Skrundas televīzija


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kuldīgā izveidots atzars palīdzības fondam «Help Ukraine»
Kuldīgā izveidots atzars palīdzības fondam «Help Ukraine»
Mēs nedrīkstam nogurt no kara Ukrainā vai pie tā pierast, pārliecināts kāds Kuldīgas uzņēmējs, tāpēc piekritis Ukrainā dibinātajam labdarības fondam “Help Ukraine” veidot atzaru Baltijā ar centru Kuldīgā. Visi iesaistītie savstarpēji bijuši pazīstami jau iepriekš, jo kopīgi sadarbojušies uzņēmējdarbībā. Viens no fonda mērķiem ir palīdzēt Sumu apgabala teritoriālās aizsardzības vienībām, bet tāpat tiek meklēti ceļi citai sadarbībai. Pirmais vairāku kuldīdznieku organizētais palīdzības sūtījums jau devies uz Ukrainu. 
Ģeologs: Papes ezera mūžs būs galā pēc 100 vai 200 gadiem
Ģeologs: Papes ezera mūžs būs galā pēc 100 vai 200 gadiem
Pavisam iespējams, ka pēc aptuveni 200 gadiem ģeogrāfijas mācību grāmatās nebūs vairs rakstīts par Papes ezeru, bet gan purvu. Lai arī šobrīd šī nozīmīgā Eiropas biotopa aizsardzībai un saglabāšanai tiek pielikts daudz pūļu un finanšu, dabas process ir nenovēršams. To atzina arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), tomēr uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ezera dzīve būtu garāka.
Ārste no karā nopostītās Mariupoles plāno palikt Kuldīgas novadā
Ārste no karā nopostītās Mariupoles plāno palikt Kuldīgas novadā
Latvija un Polija ir teju vienīgās Eiropas Savienības valstis, kas ukraiņu mediķiem pagaidu atļaujas strādāt izsniedz ātri – aptuveni mēneša laikā, uzskata Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB). Kuldīgas slimnīcā jau mēnesi strādā Alīna Čera no Mariupoles. Ārste neslēpa, ka viņai vairs nav ne māju, ne darba vietas, kur atgriezties, tāpēc nolēmusi palikt Kuldīgas novadā. 
Rokdarbnieces no Islandes Kuldīgā mācās adīt latviešu etnogrāfiskos cimdus
Rokdarbnieces no Islandes Kuldīgā mācās adīt latviešu etnogrāfiskos cimdus
Krāšņi, rakstiem un simboliem bagāti – šādus vārdus ārzemēs dzīvojošas rokdarbnieces saka par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem. To adīšana parāda arī pašas adītājas meistarību. Lai atklātu paņēmienus, kā grāmatās ieraudzītos skaistuļus darināt pašām, jau vairākus gadus tiek rīkotas ekskursijas, kuru mērķis ir tikties ar vietējām sava aroda meistarēm. Šoreiz apbrīna par latviešu rakstainajiem cimdiem uz Latviju atveda 25 rokdarbnieces no Islandes.
Uz medmāsu profesijas reformu raugās cerīgi
Uz medmāsu profesijas reformu raugās cerīgi
No šī gada sākuma sākusies reforma māsu profesijā. Tā ļauj māsām brīvāk pārvietoties darba tirgū, izglītība vairs nav sadrumstalota divpakāpju sistēmā un dažādās specialitātēs un ārstniecības metodēs. "Darāmā vēl daudz, bet tas ir neliels solis samilzušās problēmas risināšanā," atzina Latvijas Māsu asociācijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad ir par teju 600 māsām vairāk.
Kuldīgas novadā pārvietos Rudbāržu brāļu kapus 
Kuldīgas novadā pārvietos Rudbāržu brāļu kapus 
Labiekārtotu karavīru kapu visa kompleksa pārcelšana uz citu vietu ir retums. Kuldīgas novada Rudbāržos padomju karavīru brāļu kapi atrodas topošās Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas pagalmā. Aizsardzības ministrija lēmusi, ka gan ierīkotais memoriāls, gan apbedītie ir jāpārceļ uz citiem kapiem.
