Šajā dienā Kuldīgas slimnīcā iepriecināti gan bērnu nodaļas pacienti, gan tie bērnudārznieki, kuri sarūpējuši dažādas mantas slimnīcas mazo pacientu drosmes kastei. Tur viesojās Dakteri Klauni. Viņi kopā ar bērniem smējās, jokoja, dziedāja, vingroja un dejoja.
Autora ziņas
Dzimtas stāsti ir dzīva vēstures liecība, kas atklāj laikmetu. Mūsdienās interese par savu radurakstu pētīšanu arvien pieaug. Saldeniece Ligita Tauriņa to sāka pirms 20 gadiem. Pa šo laiku sakrāta bieza mape ar fotogrāfijām, pētīti priekšteču raksturi. Dzimtas koks kļuvis arvien kuplāks, un pati dzimta saliedējusies.
Lai Dziesmu un deju svētkos dalībnieku pulks ar gadiem nesaruktu, jāļauj bērniem jau no mazotnes izjust kopīgo sadejošanos un sadziedāšanos. Par to pārliecināti šo tradīciju kopēji Kuldīgas novadā un tāpēc rīko mazos novada svētkus, kad uz skatuves kāpj bērndārznieki. Te ir viss kā lielajos svētkos – īpaši sagatavots repertuārs, mēģinājumi un, protams, gājiens. Un ne vienam vien ķiparam šīs bija pirmās sajūtas, kas ir dziesmu un deju svētki.
Saldus novada domes lēmums, ka grausta stāvoklī esošā kultūras nama ēkas vietā būs Iekšlietu ministrijas katastrofu pārvaldības centrs, izraisījis rezonansi sabiedrībā. Iedzīvotāji atbildīgajām amatpersonām pārmet nepārdomātu un sasteigtu rīcību, savukārt pašvaldībā norāda, ka vairs nebija cerību kultūras namu atjaunot.
Mācību stunda dienu gara, bet klase 25 hektāru plaša – tā varētu raksturot pasākumu "Meža ABC". Divas dienas tas notika Kuldīgas novada Padures pagastā. 60 dažādās meža pieturās gan skolēni, gan ģimenes izzināja visu meža audzēšanas ciklu. Pasākums notika jau desmito reizi, bet interese par to ar katru reizi tikai pieaug.
Venta ir viena no Latvijas lašupēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, ik gadu tajā tiek ielaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Viena no vietām, kur tie uzsāka savu patstāvīgo dzīvi, bija Kuldīgā esošais Ventas posms netālu no senā velvju tilta.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Šobrīd uz šo amatu pretendē pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits un uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" dibinātājs Uldis Pīlēns. Kādam būtu jābūt nākamajam Valsts prezidentam? Kurzemnieki sacīja – tālredzīgam, cilvēcīgam, ar stingru mugurkaulu, kas Latvijas attīstību redz arī laukos, labi jāpārzina ne tikai Latvijas vēsture, bet arī kultūra.
Kā Kuldīgas pusē cilvēki ģērbušies 19. gadsimta sākumā, kā beigās? Kas apģērbā raksturīgs konkrētajam laikam? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz grāmata "Visas manas dižas drānas", kas ir zinātnisks pētījums ar bagātu ilustratīvo materiālu, kas noderēs ne tikai pētniekiem, bet ikvienam, kurš vēlēsies darināt kādu tērpu.
Jauna siltumnīca, sēklas, stādi, mēslojums – tā pavasaris iesācies Skrundas pusē esošajā aprūpes namā "Valtaiķi". To visu namam sarūpējusi biedrība "Ventas krasti" no programmas "Pats savam saimes galdam". Tas nama iemītniekiem dod jaunu motivāciju darboties, izkustēties un redzēt, kā izaug pašu iesētais.
Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir svētās Jaunavas Marijas mēnesis, tad Dievmātei tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas, saukti arī par maija dziedājumiem. Šī tradīcija visspilgtāk saglabājusies Latgalē. Lai zinātu, kāda tā ir Kurzemē, jādodas uz suitiem, tas ir, Alsungas, Gudenieku vai Jūrkalnes pagastiem, kur šīs tradīcijas kopj joprojām.
"Dabā ir viss – krāsas, formas, noskaņas un mainīgums -, tam tikai jāļaujas un jārada," par to pārliecināta māksliniece Kristīne Šimpermane no Kuldīgas. Ja līdz šim māksliniece lielākoties sevi izteikusi mazu formu darbos, tad šoreiz ļāvusies dārza gaismas objektiem. Tie ir kā agri rīti Ventā dažādos gadalaikos.
Kad aprīļa nogalē pār Ventas rumbu lecošajām vimbām svin svētkus "Lido zivis Kuldīgā", tos papildina arī stāstnieku festivāls "Ziv’ zup’". Tas ir pirmais festivāls Latvijā, kurš stāstīšanas un klausīšanās prasmes kopj jau sešpadsmito gadu. Arī šogad tajā skanēja stāsti, kurus varēja iemainīt pret šķīvi zivju zupas.
Stārķu pāris, kuram Kuldīgā steigšus bija "jālūdz" ligzdu vīt citur, nevis uz rekonstruējamā kultūras centra pagalmā esošā pāļu urbēja, tomēr nepārvācās uz papelē ierādīto "pašvaldības ligzdu", bet spītīgi nolēma palikt turpat uz pārbūvējamā kultūras nama skursteņa. Vienlaikus svēteļi izpelnījušies slavenību statusu – tos nāk apskatīt un fotografēt.
