Šī diena, 1. septembris, īpaša bija saldeniekiem – durvis vēra jaundibinātā Kalnsētas speciālā internātpamatskola. Tajā mācīsies bērni ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem pirmsskolas, pamatizglītības un un divās profesionālās ievirzes programmās.
Karavīru un zemessargu mācību uzlabošanai Latvijā militārie poligoni tiek veidoti katrā reģionā. Tāds jau ir Ādažos, Alūksnes un Daugavpils novadā. Kurzemē par tā vietu izraudzīts Skrundas novads. Pašlaik poligons aptver bijušās kara pilsētiņas teritoriju, taču nepieciešams to paplašināt.
Par spīti iedzīvotāju protestiem un aptuveni 500 iedzīvotāju parakstiem Brocēnu novada pašvaldība atļāvusi Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (VAOO) paplašināt darbību, lai pārstrādātu arī ar naftas produktiem piesārņotu augsni. Domes ārkārtas sēdē dota atļauja poligona paplašināšanai.
Kuldīgas vecpilsētas nami ir kā atvērta arhitektūras vēstures grāmata, kuru var lasīt un lasīt, un arvien atrast ko jaunu. Tā atzīst ne viens vien amatnieks. Tāpēc jau vairākus gadus Kuldīgā notiek starptautiska restauratoru darbnīca, kuras dalībnieki veic praktiskus atjaunošanas darbus ar seniem rokas instrumentiem un konkrētam laika posmam atbilstošām metodēm. Šī gada darbnīca veltīta koka dzīvojamo ēku tipiskākajiem bojājumiem un to novēršanai.
Šonedēļ Brocēnos notika plenērs “Industriālā māksla Brocēnos”, un tā laikā te strādāja četri tēlnieki. Betona skulptūrās viņi iemiesoja savu ūdensrožu stāstu. Šī ir novada dāvana Latvijai simtgadē.
“Barības ķēde”, “Cīņa par pirmo seksa lelli 1872. gadā”, “Gani mērās”, “Kristiešu harakiri” – šie ir tikai daži no nosaukumiem, kurus mākslinieks Andrejs Prigičevs devis saviem darbiem izstādē “Lāči pīpē zāli”.
Konkursā “Sakoptākais mežs” šogad pieteikti 15 īpašumi. Šonedēļ komisija pieteiktos nominantus sāka apciemot klātienē. Pirmais pieturas punkts bija Kuldīgas novada Kabiles pagasta meža īpašumā “Dravas”.
Saglabāt saikni ar Latviju, tradīcijām un valodu – tie ir galvenie iemesli, kāpēc tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. Šogad Latvijā notiek 11 šādas nometnes. Viena no tām – Kuldīgā. Pieprasījums pēc šādām nometnēm esot daudz lielāks nekā piedāvājums.
Kartupeļu platības Latvijā sarūk, un samazinās arī pārtikas kartupeļu patēriņš, toties pieaug pārstrādes apjomi, kad kartupelis pārtop par čipsiem vai cieti.
Šovasar Latvijā tiek īstenots neparasts projekts – iespēja brīvā dabā spēlēt klavieres. Šāda iespēja ikvienam interesentam būs trīs pilsētās – Liepājā, Rīgā un Kuldīgā.
Vasaras nedēļas nogaļu neatņemama sastāvdaļa ir dažādi svētki. Šajā nedēļas nogalē rit "Dzīres Kuldīgā". Šī festivāla organizētāji ir pārliecināti - ja svētku rīkošanā iesaistās arī iedzīvotāji, tie izdodas aizraujošāki un sirsnīgāki. Iespēju iesaistīties Alekšupītes atraktīvajos pasākumos netrūkst – superatrakcija “Zelta ikrs”, ekstrēmais skrējiens un karnevāls.
Kurzemē, Ventas krastos, skaistajā Kuldīgā atklāts festivāls “Dzīres Kuldīgā”. Tas kļuvis par lielāko novada pasākumu, pulcējot cilvēkus no visas Latvijas un arī ārvalstīm.
Tas ir neatlaidīgs darbs un liela atbildība ilgus gadus noturēties Latvijas skolēnu koru augšgalā – tā par Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas meiteņu kori “Cantus” saka tā mākslinieciskā vadītāja Maruta Rozīte. Koris ir pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus robežām. Bieži to dēvē arī par Latvijas vizītkarti. Šogad korim aprit 50 gadu.
“Pazemojuma sajūta, redzot, kā sit tavu mammu un brāli, bet tu nespēj palīdzēt, joprojām man ir prātā,” – tā saka kuldīdznieks Kristaps Kaņuks, kurš var pārvietoties ar citu palīdzību tikai ratiņkrēslā. Vairākiem cilvēkiem mūzikas festivāla “Kuldīga dimd” apmeklējums beidzās ar dažādām traumām slimnīcā. Viņiem pēkšņi uzbruka ar dažādiem priekšmetiem bruņojies agresīvu jauniešu bars, kurš nešķiroja savus upurus – ne sievietes, ne invalīdus.
"Bijām sāpīgas izvēles priekšā – likvidēt vienu nozari, lai otra izdzīvotu," – tā saka Kabiles pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Rozbeķi" saimnieks. Lielā sausuma dēļ nav iespējams savākt barību liellopiem nepieciešamajā daudzumā, un saimniecībā nolemts likvidēt gaļas liellopu audzēšanu, bet saglabāt piena ražošanu. Kuldīgas novadā situācija ir kritiska arī citās lauksaimniecības nozarēs.
Starptautiskās militārās mācības “Saber Strike 2018” beigsies pēc divām dienām. Trešdien, 13.jūnijā, karavīri demonstrēja kaujas iemaņas pilsētvidē Skrundas poligonā. Organizētāji atzīst, ka mācību laikā pārliecinājušies par sabiedroto un reģionālo partneru sadarbības, kā arī kaujas gatavības un reaģēšanas spēju uzlabošanos.
Dānijas iedzīvotāju Olavu Ernstenu tik ļoti ieinteresējusi Latvija, ka viņš iemācījies latviešu valodu un sācis finansiāli atbalstīt mazpulcēnus Kuldīgas novada Padurē.
"Nekad dzīvē nebiju redzējis tādu savas kultūras svinēšanu," – tā par mūsu Dziesmu un deju svētku tradīciju saka īrs Kenets O'Braiens. Latvijā viņš kora dziedāšanas maģiskumu iepazīst trešo gadu un pašlaik gatavojas saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem. Viņš neslēpj, ka ir pat mazliet uztraucies.
Lielā sausuma dēļ daudzviet apsīkusi mežu stādīšana, bet apdraudētas ir arī jau apstādītās platības. Jau par mēnesi stādīšanu iekavēja vēlais pavasaris, bet nu to apdraud sausums, īpaši Kurzemē, kur periods bez lietus bijis ilgāks.
Šajā nedēļā karsts darba laiks bijis Zvārdes pagasta saimniecībā "Vārpas", kas nodarbojas ar aitu audzēšanu. Lai tās atbrīvotu no biezajiem kažokiem, saimniecībā ieradās aitu cirpējs. Saimnieks atzīst, ka arvien grūtāk ir realizēt aitu vilnu. Latvijā aitu audzēšana kļūst arvien populārāka, bet pieprasījums pēc vilnas nepieaug.
Kopš 2009.gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, suiti daudz darījuši savu tradīciju saglabāšanā un iedzīvināšanā. Viena no tām ir dūdu spēlēšana. Lai to popularizētu arvien vairāk un satuvinātu šīs spēles entuziastus, biedrība “Suitu kultūras mantojums” Alsungā rīkoja pirmo Latvijas dūdinieku saietu.
Ne tikai ieskats sērkociņu kastīšu un etiķešu kolekcijā, bet arī ceļojums Latvijā ražotu sērkociņu attīstības vēsturē – tā var teikt par Ināras Liepas veidoto izstādi “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”. Tā kā sērkociņi savulaik ražoti vairākās Latvijas pilsētās, tad šī ir ceļojoša izstāde. Pirmā pieturas vieta ir Kuldīgas novada muzejs. Kuldīga ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1878. gadā sāka ražot sērkociņus.
"Meža ABC" - tie ir meža nozares ''dziesmu svētki'', tā par Latvijā lielāko izglītojošo pasākumu par mežu saka tā rīkotāji. Šogad tas veltīts Latvijas simtgadei un Meža dienu 90 gadu jubilejai, tāpēc ir vērienīgāks nekā citus gadus. Pasākums notiks trīs dienas, kuru laikā mežu varēs iepazīt 54 dažādās meža pieturās. Ceturtdien, 10.maijā, aizritēja pasākuma pirmā diena, kad tika stādīta arī ozolu jaunaudze. Savu kociņu iestādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Līdz ar starptautiskā projekta “Dzīvojam ar kultūras mantojumu” tuvošanos noslēgumam Kuldīgā ir jaunas restaurētas ēkas, rīkotas restauratoru darbnīcas, izglītojoši pasākumi bērniem un ģimenēm, kā arī jauni piedāvājumi tūrismā.
Lielās talkas patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien rīta cēlienu pavadīja Skrundas novadā - palīdzēja ierīkot gan Oskara Kalpaka taku, gan sakopt militāro poligonu. Padomju gadu militārās pilsētiņas teritoriju nu pārņēmusi Aizsardzības ministrija un te ir Latvijas armijas militārais poligons.
Lai gan speciālo skolu audzēkņi ar garīgās attīstības traucējumiem apguvuši dažādu arodu prasmes, iekļauties darba tirgū izdodas vien retajam. Lai meklētu risinājumus, kā uzlabot situāciju, Pelču speciālajā internātpamatskolā-attīstības centrā kopā tika aicināti gan ārvalstu, gan pašmāju speciālisti.
Arvien lielāks pieprasījums ir pēc paipalu olām. To šajās Lieldienās īpaši izjutusi zemnieku saimniecība “Pūcītes” Skrundas novadā, kurā pieprasījums pēc olām pieaudzis pat piecas reizes. “Pūcītes” ir viena no lielākajām paipalu olu audzētājām Latvijā.
Lai vairāk izzinātu piemirstu, bet nozīmīgu kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās, Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas - tiek īstenots projekts “Neredzamā bibliotēka”. Tajā iesaistījušās vairākas Latvijas bibliotēkas un arī iedzīvotāji. Viena no “neredzamajām bibliotēkām” ir Pelču pilī.