Uzņēmējs Kurzemē izglītojošos nolūkos rosina visas padomju laika liecības glabāt vienuviet
Uzņēmējs Kurzemē izglītojošos nolūkos rosina visas padomju laika liecības glabāt vienuviet
Kāds Latvijas uzņēmējs savos īpašumos Kuldīgā un Īvandes pagastā izveidojis gan padomju laika liecību krātuvi “Cits laiks”, gan Ļeņina pieminekļu parku. Viņš uzskata, ka visi “bijušā režīma rēgi jāsavāc vienkopus”, lai sabiedrību varētu izglītot par padomju okupācijas laiku. Vai šo parku varētu papildināt arī ar citiem pieminekļiem, notiek diskusijas. 
Ezeres muitas namā izveidota ekspozīcija par Otrā pasaules kara beigām Kurzemē
Ezeres muitas namā izveidota ekspozīcija par Otrā pasaules kara beigām Kurzemē
Tuvojas 8. maijs – diena, kas 1945. gadā pasaulei atnesa mieru pēc nežēlīgā un postošā Otrā pasaules kara. Latvijai tas nozīmēja tikai karadarbības beigšanos, jo kara sekas turpinājās vēl ilgus gadus. Vienošanās par to, kā karadarbība beigsies Latvijas teritorijā, notika Ezeres muitas namā. Patlaban vēsturiskajā ēkā ir novadpētniecības materiālu krātuve un izveidota mūsdienīga ekspozīcija par Otrā pasaules kara beigām Kurzemē.
«Man nav cenzētu vārdu» – mācītājs Burke-Burkevics vēlreiz ar saziedoto dodas uz kara plosīto Ukrain...
«Man nav cenzētu vārdu» – mācītājs Burke-Burkevics vēlreiz ar saziedoto dodas uz kara plosīto Ukrainu
Kuldīgas Svētās Annas baznīcas mācītājs, zemessargs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics par Krievijas agresiju un zvērībām Ukrainā saka: "Man nav cenzētu vārdu". Sniedzot savu artavu, viņš jau trešo reizi cilvēku ziedotās lietas Ukrainā nogādā pats. Šoreiz atpakaļ uz Kijivu viņš palīdzēja nokļūt arī kādam vīrietim, kurš Latvijā no kara paglāba sievu un mazmeitiņu, bet nu izlēmis atgriezties un palīdzēt savai dzimtenei.
Ventas rumbā Kuldīgā atkal lec vimbas
Ventas rumbā Kuldīgā atkal lec vimbas
Pavasaris Kuldīgā atkal priecē ar skatu, kad savā nārsta ceļā vimbas cenšas lecot pārvarēt Ventas rumbu, lai tiktu uz labākām nārsta vietām. Lai šādu skatu redzētu arī nākamās paaudzes, daudz tiek darīts zivju resursu saudzēšanai.
Bērni Latvijā, vecāki – kara plosītajā Ukrainā. Kuldīgas novadā uzņemti 13 jaunie volejbolisti
Bērni Latvijā, vecāki – kara plosītajā Ukrainā. Kuldīgas novadā uzņemti 13 jaunie volejbolisti
"Tas ir ļoti grūts lēmums," tā saka uzrunātās ukraiņu bērnu mammas, kuru bērni šobrīd atrodas Kuldīgas novadā un kopā ar volejbola komandu uz Latviju devušies bez vecākiem. Nokļūstot Latvijā, par bērnu ārkārtas aizbildnēm kļuvušas abas komandas pavadones – trenera palīdze un viena no bērnu mammām. Šobrīd ārkārtas aizbildņi Latvijā jau ir ap 500 Ukrainas bēgļu bērniem.