"Padures mozaīkas" – tā ir grāmata, kurā Kuldīgas novada Padures pagasta vēsture no muižu laikiem līdz pat mūsdienām izstāstīta cilvēku atmiņu stāstos. Autore atzīst, ka te ir gan priecīgie, gan bēdīgie notikumi, gan cilvēku savstarpējās attiecības, gan sadzīve. Grāmata gan vēl gaida savu izdošanu, jo tiek meklēts finansējums, lai to īstenotu.
Jauno ārstu piesaiste reģionos ir aktuāls jautājums gan pašvaldībām, gan ārstniecības iestādēm. Augstskolās saka – jauno ārstu interese par darbu ārpus Rīgas un tās apkārtnes arvien vairāk pieaug. To veicina gan ārstniecības iestāžu modernizācija, gan izdevīgāki sadzīves apstākļi, gan arī materiālais nodrošinājums studiju laikā. Kuldīgas novads ir viena no pašvaldībām, kur ir stipendiju programma topošajiem mediķiem. Aptuveni gada laikā ir izdevies noslēgt līgumu ar vairākiem topošajiem mediķiem, arī trim tik ļoti nepieciešamajiem ģimenes ārstiem.
Misija "Stārķis" – tā var teikt par situāciju, kāda izveidojusies Kuldīgas centrā. Stārķu pāris atgriezies savā iepriekšējā ligzdošanas vietā kultūras centrā. Bet tur notiek rekonstrukcijas darbi, un ierastās ligzdas vietas vairs nav. Tad pāris ligzdas vīšanai izvēlējies tuvumā esošo pāļu urbšanas iekārtu. Šoreiz gan šādai svēteļu izvēlei jāsaka "nē". Tomēr citas mājvietas ierādīšana nebija tik vienkārša.
Turpinās Dziesmu un deju svētku lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" un lielkoncerta "Balts" deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skates. Žūrija jau ir vērtējusi vairāk nekā pusi Deju svētku dalībnieku. Šīs nedēļas nogalē žūrijas priekšā stājās Kuldīgas novada deju kolektīvi. To varēšana dažāda, tomēr emocijas un prieks par gaidāmajiem svētkiem visiem vērtējamas augstākajā pakāpē.
Ko iesākt ar "Vulkānu" – šis jautājums Kuldīgā ir aktuāls jau no brīža, kad apjomīgā finiera un mēbeļu ražotne "Vulkāns" pirms aptuveni 20 gadiem pēc ugunsgrēkiem sāka pārvērsties par graustu teritoriju. Ar to galā nav ticis arī pašreizējais īpašnieks, un teritorija joprojām ir degradēta. Lai aktualizētu šo jautājumu, radītu vīzijas un ieteikumus, Kuldīgā notika ideju laboratorija ""Vulkāns – atmiņu un iztēles lauks".
Valsts vides dienesta (VVD) inspektori Lieldienu brīvdienas pavadījuši darbā, jo no maluzvejnieki ķeršanai šis ir karstākais laiks. Šodien kopā ar Kuldīgas novada pašvaldības policijas inspektoriem tika pārbaudīta makšķerēšanas noteikumu ievērošana Ventā, licencētās makšķerēšanas posmā. Reidā izņemti neatļauti zvejas rīki un pieķerts viens makšķernieks, kas pārkāpis makšķerēšanas noteikumus.
"Tās ir manas mājas," tā ar satraukumu saka cilvēki, kuri dzīvos nupat atklātajā grupu dzīvokļu mājā Kuldīgas novada Dzeldā. Šāda iespēja deinstitucionalizācijas procesā radīta vairākās vietās visā Latvijā. Tie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ar nelielu atbalstu var dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, vairs nedzīvos aprūpes iestādēs.
Iepriekšējā satiksmes ministra dotās cerības uz pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošanu posmā no Rīgas līdz Reņģei un tālāk – uz Mažeiķiem Lietuvā, kuras izskanēja pirms trīs gadiem, tā arī nepiepildījās un pašlaik vairs nav plānos.
Reģionālās un lokālās slimnīcas naudas trūkuma dēļ aizvien ir neziņā par savu nākotni un jau tagad lēš, ka rudenī medicīniskie pakalpojumi varētu būt tikai par maksu. Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce šai reizē notika Kuldīgas slimnīcā. Izrunāti tika dažādi jautājumi, bet aktuālākais – akūtais finansējuma trūkums, kas traucē attīstīties.
Arī Kurmāles pagasta Vārdupe ir vieta Latvijā, kur sestdien, 25. martā, pulcējās cilvēki, lai atcerētos padomju okupācijas varas noziegumu – pretlikumīgu cilvēku aizvešanu uz Sibīriju. Viens no viņiem ir Ikars Strautnieks. 1949. gada 25. martā viņam bija 13 gadu, kad ļaunums dzīves sapņiem pārvilka svītru. Viņš palīdzējis iekārtot piemiņas vietu, kur savas dzīves un visas Latvijas vēstures traģēdiju piemin, stādot pirmos pavasara ziedus.