Latvijas Neatkarības karš pirms 100 gadiem bija sarežģīts laiks. Notika ne tikai militāra, bet arī politiska cīņa par nesen proklamēto Latviju. Vēsturē mazāk runāts par upuriem, kuri bojā gāja nevis kaujas laukā, bet ideoloģiskās pārliecības dēļ. Par upuriem krita gan vācbaltieši, gan lielinieku ideju atbalstītāji. Vēsturē šie notikumi nodēvēti par Sarkano un Balto teroru.
Autora ziņas
Lai arī valsts simto dzimšanas dienu svinējām pērn, Latvijas valsts pastāvēšanai nozīmīgs bija arī 1919. gads. Tad valsts brīvība bija jāizcīna ar ieročiem rokās. Pēc ilgstošas atkāpšanās pārspēka priekšā 29. janvārī pulkveža Oskara Kalpaka vīri lieliniekiem atkaroja Skrundu un te pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Šī bija pirmā nozīmīgā uzvara, kas deva ticību saviem spēkiem un noteica neatkarības kara turpmāko gaitu. Skrundā 29. janvāris ir Karoga diena.
Jaunais gads Kuldīgā sācies ar savulaik pilsētai tik nozīmīgā kokapstrādes uzņēmuma “Vulkāns” bīstamo būvju nojaukšanu. Lai panāktu, ka īpašnieks pats iesaistās bīstamības novēršanā, bija nepieciešami vairāk nekā pieci gadi. Kuldīgas būvvaldē atzīst, ka darbs ar šādu ēku īpašniekiem ir grūts un laikietilpīgs, tomēr pamazām atmaksājas.
Šobrīd Latvijā ir ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās. Statistikas dati liecina, ka gadā tiek uzbūvēti tikai 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita. Tāpēc ar dzīvojamā fonda trūkumu Latvijā sastopas ne viena vien pašvaldība. Viens no tiem ir arī Kuldīgas novads. Kā šeit šī problēma tiek risināta?
Mainījušies laiki un valsts iekārtas, bet nekas nav spējis apturēt un iznīcināt latviešu dziesmas un dejas mīlestību. Lai pastāstītu, kā šī tradīcija dzīvojusi un saglabāta līdz mūsu dienām, Kuldīgas novada muzejā izveidota izstāde “Vienoti dziesmā, dejā un sirdī”. Te svētki izteikti gan dažādos priekšmetos, gan sajūtu telpā.
Lai saglabātu Kuldīgas vecpilsētas un novada unikālās vēsturiskās apbūves autentiskumu, Kuldīgā izveidota īpaša programma ēku restaurācijai un konservācijai. Tā darbojas jau sesto gadu un kļūst arvien pieprasītāka. Šo gadu laikā līdzekļi ieguldīti gan muižās, gan baznīcās, gan dzīvojamās ēkās. Šobrīd notiek jauna pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai.
Gandrīz tāpat kā lidmašīnā, ērti, daudz vietas – tās bija tikai dažas no to bērnu sajūtām, kuri pirmo reizi brauca ar vilcienu. Kad kādā sarunā ar bērniem Brocēnu interešu pulciņa vadītājs Zigmunds Zaļenko uzzināja, ka lielākā daļa no viņiem nekad nav braukusi ar vilcienu, viņš nolēmis rast šādu iespēju. Un tā, pēc desmit gadu pārtraukuma, pasažieru vilciens Rīga-Liepāja piestāja arī Brocēnos.
Bibliotēkas ne tikai nodrošina iedzīvotājiem lasāmvielu, bet arī apkopo un uzglabā novadpētniecības materiālus. Tā kā arvien vairāk cilvēku informāciju meklē elektroniskajā vidē, tad aktuāla kļuvusi novadpētniecības materiālu digitalizācija. Pilsētu bibliotēkas šo procesu jau uzsākušas, bet lauku bibliotēkas sastopas ar dažādām grūtībām.
Par spīti iedzīvotāju protestiem un aptuveni 500 iedzīvotāju parakstiem Brocēnu novada pašvaldība atļāvusi Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (VAOO) paplašināt darbību, lai pārstrādātu arī ar naftas produktiem piesārņotu augsni. Domes ārkārtas sēdē dota atļauja poligona paplašināšanai.
Kuldīgas vecpilsētas nami ir kā atvērta arhitektūras vēstures grāmata, kuru var lasīt un lasīt, un arvien atrast ko jaunu. Tā atzīst ne viens vien amatnieks. Tāpēc jau vairākus gadus Kuldīgā notiek starptautiska restauratoru darbnīca, kuras dalībnieki veic praktiskus atjaunošanas darbus ar seniem rokas instrumentiem un konkrētam laika posmam atbilstošām metodēm. Šī gada darbnīca veltīta koka dzīvojamo ēku tipiskākajiem bojājumiem un to novēršanai.
Saglabāt saikni ar Latviju, tradīcijām un valodu – tie ir galvenie iemesli, kāpēc tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. Šogad Latvijā notiek 11 šādas nometnes. Viena no tām – Kuldīgā. Pieprasījums pēc šādām nometnēm esot daudz lielāks nekā piedāvājums.