Māksliniece Ieva Epnere izstādi Kuldīgā velta Ukrainai
Māksliniece Ieva Epnere izstādi Kuldīgā velta Ukrainai
"Es gribu būt kā saulespuķe, lai pat vistumšākajā dienā varu atrast gaismu un stāvēt stalti" – šādu nosaukumu māksliniece Ieva Epnere devusi savai personālizstādei, kas atklāta Kuldīgā. Tas ir viņas stāsts par savām sajūtām, cilvēka dzīvības un kultūras trauslumu brutāla pārspēka priekšā, kas izstāstīts fotogrāfijās, video un tekstilā.
Alsungā radīts jauns produkts – sausais saldējums
Alsungā radīts jauns produkts – sausais saldējums
Jaunā uzņēmēja Karīna Bumbule, kura no Rīgas pārcēlusies uz Alsungas pagastu, sākusi ražot Latvijai inovatīvu produktu – pēc pašas receptes pagatavotu sauso saldējumu. Viņa saka: "Kad sāc darīt, tad arī atnāk dažādas idejas." Sieviete neslēpj, ka sākt uzņēmējdarbību nav viegli, taču palīdzējušas gan dažādas atbalsta programmas, gan ģimene. 
Kuldīgā ar tējas tasi atzīmē aktiera Ēvalda Valtera 128. jubileju
Kuldīgā ar tējas tasi atzīmē aktiera Ēvalda Valtera 128. jubileju
Par savu bērnības un jaunības pilsētu Kuldīgu aktieris Ēvalds Valters savulaik teicis: "Es tik ļoti mīlu Kuldīgu, ka man vajag tikai pateikt vārdu "Kuldīga" un es jau esmu laimīgs." Un arī kuldīdznieki mīlējuši un mīl savu Valterīti, kā viņu dēvēja. Mākslinieka 128. dzimšanas dienā ne viens vien atnāca uz Kuldīgas Rātslaukumu pamalkot tasi tējas, klāt izgaršojot viņa mīļākos auzu pārslu cepumus.
Kuldīgā izveidots būvmateriālu apmaiņas punkts
Kuldīgā izveidots būvmateriālu apmaiņas punkts
Pēc remonta pāri palikušās tapetes, flīzes, krāsa, dažādas būvmateriālu saistvielas – tās ir tikai dažas no lietām, kuras jau atnestas uz nesen atvērto būvmateriālu apmaiņas punktu Kuldīgā. Šādā veidā materiāliem tiek dota otra iespēja, bet cilvēkus rosina saimniekot ekonomiskāk.
Programmā «Pats savam saimes galdam» šogad sagaida lielāku organizāciju iesaisti
Programmā «Pats savam saimes galdam» šogad sagaida lielāku organizāciju iesaisti
"Šogad būs lielāks atbalstīto organizāciju skaits nekā iepriekšējos gados," tā saka Borisa un Ināras Teterevu fondā. Tas kopš 2017. gada īsteno labdarības programmu "Pats savam saimes galdam". Programma palīdz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai citām grūtībām pašam izaudzēt sev nepieciešamo. Šobrīd tās biedrības, kuras iesaistījušās, jau sākušas apzinātajiem cilvēkiem dalīt sēklas, stādus, arī mēslojumu un dažādus dārza piederumus.
Arī Latvijā iesaistās kampaņā – zvana cilvēkiem Krievijā un stāsta par karu Ukrainā
Arī Latvijā iesaistās kampaņā – zvana cilvēkiem Krievijā un stāsta par karu Ukrainā
"Ir ļoti grūti saņemties pirmajam zvanam," tā saka tie brīvprātīgie, kuri iesaistījušies kampaņā "Piezvani Krievijai!". Šādu plašu sabiedrisku iniciatīvu rosināja grupa lietuviešu 8. martā. Tās mērķis ir zvanīt cilvēkiem uz Krieviju un cilvēcīgi pastāstīt par patiesajiem notikumiem Ukrainā. Organizatori saka – ja sākumā sazvanītie cilvēki daudz biežāk bijuši noskaņoti agresīvi, tad šobrīd izdodas sarunāties arī mierīgi. Šo nedēļu laikā kampaņa ir kļuvusi par vienu no pasaulē ievērojamākajām pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kurā iesaistījušās 116 valstis, arī Latvija.
