Kaut arī Saldū tarifs par siltumapgādi ir viens no augstākajiem Kurzemē, uzņēmums "Saldus siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedzis pieteikumu par 8,4% augstāku tarifu. Patlaban komisija izskata aprēķinu pamatojumu un pieauguma apjomu. Ar esošo situāciju tika iepazīstināti arī iedzīvotāji.
Autora ziņas
18. novembris Danenbergu ģimenē Skrundā allaž ir svētku diena, bet šogad – dubultas svinības. Pirms pāris dienām dēls Kārlis Kristiāns ar zelta medaļu atgriezies no Dienvidkorejā notikušā pasaules čempionāta vēstnieka kausa izcīņā taekvondo. "Tā ir jauna motivācija, jauni sakari, jaunas zināšanas un lepnums par savu valsti,"saka trīspadsmitgadīgais Kārlis Kristiāns.
Par vienu no Latvijas kultūras dārgumiem nereti tiek uzskatīts tautastērps un mūsu senču bagātie folkloras krājumi. Mūsu daudzpusējo bagātību īpaši var manīt, kad dejotāji no dažādiem novadiem sanāk vienkopus ar krāšņiem un smalki izstrādātiem tautastērpiem mugurā. Drīzumā Kuldīgas novada bērnu deju kolektīvs “Stariņš” varēs lepoties ar īpašu suitu tautastērpu, kas nācis no Gudenieku pagasta Basu ciema.
Kuldīgas Mākslas namā atklāta gleznotāja Kaspara Zariņa darbu izstāde “No realitātes līdz abstrakcionismam”, kurā eksponēti darbi no diviem cikliem – “Iekšējā balss” un gleznas, kas ilustrējušas Džona Banjana grāmatu “Svētceļnieka taka”. Ilustrācijas novembra beigās nomainīs darbi no šogad tapušā cikla “Prieka gēns”.
"Ar katru pieļauto kļūdu un katru izdošanos tuvojamies mērķim – Latvijā audzētu svaigu zemeņu ražu iegūt uz Ziemassvētkiem,” – tā saka zemeņu audzētājs Ilmārs Gulbis no Kuldīgas novada Laidu pagasta. Pēc vairāku gadu eksperimentiem panākts, ka nu jau novembrī svaigas zemenes ir realitāte, nevis tikai sapnis.
Sākoties Latvijas dzimšanas dienas mēnesim, Kuldīgas novada muzejā izveidota izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti”. Tajā ceļojošā izstāde no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apvienota ar karoga stāstiem un mirkļiem no Kuldīgas novada. Katrā vēstījumā ir vairāku paaudžu mīlestības apliecinājums un ticība savai valstij.
Lai mazturīgākiem iedzīvotājiem palīdzētu sagādāt pārtikas krājumus ziemai, jau trešo gadu Skrundas novadā īsteno Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītu projektu “Pats savam saimes galdam”. Tajā tika iesaistītas vairāk nekā 40 ģimenes, kas pavasarī saņēma sēklas un stādus, bet dārzeņus audzēja paši.
Kuldīgas novada Vārmes pagastā esošajā muižas ēku ansamblī ir trīs ēkas. Viena no tām ir labā stāvoklī, un tajā atrodas skola. Taču daudz senāk celtā kalpu māja un klēts bija lemtas iznīcībai. Lai tās glābtu, iedzīvotāji izveidoja biedrību “Vārmes klēts”. Nu aizvadīta jau otrā kalpu mājas sakopšanas talka, bet lielākie darbi vēl priekšā.
Ar dažādu teātru izrādēm visām paaudzēm, ar meistarklasēm un radošajām darbnīcām nedēļas nogalē, 19. un 21. oktobrī, aizvadīts ceturtais starptautiskais skatuves mākslas festivāls “Teātris ir visur Kuldīgā”. Visi tā pasākumi bija izpārdoti, ko var tulkot kā skatītāju atzīšanos mīlestībā, jo festivāls ir iespēja profesionālu mākslu baudīt tuvāk savai dzīvesvietai.
