Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis vairākkārt uzsver, ka tik ātri valsts finansējums beidzies pirmo reizi. Parasti tik nopietna situācija ir tikai decembrī, bet ne jau novembra sākumā.
''Agrāk nekā citus gadus tāpēc, ka
gada sākumā 66 tūkstošus eiro Kuldīgas slimnīcai atņēma tāpat kā citām lauku slimnīcām, novirzot tos par labu Rīgas slimnīcām. Mēs jau tajā brīdī informējām, ka valsts apmaksātie pakalpojumi beigsies mēnesi ātrāk nekā līdz šim,” Ivars Eglītis skaidro, kāpēc šāda situācija izveidojusies.
Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķi pakalpojumi beigušies agrāk, taču šoreiz situācija ir unikāla ar to, ka pirmo reizi slimnīcas vēsturē ir beigušās kvotas ambulatorajiem pakalpojumiem ķirurģijā:
„ Vienkārši izskaidrojot - ķirurga pieņemšana poliklīnikā, kas ir valsts apmaksāta, tai skaitā bērniem, ir beigusies no 1. novembra. Tā ir akūta palīdzība - tie strutaini iekaisumi, kas jākopj utt., kur nevar pacients pierakstīties rindā [uz pieņemšanu] pēc mēneša vai diviem. Tās ir lietas, kas ir jāatrisina uzreiz, un to nevar atlikt. Tas pats tūlīt notiks ar traumatoloģiju.”
Veselības ministrija pašlaik gan meklējot risinājumus šai situācijai, uzsver Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis. Parasti ir bijis tā, ka gada beigās papildu līdzekļi slimnīcām atradušies.
„Vienmēr gada beigās mums „iemeta” kaut kur atrastu naudu, kas arī nebija pareizi, un tad mēs viņu mēģinājām kaut kā apgūt un ne vienmēr tas izdevās. Tagad Veselības ministre pēdējā sapulcē teica, ka tagad nauda tiek meklēta, tā varētu būt ietaupītā nauda laboratorijas daļā, kas arī ietaupīta uz iedzīvotāju rēķina. Tur ir ietaupīta naudas summa, kuru sadalīs,” klāsta Eglītis.
Nav tā, ka neviens par šo situāciju nezināja, un pārmetumi, ka neanalizējam savu darbu, ir nepamatoti. Par sarežģījumiem, kas gaidāmi jau ziņots no jūlija sākuma, spriež Kuldīgas slimnīcas veselības aprūpes darbu vadītājs Āris Pētersons:
„Es pārstāvu uzskatu,
ja meklējam tēlainu salīdzinājumu, tad šobrīd laipa, ka kuru iet pacienti, – grimst.
Mēs cenšamies vēl lielāku pacientu skaitu novietot tajā laipas daļā, kas ir jau zem ūdens. Tās ir lielās Rīgas slimnīcas - liekot viņiem aprūpēt tos pacientus, par kuriem var parūpēties reģionos – sniegt šo ambulatoro palīdzību.”
Tagad ir beigušās praktiski visas kvotas, uzsver Āris Pētersons, tas nozīmē, ka jauni pacienti pierakstīties valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem nevar.
Kuldīgas slimnīcas pārstāvis skaidro, ka tik smaga situācija līdz šim nav bijusi un tā neskar tikai Kuldīgu, bet arī citus reģionus. Pagaidām slimnīcas rīcībā nav ziņu, kā tieši šī situācija tiks risināta.