Kuldīgas novada skolās bērniem no Ukrainas palīdz iejusties arī vienaudži
Kuldīgas novada skolās bērniem no Ukrainas palīdz iejusties arī vienaudži
"Katram skolēnam no Ukrainas ir izveidota individuāla programma," – tā saka Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē. Mācību darbs skolās atšķiras – dažās bērni uzturas visu mācību laiku, dažās nāk tikai uz atsevišķām nodarbībām. Skolās arī cenšas nodrošināt skolēniem palīgus, kas ir gan skolotāji, gan vienaudži. Kuldīgas novadā skolēni un bērndārznieki ir uzņemti astoņās izglītības iestādēs.
Skrunda palīdz sadraudzības pilsētai Ukrainas rietumos
Skrunda palīdz sadraudzības pilsētai Ukrainas rietumos
Pavisam citu jēgu Latvijas pašvaldībās šajās dienās iegūst sadarbība ar draugu pilsētām Ukrainā. Tās lūdz konkrētu palīdzību, jo katrā no tām ir cita situācija. Skrunda sadarbojas ar Kosivu. Karadarbība tur nenotiek, bet bēgļu jau ir teju tikpat daudz, cik iedzīvotāju.
Fotoizstādē Kuldīgā iemūžināti desmit jauniešu ar īpašām vajadzībām stāsti
Fotoizstādē Kuldīgā iemūžināti desmit jauniešu ar īpašām vajadzībām stāsti
"Arī fotogrāfija ir veids, kā uzrunāt sabiedrību un iepazīstināt ar to pasauli, kurā dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām," saka fonda "Nāc Līdzās!" vadītāja Sarma Freiberga. Desmit jauniešu stāsti iemūžināti fonda vēsturē nebijušā fotoizstādē "Mirklis citur". Izstāde apskatāma Kuldīgas Mākslas namā.
Demokrātija ir grūta. Kuldīgā vēlas izveidot Demokrātijas kvartālu
Demokrātija ir grūta. Kuldīgā vēlas izveidot Demokrātijas kvartālu
Bijušās rūpniecības ēkas Kuldīgas vecpilsētā varētu kļūt par Baltijā lielāko demokrātijas praktizēšanas centru – tā iecerējusi Kuldīgas Demokrātijas kvartāla kopiena. Tā būtu vieta, kur veidot tolerantu sabiedrību, attīstīt pašiniciatīvu un sociālo atbildību. Lai ēkas nonāktu kopienas īpašumā un būtu atvērtas visai sabiedrībai, sākta ziedojumu vākšanas kampaņa.
Kurzemē konstatēta visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu
Kurzemē konstatēta visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu
Pavasarim tuvojoties, tiek novērots ērču aktivitātes pieaugums. Viena no izplatītākajām un bīstamākajām neiroinfekcijām bērniem un pieaugušajiem ir ērču encefalīts. Visaugstākā saslimstība ar to ir konstatēta Kurzemē. Valsts šajās endēmiskajās teritorijās paredzējusi bezmaksas vakcināciju bērniem.
Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām?
Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām?
42 skolēni pamatskolā un 28 bērni pirmsskolā, šāda ir Kuldīgas novada Laidu pamatskolas bilance šajā mācību gadā. Lielākoties mācību darbs te rit apvienotajās klasēs. Nākamgad skolēnu skaits saruks vēl vairāk. Tāpēc vietējā pašvaldība lēmusi, ka Laidu skolai šis ir pēdējais mācību gads. Un skola, kas vairāk nekā 100 gadu atrodas muižas ēkā, tiks slēgta, tukšas atstājot arī telpas. Lielu daļu Latvijas muižas un pilis nosargāt no iznīcības palīdzējis tas, ka tajās atradušās skolas. Pēdējos gados skolu tīklu sakārtošanas dēļ arī daudzas muižas ēkas palikušas tukšas.