Kā izskatās vietā, kur nonāk cilvēku pamesti dzīvnieki, kā viņiem tur klājas un kā palīdzēt – to uzzināja Turlavas pamatskolas skolēni. Brīdis, kad viņu sarūpētais nonāca Kuldīgas dzīvnieku patversmē "Mīļās ķepiņas", bija īpašs un aizkustinošs. Kaut arī patversme ir neliela, ziedotās lietas ikdienā ir liels atspaids.
Lai sabiedrību rosinātu radošām idejām sociālajā jomā, jau otro reizi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija rīkoja sociālo inovāciju hakatonu. Tajā satikās cilvēki no dažādām Latvijas vietām, lai ekspertu vadībā radītu dzīvotspējīgus, uz modernajām tehnoloģijām balstītus sociālā biznesa projektus. Šoreiz par hakatona norises vietu bija izvēlēta Kuldīga.
Šīs nedēļas nogalē Alsungā notiek novada plašākais pasākums - Svētā Miķeļa svētki. To laikā īpaši tika godināts 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieks, vācu tautības muižnieks Ulrihs fon Šverins. Viņa valdīšanas laikā novads ieguva to savdabību, kas to izceļ joprojām. Par godu nozīmīgajai personībai tika atklāta gan piemiņas plāksne, gan Daces Priedes grāmata “Kur sarkanas ogas auga”.
Kā Kuldīgā auguši kartupeļi, kuri klausījušies Kartupeļu lauka radio, tāpēc nodēvēti par kulturāliem, piedzīvojuši pilnzieda svētkus un devuši cilvēkiem prieku, to varēja uzzināt trešdien, 18. septembrī, kulturālo kartupeļu novākšanas talkā. Un atbilde ir viena – ražīgi. Ar šo projektu Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” aizsāk rakstnieka darba “Kurzemīte” izpēti mūsdienās.
Pašiem pamēģināt sarīmēt kādu dzejas rindu, iejusties mazā ganiņa tēlā vai minēt mīklas – šīs un vēl daudzas nodarbes izstādē "Zīmē un rīmē!" iespējamas, lai vairāk iepzītu savulaik tik populārā bērnu autora Alberta Kronenberga daiļradi. Tā ir ceļojošā izstāde, kas nu piestājusi Kuldīgas novada muzejā, kur to izbaudīja trešklasnieki.
23. augusts ir ne tikai diena, kad notika Baltijas valstu kopīgā akcija "Baltijas ceļš", tā bija arī diena, kad tika pieņemts likums "Par Latvijas Zemessardzi". Piektdien, 23. augustā, ar svinīgiem pasākumiem Zemessardze atskatījās uz 28 savas pastāvēšanas gadiem. Plaši gadadiena atzīmēta Kuldīgā un Zirņu pagasta "Airītēs".
Lai nodrošinātu programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” pēctecību, ar Nacionālā kino centra atbalstu top četras filmas bērnu un jauniešu auditorijai. Viena no tām ir režisores Daces Pūces debijas spēlfilma “Bedre” pēc rakstnieces, Literatūras gada balvas laureātes Janas Egles stāstu motīviem. Šobrīd filmēšana notiek dažādās Latvijas vietās – Siguldā, Rīgā, Baložos, Brocēnos un Saldus novadā. Skrundas TV filmas radošo komandu sastapa Zirņu pagastā.
“Tas bija neaizmirstams baudījums,” - tā atzina ne viens vien no tiem cilvēkiem, kas sestdien vēlā vakarā devās uz Skrundas novadu, kur abos Ventas krastos un uz upes notika nakts noskaņu koncerts. Organizatori šo pasākumu iecerējuši ne tikai kā abu krastu sasaukšanos mūzikā, bet arī kā mirkli, lai apstātos ikdienas steigā, ieklausītos dabas skaņās un pašam sevī.
Apzinoties, ka sabiedrība arvien vairāk noslāņojas dažādās grupās, cilvēki arvien mazāk prot argumentēti diskutēt, kuldīdznieki Maija un Ģirts Jankovski īstenojuši sen iecerētu sarunu pasākumu “Demokrātijas kafejnīca”. Tā apmeklētājiem bija radīta agrāko laiku kafejnīcu gaisotne, kur satikt dažādi domājošos, pazīstamus, nepazīstamus, sabiedrībā zināmus, bet personīgi neiepazītus cilvēkus un runātu par dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām. Pirmais pasākums pulcēja dažādu paaudžu ļaudis.