18.marts bija pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb saules spīdēšanas ilgums pārsniedza nakts garumu. Latviešu tradīciju kopēji šim notikumam par godu svin Lielo dienu, kad tiek izlūgta svētība gaidāmajai ražai, tāpat ar dažādiem rituāliem sumināta saule. Šo dabas atmodas burvību varēja izbaudīt arī Zvārdes pagasta lauku sētā „Puteņi”, kur no sirds varēja gan krāsot olas, gan izšūpoties, gan izdziedāties.
Lai vairāk rosinātu cilvēkus ielūkoties dabā un mācītu, kā pareizi vērot putnus, ornitologi dažādos gadalaikos rīko putnu vērošanas pārgājienus. Pirmo reizi kopā ar interesentiem izstaigāts arī Skrundas novada Rudbāržu meža parks, kas ir īpašs ar tajā neskarto dabu.
Marta sākums Kurzemē ir laiks, kad īpaši tiek runāts par Latvijas valsts sākumu un tās nosargāšanu no lieliniekiem - 1919.gadā tur risinājušies vēsturiski svarīgi notikumi. Skrundas novada Rudbārži ir vieta, no kuras sākās Latvijas atbrīvošana. Lai atcerētos šos notikumus un rosinātu patriotismu jauniešiem, te notiek vairāki pasākumi, un viens no tiem – pārgājiens pa Oskara Kalpaka bataljona takām.
Lai profesionālā māksla būtu arvien vairāk pieejama arī ārpus Rīgas, Kuldīgas Mākslinieku rezidence šai mazpilsētā īsteno daudz kultūras projektu, kuros iesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieki. Viena no vietām, kur baudīt mākslu, ir Kuldīgas Mākslas nams. Tā jaunā sezona sākta ar mākslinieka Pauļa Postaža gleznu izstādi.
Tā ir mūsu vietējā meitene, mēs labi zinām ģimenes smeldzīgo stāstu – tā saka Kuldīgas novada Ēdoles pagasta iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem, kad te sāka rīkot labdarības akcijas, ēdolnieki izvēlējās ziedot Rudzīšu ģimenei. Viņu meitiņa Marija slimo ar ihtiozi, un līdzekļi viņas ikdienas atvieglošanai vajadzīgi regulāri. Vecāki nesūkstās par dzīvi un ir cerību pilni, ka Marijai kļūs labāk. Viņi atzīst – nauda ir nepieciešama, bet daudz svarīgāks ir saņemtais morālais atbalsts.
Kristīgās vērtības un mūzika ir stipras ģimenes balsts, turklāt mūzika ir viens no dzīves lidojuma spārniem, par to pārliecināta Ozoliņu ģimene no Kuldīgas. Mamma Marta Ozoliņa 35 gadu ilgo skolotājas stāžu Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā iecerējusi atzīmēt ar koncertu, kurā uz skatuves kāpj visa viņas ģimene - četri bērni, vedekla, Martas māsa un pati jubilāre.
Trīs dienas Skrundas bijusī militārā pilsētiņa bija kļuvusi par mājvietu Zemessardzes 4.brigādes zemessargiem. Tur noritēja nodaļas komandieru mācības, kurās zemessargi ne tikai atkārtoja savas lauka kaujas iemaņas, bet arī mācījās, kā tālāk šīs zināšanas nodot sava bataljona zemessargiem.
Laba skaņa var radīt jaunu un skaistu, niansēm bagātu pasauli – par to pārliecināts kuldīdznieks Artis Reimanis. Bērnībā dzimušu mīlestību uz mūziku un tās skanējumu nu viņam izdevies īstenot savā uzņēmumā, veidojot skaļruņu sistēmas jeb skandas. Viņa darbu novērtējuši kuldīdznieki, nominējot konkursam „Kuldīgas novada uzņēmēju gada balva” kā vienu no labākajiem amatniekiem.
Lai saprastu, kāda aroda cilvēku trūkst, vidējās profesionālās mācību iestādes bieži sadarbojas ar pašiem uzņēmējiem. Arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā šai mācību gadā izveidota izglītības programma "Gaļas produktu ražošana”. Audzēkņi mācās ne tikai to, kā sagatavot gaļu pārstrādei un gatavot dažādus gaļas izstrādājumus, bet arī apgūst tradicionālo latviešu gaļas ēdienu gatavošanu.