Aizputē ar unikālas grāmatas tulkojumu atklāj neapzināto pilsētas pusi
Aizputē ar unikālas grāmatas tulkojumu atklāj neapzināto pilsētas pusi
Kādas vairāk nekā piecu gadsimtu laikā bijušas cilvēku tiesības, savstarpējās attiecības un tradīcijas Aizputē, nu stāsta dokumentu norakstu krājums "Aizputes pilsētas grāmata". Tās oriģināls glabājas Herdera institūtā Vācijā. Izdevuma digitālā kopija Aizputes novadpētniecības muzejā nonākusi jau pirms kāda laika, bet tagad tā ir iztulkota latviski. Tā ir unikāla vēstures liecība un atklāj arī līdz šim neapzināto, uzsvēra muzejā, jo daudzu šeit ievietoto dokumentu norakstu oriģināli ir gājuši bojā.
Govkuņģi, kaniseri, mēlenes, zīdstrīpas – iznākusi grāmata par suitu villainēm
Govkuņģi, kaniseri, mēlenes, zīdstrīpas – iznākusi grāmata par suitu villainēm
Govkuņģi, kaniseri jeb zirgu kuņģi, mēlenes, zīdstrīpas, garpraņas – varētu saukt vēl vairākus nosaukumus, kas daudziem ir sveši, bet labi zināmi suitos. Tā te dēvē dažādas plecu segas. Lai par šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu varētu uzzināt vienuviet, veikts apjomīgs pētījums, kurš nu interesentiem pieejams grāmatā "Suit villdrāns". Līdz 5. martam Alsungas kultūras namā apskatāma arī villdrānu izstāde.
Laidu muižā skolas vairs nebūs; vietējie raizējas par ēku likteni
Laidu muižā skolas vairs nebūs; vietējie raizējas par ēku likteni
Skolēnu skaita samazināšanās skārusi arī Kuldīgas novada Laidu pamatskolu. Pēc 101 gada atrašanās muižas kompleksā nākamajā mācību gadā te skolas vairs nebūs. Vietējie iedzīvotāji tagad raizējas, kas notiks ar līdz šim labi uzturētajām muižas ēkām, – vai tās nepaliks tukšas un vai nenokļūs neatbildīgu īpašnieku rokās.
Vējš jūras piekrastē radījis izskalojumus un nogruvumus
Vējš jūras piekrastē radījis izskalojumus un nogruvumus
Jūrā un stāvkrasta nogāzēs sakrituši koki – tādus skatus šajās dienās iemūžinājis ne viens vien aculiecinieks. Krasta nobrukumi ir bijuši gan Kolkā, gan stāvkrastos Ventspils un Dienvidkurzemes novados. Laika prognozes liecina, ka Latvijas piekrastē arī tuvākajās nedēļās jārēķinās ar izskalojumiem un nogruvumiem.
Atjaunojot Alsungas ordeņa pili, atrasts Latvijā retā tehnikā veidots apdares paraugs
Atjaunojot Alsungas ordeņa pili, atrasts Latvijā retā tehnikā veidots apdares paraugs
Alsungas ordeņa pils ir šīs vietas lepnums, kas savās sienās saglabājusi arī stāstus no tās uzbūvēšanas brīža 14. gadsimtā. Šobrīd pils ir valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis. Eiropas reģionālās attīstības fonda projektā "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" piesaistītais finansējums palīdzējis pamatīgāk pievērsties pils Dienvidu korpusa glābšanai. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē atrasts arī Latvijā maz konstatētais sgrafito apdares paraugs. 
Remtes pagastā izveido «glābējsilīti» eksotiskiem dzīvniekiem
Remtes pagastā izveido «glābējsilīti» eksotiskiem dzīvniekiem
“Glābējsilīte” eksotiskiem dzīvniekiem – šāda ziņa sociālajos tīklos īsā laikā ieguva lielu uzmanību. Šīs idejas autors ir sastapies ar to, ka cilvēki bailēs par sabiedrības nosodījumu no saviem mīluļiem atbrīvojas slepus, piemēram, atstāj tos pie atkritumu konteineriem vai palaiž savvaļā. Lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, viņš paralēli savam izveidotajam mini zoodārzam nodrošinājis apstākļus eksotiskajiem dzīvniekiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd