Lai arī Lielās talkas diena ir sestdien, 27. aprīlī, ne vienā vien vietā talko jau visu nedēļu. Arī Kuldīgas novadā – vietu, ko sakopt, lietu, ko salabot, ēku, ko iztīrīt, ir ne mazums. Uzmanības lokā nonāca arī dažādi valsts nozīmes kultūras pieminekļi, kā Īvandes baznīca un Veckuldīgas pilskalns.
Autora ziņas
Uzzināt, kā top iecienītā maize, no kura gala ķerties pie sava tautastērpa darināšanas, kādi ir vecākie adīšanas paņēmieni. Šīs ir tikai dažas no senajām prasmēm, kuras var izzināt ikviens. Visu aprīli Latvijā norisinās pasākumu cikls "Satiec savu meistaru!". Tas notiek jau 16. reizi. Kā tas aizvadīts Kuldīgas novadā?
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs nākamgad, bet daļa programmas jau apgūta, un nu paveiktais jāparāda žūrijai. "Tie ir repertuāra pārbaudes svētki," par skatēm saka noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. Kori tādējādi var pārliecināties par savām spējām un uzklausīt žūrijas ieteikumus, lai nākamgad izdotos pēc iespējas labāk.
Vēja enerģijas attīstībā Kurzeme ir valstiski nozīmīgs reģions – tā uzskata Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Šobrīd to pierāda arī attīstītāju lielā interese par šo pusi. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka Kurzemes ainavā vēja ģeneratoriem būtu jāienāk kā dominējošiem elementiem. Kādi ir argumenti par vēja parku izveidi, kādi pret, kādi ierobežojumi jau noteikti to attīstībā – šie bija galvenie sarunas temati Kuldīgā rīkotajā diskusijā.
Lai gan kopumā Latvijā lasītprasme pasliktinās, to noteikti nevar teikt par sešgadīgo Luīzi no Turlavas. Kad Turlavas bibliotēkas vadītāja apkopojusi informāciju, kuri pagājušajā gadā bijuši čaklākie lasītāji, pārsteigums bijis, ka no skolēniem visvairāk grāmatu – piecdesmit – izlasījusi Luīze. Viņas mamma saka, ka meita lasa patstāvīgi, bet pēc tam abas pārrunājot izlasīto.
Lai savu talantu un spējas varētu parādīt arī bērni un jaunieši ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem, pirms deviņiem gadiem Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs sāka rīkot radošās pašizpausmes festivālu "Saules stariņi". Tā mīļi te dēvē arī pašus festivāla dalībniekus. Uz festivālu bērni un jaunieši bija ieradušies ne tikai no Kurzemes, bet arī Zemgales.
Kā senu namu turpināt ar jaunu stāstu, nenodarot mājai pāri? Kuldīgas Restaurācijas centrā uzsver – šodienas būvniekiem un restauratoriem ir jāiepazīst senās metodes un instrumenti, kuri palīdzēja ēkām tapt. Nupat te aizvadīta starptautiska restaurācijas darbnīca. Tajā sadarbojās Latvijas esošie un topošie meistari kopā ar kolēģiem no Norvēģijas.
To, cik populārs savulaik Skrundā bija fotogrāfs Augusts Miklavičs jeb Pūpols, var just vēl šodien. Viņa fotogrāfijas ar iemūžinātiem dažādiem godiem, pasākumiem un ainavām joprojām glabājas ne vienā vien albumā. Nu izstādē "…un tagad paskaties uz mani!" aplūkojami viņa darbi gan no privātiem arhīviem, gan no bibliotēkās sakrātā. Tā ir gan svarīga vēstures liecība par Skrundas apkārtni, tās attīstību un cilvēkiem, gan arī dāvana fotogrāfa 120 gadu jubilejā.
Pirms 105 gadiem 6. marts nāca ar traģisku vēsti – pārpratuma dēļ kaujā pie Airītēm gāja bojā pulkvedis Oskars Kalpaks un vēl vairāki viņa vīri. Mūsdienās šis datums katru gadu ir kļuvis par nozīmīgu dienu, lai runātu par izcīnīto Latvijas brīvību. Šogad piemiņas brīdis papildināts ar Latvijas Kara muzeja pētnieku zinātniskajiem lasījumiem par latviešu karavīru svešumā.
3. marts 1919. gadā bija ļoti nozīmīga diena. Tikai pirms nepilniem četriem mēnešiem dibinātajā neatkarīgajā Latvijā vēlējās saimniekot Padomju Krievija. Sarkanajai armijai izdevās iebrukt līdz pat Kurzemes vidienei, Rudbāržu apkaimei, kad tomēr pulkveža Oskara Kalpaka vadītajiem vīriem un viņa sabiedrotajiem izdevās sakoncentrēt spēkus, motivēt karavīrus un sākt jaudīgu Latvijas atbrīvošanu. Lai šo notikumu atcerētos, jau desmito reizi no Rudbāržu muižas notiek pārgājiens "Oskaram Kalpakam pa pēdām".
Arvien siltākas ziemas, kad jūra vairs neaizsalst un nav ledus, kas spēj no vētrām aizsargāt krastu, arvien vējaināks un lietaināks laiks, kas pastiprina smilšu nogruvumus – tie ir galvenie iemesli, kāpēc teju vai ik gadu dzirdam satraukumu no Kurzemes piekrastes iedzīvotājiem, ka sarūk viņu īpašumā esošā zeme. Vai Latvijas teritorija sarūk un tā būtu jāpārmēra?