Viņš ir cilvēks leģenda – tā par nīgrandnieku Jāni Blūmu saka ne tikai vietējie iedzīvotāji. Viņa paša dzīves uzskats ir – ja dari darbu, tad no sirds, strādā pats un neaizmirsti par padarīto pateikties citiem. Tieši ar šādu attieksmi viņam savulaik no atpalikušas saimniecības izdevās izveidot vienu no labākajiem kolhoziem visā kādreizējā Padomju Savienībā. Atjaunotās Latvijas laikā daudz ieguldīts vēstures atdzīvināšanā, kultūras attīstībā un patriotiskajā audzināšanā.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija solījusi pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) nelikvidēt tās filiāles, akadēmijas Kuldīgas filiālē valda neticība solījumiem. Studentiem un mācībspēkiem jautājumu esot vairāk nekā atbilžu.
Sākoties šim gadam, arī Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bibliotēkā domāts, kā sagaidīt Latvijas simtgadi. Lai uzsvērtu, ka valsts vērtība un katra pagasta vērtība ir tās cilvēki, visu gadu tiks rīkotas izstādes, kurās varēs redzēt, ar ko nodarbojas vietējie ļaudis. Pirmā izstāde ar pašu šūtām lellēm jau aizvadīta, nu var baudīt fotogrāfijas.
Lai saglabātu vietējo kulināro mantojumu, Kuldīgas novada muzejā pirmo reizi aizsākts pasākumu cikls „Smeķīgā sestdiena”. Tajā varēs uzzināt ne tikai par dažādu ēdienu vēsturi, bet arī rīkos degustācijas. Pirmā tikšanās jau aizvadīta. Tajā iepazīta Latvijā izdoto pavārgrāmatu vēsture.
Lai pateiktos labākajiem sportistiem par sasniegumiem aizvadītajā sezonā, Kuldīgas novadā jau tradicionāli rīko "Sporta laureāta" pasākumu, aicinot gan novadā dzīvojošos sportistus, gan tos, kas tur sākuši sportista karjeru, bet nu jau trenējas citviet. Par Gada sportistu šai reizē atzina pludmales volejbolistu Jāni Šmēdiņu, bet par Gada treneri – viņa tēvu Andri Šmēdiņu.
Spīts, neatlaidība un jaunu zināšanu apguve – tas bijis galvenais, kas palīdzējis attīstīt maksātnespējīgu uzņēmumu – atzīst mežsaimniecības uzņēmumā „Stiga RM”. Pirms vairāk nekā diviem gadiem tas atpirka „Kurzemes finieri”, un nu jau uzsākta rūpnīcas trešā attīstības kārta.
Pirms vairākiem gadiem par šādu jauniešu centru varējām tikai sapņot – tā atzīst Skrundas novada jaunatnes lietu speciāliste Baiba Eversone. Jauniešu centrs izveidots bijušajā kultūras nama kino zālē. Telpas ir gaišas un plašas. Tā būs ne tikai vieta, kur sanākt kopā, bet arī radīt jaunus pasākumus un īstenot radošas idejas – pārliecināti paši jaunieši.
Ceļu policija reida laikā Kuldīgā secinājusi, ka par savu drošību uz ceļiem vismaāk domā gājēji.
„Mūsdienās, kad Ziemassvētki kļuvuši pārāk komerciāli, gribējās atgādināt, kāpēc svinam Ziemassvētkus,” tā par vēlmi izveidot sakrālu izstādi teic Kuldīgas novada muzeja direktore. Muzejā atklāta ikonu izstāde „Gods Dievam augstībā”, kurā apskatāmi Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzēju un studentu darbi.
Skrundā sāksies jauna ugunsdzēsēju depo būvniecība, jo iepriekšējais ugunsdzēsēju depo Skrundā sāka brukt jau 2011.gadā un šogad sākusies depo celtniecība.
Skrundas bijusī militārā pilsētiņa ir atzīta par labu vietu kaujas taktikas apmācībām pilsētvidē. Te savas iemaņas pilnveidot braukuši ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu kareivji. Tāpēc arī ASV karavīri, kas Ādažu poligonā militārajās apmācībās uzlaboja savas lauka kaujas iemaņas, izmantoja iespēju trenēties pilsētvidē Skrundā, turklāt uzdevums tika veikts naktī. Mācības Skrundā notika trīs dienas, pēdējā no tām noslēdzās svētdienas naktī.
