ap 130 cilvēku, tas valsti ierindo pirmajā vietā Eiropā pēc noslīkušo skaita uz 100 000 iedzīvotājiem. Lai to mainītu, peldēšanas prasmes un drošība uz ūdens jāmāca jau no bērnības. Kā atbalsts nepietiekamajam stundu skaitam skolās, vairākās vietās Latvijā ir interešu izglītības pulciņi, kuros apgūt peldētprasmes. Tādi ir arī Kuldīgā.
Kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā Latvijas skolās noslēgsies šajā mācību gadā. Tomēr jau šobrīd vēstures un sociālo zinību skolotāji ceļ trauksmi – pēc jaunās pieejas, kad vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, vēsture ir palikusi novārtā, vēstures saturs ir nekonkrēts, nav noteikti vēstures procesi un notikumi, kuros skolēnam būtu jāorientējas.
Paši gādā malku un paši kurina – šāda sistēma jau pārdesmit gadu ir vairākās daudzdzīvokļu mājās Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Dzeldā. Māju iedzīvotāji atzīst – tas ir lētāk, bet prasa arī disciplīnu – ievērot kurināšanas grafiku un laikus sagādāt sausu malku. Ja kādam tas kādreiz neizdodas, problēmas tiekot novērstas un jāsalst neesot.
Marta sākums Kurzemē iezīmējas ar nozīmīgiem notikumiem Latvijas brīvības cīņu vēsturē. 1919. gada 3. martā pulkvedis Oskars Kalpaks ar saviem vīriem no Rudbāržu muižas sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem, taču 6. marts nāca ar traģisku vēsti – pārpratuma dēļ "Airītēs" pulkveža dzīvība aprāvās. Mūsdienās šie datumi ir kā dzīvas vēstures stundas – jaunieši dodas pārgājienā "Oskaram Kalpakam pa pēdām", bet pulkveža nāves dienā interesenti pulcējas šai liktenīgajā vietā.
Šis gads Kuldīgas novadā sākās ar to, ka divi ģimenes ārsti pensionējās, bet pērnā gada nogalē viens pēkšņi devās mūžībā. Jau esošo ģimenes ārstu trūkumu tas vēl pasliktināja. Vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju bija jāmeklē cits ģimenes ārsts. Bet arī citi jau ir noslogoti, un līdz viņiem jāmēro daudz garāks ceļš.
Atdāvināti, atdoti, pārdoti, atrasti bēniņos, izgāztuvēs, šķūnīšos – tāds ir kuldīdznieka Klāva Šlakorcina retro divriteņu jeb ciskudriļļu kolekcijas sākums. Detaļu pa detaļai tos atjaunojot sākotnējā krāšņumā, izdevies izveidot ekspozīciju. Papildus tas ir arī stāsts par divriteņu vēsturi starpkaru perioda Kuldīgā.
Karstas diskusijas izvērtās Kuldīgā, kur novada pašvaldība vienkopus pulcēja vairāk nekā 60 apkārtnes piensaimnieku. Tikšanās mērķis – vienoties par nepieciešamajiem valsts atbalsta instrumentiem krīzes pārvarēšanai. Tikmēr Kuldīgas novada pašvaldība sola pārskatīt iespēju lauksaimniekiem uz laiku atlikt nekustamā īpašuma nodokļu atmaksu, nepiemērojot soda naudas.
"Mana balss tāpat neko nedos, manī neieklausīsies" – šie ir bieži dzirdēti vārdi gan pirms vēlēšanām, gan dažādu lēmumu pieņemšanā. Tomēr tieši demokrātija ikvienam dod iespēju iesaistīties. Saprotot, ka Latvijā ir jāuzlabo izpratne par to, izveidota pirmā Demokrātijas akadēmija, un tās pirmā nodarbība notika Kuldīgā.
Mācīties un aktīvi darboties svaigā gaisā, tā ne tikai norūdoties, bet arī iepazīstot dabu – šādu pieeju izglītībai piedāvā brīvdabas jeb āra pedagoģija. Tā jau pusotru mēnesi reizi nedēļā mācās arī Kuldīgas novada Vilgāles sākumskolas divas bērnudārza grupiņas. Latvijā brīvdabas pedagoģija ienāk pamazām un kļūst arvien populārāka.
Kā veidojās Kurzemes-Zemgales hercogiste, kā cilvēki dzīvoja Kuldīgas pilī, kādas bija Ketleru dzimtas sievietes – šie un vēl citi hercogistes aspekti nu apkopoti vienotā zinātnisko rakstu krājumā "Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē". Apjomīgais izdevums ir vēl viens solis ceļā uz Kuldīgas iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šobrīd šai sarakstā ir 1154 vietas, kas atrodas 167 valstīs.
Maija Tabaka, Inta Ruka, Ieva Epnere – tās ir dažas no māksliniecēm, kuras iemūžinātas Rituma Ivanova izstādē "Vērotāja laiks". Pirms vairāk nekā gada to varēja redzēt mākslas stacijā "Dubulti", bet nu izstāde sākusi savu turneju pa Latvijas pilsētu lielākajām izstāžu zālēm un pieturējusi Kuldīgas Mākslas namā. Autors neslēpj, ka, nokļūstot citā telpā, izstāde ieguvusi jaunus vaibstus un naratīvu.
Kā uzbūvēts velosipēds, kā to salabot un uzturēt braukšanas kārtībā – šīs ir prasmes, kuras no septembra interešu izglītības pulciņā apgūst Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā. Tajā mācās skolēni ar dažāda līmeņa garīgās attīstības traucējumiem. Apkopotie dati liecina, ka cilvēki ar šāda rakstura invaliditāti darba tirgū iekļaujas vismazāk. Skolā cer, ka ar laiku no šīs interešu izglītības izdosies izveidot profesionālas izglītības programmu.
Lai bērnā radītu pozitīvas emocijas un mazinātu bailes no medicīniskas procedūras vai manipulācijas, ne vienā vien medicīnas iestādē ir ieviestas Drosmes kastes. Tajās ieliktas dažādas jaunas bērnu saistošas mantas. Kādu no tām mazais drosminieks saņem par izturību un pacietību. Šādas kastes gan Latvijā, gan citviet pasaulē darbojas, pateicoties ziedojumiem. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Kuldīgas slimnīca saņēmusi nozīmīgu dāvinājumu no zemessargiem.
Tas ir izaicinājums, bet ir jātiek galā – tā par aizsnigušajiem ceļiem sacīja Latvijas Samariešu apvienības (LSA) Kurzemes nodaļā. Ik dienas apvienības darbinieki dodas pie vientuļajiem senioriem, kuriem nepieciešama palīdzība dažādos ikdienas darbos, un neierasties noteiktajā dienā nedrīkst. Lielākais sabiedrotais šobrīd ir sniega lāpstas, ar kurām gan tiek attīrīti celiņi lauku sētās, gan no sniega atbrīvotas mašīnas.
Divu kaimiņu nesteidzīga saruna par ikdienišķām lietām – tāda ir sižetiskā līnija Pāvela Prjažko lugas "Kaimiņš" iestudējumam. Izrādes režisorei Lienai Šmukstei lugas forma šķitusi kā labs skaņdarbs, tāpēc piesaistījusi viņas uzmanību. Lomās redzam aktierus Ģirtu Krūmiņu un Emīlu Krūmiņu. Tā kā Ģirts Krūmiņš nu kļuvis par kuldīdznieku, tad arī visiem, kas vēlējās šo iestudējumu redzēt pirmie, bija jādodas uz Kuldīgu.
Tehniskā jaunrade, attīstot tik nepieciešamo inženiertehnisko domāšanu, bērniem un jauniešiem palīdz izprast, kā uzbūvēt dažādus modeļus, kā tie darbojas. Tomēr šobrīd tikai apmēram 5% no visiem interešu izglītības dalībniekiem apmeklē tehniskās jaunrades pulciņus. Lai tos popularizētu pēc iespējas plašāk, pulciņu vadītāji rīko dažādas sacensības. Nupat Latvijas skolēnu tehniskās modelēšanas sacensības aizvadītas Brocēnos, kas pulcēja dalībniekus no dažādām vietām.
"Visi bijušie, esošie un topošie dziedātāji aicināti pieteikties 18. novembra valsts svētku koncerta apvienotajā korī," ar šādu aicinājumu Kuldīgas kultūras dzīves rīkotāji pie iedzīvotājiem vērsās oktobra sākumā. Un ideja guva lielu atsaucību. Izaicinājumam mēneša laikā apgūt 16 dziesmas ļāvies ne viens vien, kurš ikdienā korī nedzied. Šāds kopkoris Kuldīgā Latvijas dzimšanas dienā uzstāsies pirmo reizi.
"Mani darba instrumenti bija pats vērtīgākais, ko paņemt līdzi, bēgot no Ukrainas," saka frizieris Daniils Kiktjovs, kurš kopā ar ģimeni patvērumu radis Kuldīgā. Tas bijis tālredzīgi, jo viņš šajā nelielajā pilsētā šobrīd strādā divās frizētavās. Kiktjovs atzina, ka jau saradis ar Kuldīgas mieru, bet cer, ka drīz varēs doties atpakaļ mājās.
Mērķtiecīgi iemūžināt sava pagasta mājas un veidot kartotēku – šādu uzdevumu pērnā gadsimta 70. gados sev noteica agronoms un novadpētnieks, Rendas pagasta iedzīvotājs Voldemārs Ozols. Publiski viņa veikums pieejams Rendas pagasta bibliotēkā divos albumos. Šobrīd unikālā kolekcija iegūst jaunu elpu. Tai klāt ķērušies interesenti no platformas historia.lv.
Kāda ir demokrātiska valsts, vai šobrīd demokrātijai pienākusi krīze – šie un vēl daudzi citi jautājumi šonedēļ ir uzmanības lokā tiem jauniešiem, kuri brīvlaiku nolēmuši pavadīt nometnē "DEMOS. Uztrenē demokrātiju!". Viens no tās mērķiem ir radīt jauniešos degsmi un interesi par demokrātiju sabiedriskajās un politiskajās norisēs. Nometne notiek Kuldīgas novada Īvandē.
Latvijas komiksu izdevniecība "Kuš!" šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Tā ir vieta, kur sevi pieteikt un augt jauniem gan pašmāju, gan ārzemju māksliniekiem. Tā arī rūpējas par komiksu un ilustrāciju kultūras attīstību Latvijā. Savu dzimšanas dienu izdevniecība atzīmē ar izstādi "Rebel, Rebel", kas apskatāma Kuldīgas Mākslas namā.