Lociņi, salāti, arī dažādu sēklu dīgsti ir pirmie zaļumi, kas nepacietīgākajiem pavasara gaidītājiem jau zaļo uz palodzes. Šādā mazdārziņā uztura speciālisti saskata lielisku vitamīnu un minerālvielu avotu, savukārt bērni izzina dīgšanas brīnumu un rūpes par to, lai iesētais augtu labi. Sēšanas darbos pie Kuldīgas novada Vilgāles sākumskolas bērnudārza grupiņas bērniem viesojās arī Skrundas televīzija.
Otrajā gadadienā, kopš Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu pret Ukrainu, vairākas pašmāju amatpersonas uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, jo šī valsts cīnās arī par Latvijas drošību un brīvību. Lietainajā sestdienā izteikt atbalstu Ukrainai pie Brīvības pieminekļa Rīgā pasākumā "Kopā līdz uzvarai!" bija sanākuši vairāki simti cilvēku. Dažādi Ukrainas atbalsta un piemiņas pasākumi notika arī citviet Latvijā.
Ārste no Ukrainas Alīna Čera aptuveni pirms pusotra gada bija atbēgusi no kara plosītās Ukrainas pilsētas Mariupoles un sākusi darbu Kuldīgas slimnīcas ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Tolaik viņa teica, ka viņai nav vairs, kur atgriezties, – mājas nodegušas, arī darba vietas vairs nav. Šobrīd Alīna Kuldīgas slimnīcā jau strādā par ārsti, aktīvi mācās latviešu valodu un joprojām ir pārliecināta, ka Latvija būs viņas pastāvīgās mājas.
Pirms pieciem gadiem Kuldīgā durvis vēra dienas centrs "Pūces". Tā ir vieta, kur pa dienu uzturēties tiem senioriem, kuri mājās bez pieskatīšanas dažādu iemeslu dēļ palikt nedrīkst. Šī pakalpojuma nodrošināšana uzticēta Latvijas Samariešu apvienībai. Darbinieki neslēpj, ka pieprasījums pēc šādām vietām ir daudz lielāks, nekā iespējas to nodrošināt.
Ik rītu no lauku teritorijām ar skolēnu autobusu uz izglītības iestādēm dodas arī pirmsskolas vecuma bērni. Likums nosaka, ka ar viņiem ir kopā jābūt vēl kādai personai, ne jaunākai par 13 gadiem, kas brauciena laikā bērnu var pieskatīt. Ja nu mazajam braucējam nav ne vecāku brāļu vai māsu un arī vecākiem nav laika, pašvaldībās ir dažādi risinājumi. Dienvidkurzemes novads ir viens no tiem, kur skolēnu autobusā nodrošina bērnu pavadoņa pakalpojumu.
Protestos visā Latvijā pirmdien, 5. februārī, piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji, biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un Zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tostarp iebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dārzeņiem, augļiem un ogām.
29. janvāris pirms 105 gadiem bija auksta, bet saulaina diena. Latvijā bija karš. Nesen iegūto brīvību vēlējās Padomju Krievija. Bet šai dienā pulkvedim Oskaram Kalpakam izdevās pārraut neveiksmju virkni un nemitīgu atkāpšanos, viņa vīri uzbrukumā padzina ienaidnieku no Skrundas. Skrundā 29. janvārī svin Karoga dienu un par tradīciju jau ir kļuvusi arī piedzīvojumu un izaicinājumu spēle "Jaunie Skrundas sargi". Pirmo reizi tā notika militārajā poligonā "Mežaine".
Laiks, kad pat neliels spogulītis liecināja par dāmas statusu un turību, ir pagājis. Bet tas tverts un apturēts Ilonas Jahimovičas vēsturisko spoguļu kolekcijā. Un tajā netrūkst ne spožu un krāšņu eksemplāru, ne smalku meistaru darbu. Šobrīd to visu var aplūkot izstādē "Otrā pusē", kas atklāta Kuldīgas novada muzejā.
Līdzko sals ir pieturējies ilgāku laiku un ledus sasniedzis tādu biezumu, ka uz tā var droši atrasties, tā ne viena vien ūdenstilpe kalpo par vietu hokeja mačiem. Nav svarīgi, ka kādam ir lielāka pieredze vai labāks ekipējums, visus vieno azarts un mīlestība uz hokeju. Nedēļas nogalē dīķa hokeja sacensības aizvadītas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā. Aicinājumam piedalīties atsaucās 10 komandas no dažādām vietām.
Lai labāk sajustu, saprastu un novērtētu barikāžu laiku, Kuldīgā skolēnus aicina piedalīties dzīvā vēstures stundā. Piektdien pie pasta ēkas, kuru pirms 33 gadiem arī sargāja, veidojot barikādes, jaunieši 15 dažādās pieturās lika lietā gan savas zināšanas par šo Latvijas neatkarībai svarīgo posmu, gan arī rādīja savu veiklību un komandas garu.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu raisījis satraukumu daudzviet, kur skolas potenciāli neatbilst kritērijiem un būtu slēdzamas. Arī Kuldīgas novada Ēdoles pamatskola ir viena no tām, un skolēni un vecāki vēl cer panākt skolas saglabāšanu.