Vai Latvijas lauki izmirs vai arī tiem ir nākotne – šis bija tikai viens no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklēja tie skolēni, kuri piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā „Šodien laukos”. Tas ilga deviņus mēnešus, un nu ir zināms, ka visneatlaidīgākā un zinātkārākā ir 8. klase no Skrundas novada Nīkrāces pamatskolas.
“Vai zini tu, kur saule spožāk spīd? Latvijā!” šādi vārdi ir vienā no dziesmiņām, kas apkoptas bērnu dziesmu krājumā „Kuldīga brīnišķā”. Tajā ir septiņas dziesmas par dzimtās zemes skaistumu. Gan mūzikas, gan vārdu autore ir Kuldīgas bērnudārza „Bitīte” attīstības centra mūzikas skolotāja Laila Ābola.
Kad gada pirmajā pusē Nacionālais veselības dienests daļu valsts finansējuma, kas bija paredzēts reģionālajām slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, piešķīra Rīgas lielajām slimnīcām, reģionālo slimnīcu vadītāji brīdināja, ka iespējas šo pakalpojumu saņemt bez maksas beigsies vismaz mēnesi ātrāk. Viena no šādām slimnīcām, kur visi ambulatorie pakalpojumi šogad nu būs tikai par maksu, ir Kuldīgas slimnīca.
Vecāku un skolotāju izlolota, kopīgiem spēkiem attīstīta – tā var teikt par Kuldīgas Kristīgo sākumskolu "Universitāte bērniem". Lai piesaistītu finansējumu skoliņas telpu remontam un labiekārtošanai, pilsētā rīkots labdarības pasākums.
Rakstniekam Mārtiņam Kalndruvam, kurš savā daiļradē daudz aprakstījis savas dzimtās puses Īvandes pagasta apkaimi un ļaudis, pēc mēneša tiks atzīmēta 100. jubileja. Lai savu novadnieku celtu godā, Kuldīgas novada biedrība „Kursas raksti” izveidojusi vizuālu rakstnieka dzīves un daiļrades apkopojumu, kā arī rīkoja atmiņu pēcpusdienu.
Vispārizglītojošās skolās atsācies mācību process, bet tehnikumos jau ir audzēkņi, kas aizstāv diplomdarbus. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā nupat studijas beiguši mēbeļu dizaineri ar vidējo profesionālo izglītību. Tā ir jauna programma, un viņi ir pirmie absolventi.
Jau otro gadu notiekošā Pasaules Dabas fonda akcija „Spoku tīkli”, kuras mērķis ir atrast ūdenī pamestos zvejas tīklus, kas nodara kaitējumu videi, noslēdzas ar ezeru pārbaudi Kuldīgas novadā.
Šogad jubilāres godā ir Kuldīgas novada Īvandes baznīca – tai aprit 200 gadu. Par godu apaļajai jubilejai aizvadītajā nedēļas nogalē dievnamā notika vairāki koncerti. Lai arī Īvandes baznīca ir maza, tā lepojas ar īpašu akustiku, kurā ikviens muzikāls pasākums ir īsts baudījums mūzikas cienītājiem.
Šonedēļ ne vienā vien vietā Latvijā notiek Labo darbu nedēļa, kas ir labdarības organizācijas „Palīdzēsim.lv” rīkota akcija, kurā ikviens tiek aicināts palīdzēt līdzcilvēkiem.
Kuldīgas novada Padures pagasta saimniecībā „Upeskalni AB” modernizācijā investēti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, uzbūvējot modernu graudu pirmapstrādes kompleksu, kas ir nozīmīgs solis ne tikai uzņēmuma, bet arī novada attīstībā.
Skrundas novada Rudbāržu internātpamatskolu – rehabilitācijas centru, kuru pašvaldība nolēmusi likvidēt, turpmāk varētu izmantot dažādas biedrības.
Kuldīgā aizvadīts pirmais starptautiskais teātra festivāls „Teātris ir visur”. Tas pulcēja profesionāļus ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm. Skatītāju interese par šo festivālu bija liela, jo biļetes bija pārdotas uz visām izrādēm.
