Izstādē "Riga Food" tika organizēts mazo ražotāju pārtikas produktu konkurss "Tautas garša". Konkursa rezultātu noteica apmeklētāju vērtējums. Tas īpaši iepriecināja kurzemniekus, jo ne viens vien viņu ražotais produkts bija labāko pulkā. Par gardāko konditorejas izstrādājumu tika atzīti riekstu – dzērveņu cepumi, kuri top Kuldīgā.
Padarīt Latvijas pašvaldības stiprākas, spējīgākas un gudrākas – tā par Latvijas Pašvaldību savienības iesākto projektu saka tā vadītāji. Pirmdien vienā no projektā iesaistītajām pašvaldībām – Skrundas novadā - notika sanāksme, kurā iepazīstināja jaunu Norvēģijā popularitāti ieguvušu metodi – mācīties salīdzinot.
Tieši bērnībā ir jārada mīlestība pret dabu un jāpavada daudz laika laukā, to izzinot – par to jau pirms vairākiem gadu desmitiem bija pārliecināti zviedru pedagogi. Viņi attīstīja brīvdabas pedagoģijas mācīšanas metodiku. Nu tā izplatījusies daudzās pasaules valstīs. Lai mainītos ar savām idejām, ik pārgadus tiek rīkoti starptautiskie brīvdabas pedagoģijas simpoziji. Šogad tas pirmo reizi notiek arī Latvijā – Saldū. Un jāteic, ka no Latvijas uz citām valstīm aizceļos daudz ideju.
Meži ir kā pulvera mucas – tā īsi šā brīža situāciju raksturo Valsts meža dienestā (VMD). Pat vismazākā dzirkstelīte var izraisīt plašus meža ugunsgrēkus. Ja jūnijā Latvijā reģistrēti 24 ugunsgrēki, tad jūlijā jau 101. Arī augusta statistika nav iepriecinoša. Lai pilnībā likvidētu meža degšanu, nepieciešamas trīs četras dienas, tāpēc meža speciālisti atkal un atkal atgādina – šai karstumā mežos ar uguni jābūt īpaši uzmanīgiem.
Tā vēl nekad nav bijis – secina Skrundas novada pašvaldībā. Iecere rekonstruēt Rīgas - Liepājas šosejas posmu, kas ved cauri Skrundai, var tā arī palikt tikai uz papīra. Daudzo pārsūdzību dēļ projekta iepirkums izsludināts divas reizes. Šobrīd iepirkums tuvojas noslēgumam, taču tam tuvojas arī projekta īstenošanas gala termiņi. Tāpēc jauna pārsūdzība var būt liktenīga.
Saldus novada Zirņu pagastā izvērsušās asas diskusijas – ļaut vai neļaut te būvēt kažokzvēru fermu. Nozares aizstāvji atzīst, ka tā ir lauku reģionus attīstoša, ienākumus nesoša arī valstij, turklāt jaunās tehnoloģijas ļauj strādāt videi nekaitīgi. Citādās domās ir iedzīvotāji – šī nodarbošanās ir neētiska, vidi piesārņojoša un pazeminās viņu dzīves kvalitāti. Nosliekšanās par labu vienai vai otrai pusei būs deputātu ziņā. Šobrīd noslēgusies sabiedriskā apspriešana.
Šais dienās Suitu zemē - tas ir Alsungas novadā, Jūrkalnes un Gudenieku pagastos - vai ik uz soļa dzirdams viens no senākajiem tradicionālās daudzbalsības dziedājumiem – burdons. Trīs dienas te notiek 4.starptautiskais burdona festivāls, kurš ir bagāts ar dažādiem pasākumiem: koncertiem, izstādēm, meistarklasēm. Izgatavots un iesvētīts arī festivāla karogs.
Sākotnējā eiforija ir beigusies, nu jāizvērtē pirmo darbības mēnešu veiksmes un neveiksmes – tā saka kooperatīva „Kuldīgas labumi” biedri. Lielākās grūtības ražotājiem, kuru produkcija netop rūpnieciski, ir atrast noieta tirgu. Lai to risinātu, kuldīdznieki izveidojuši kooperatīvu. Galvenās atziņas – sākotnējās cerības ir attaisnojušās, bet tirgus izpēte vēl jāturpina.
Iepazīta teju katra māja un tās saimnieki, izzināti dzīvesstāsti un savāktas vēsturiskas liecības – šāds ir veikums, ko divu nedēļu laikā ieguvuši Kuldīgas novada muzeja darbinieki. Jau par tradīciju kļuvis ik vasaru rīkot ekspedīcijas un doties pie cilvēkiem. Šogad izzināts Gudenieku pagasts, kurš ir bagāts ar suitu kultūrvēsturisko mantojumu.
Ceturtdien - Pasaules vides diena, tāpēc daudzviet Latvijā notika ar vidi saistīti pasākumi. Kuldīgā - Ventā pļāva, grāba un pludināja. Dienas laikā aizaugušais posms starp rumbu un seno tiltu bija nopļauts. Blīvie ūdensaugi būtiski pasliktina zivju dzīves apstākļus, tāpēc šāda pļaušana būtu nepieciešama ik gadu.
Ekoloģisks materiāls, ērts nešanai un pārveidojams pēc preces izpakošanas – tie ir galvenie kritēriji, kas Pasaules iepakojumu organizācijas konkursā Kuldīgas uzņēmumam “MGS Factory” atnesuši divas balvas. Latvieši bija labākie savā grupā, bet Mārketinga balvai kāds no Latvijas uzņēmumiem nominēts pirmo reizi. Skrejriteņu “Dip-Dap” iepakojumam tika piešķirta bronza.
Skrundas novada Sieksātē atrodas Latvijā vienīgais Piena muzejs. Tajā var ne tikai uzzināt par piensaimniecības attīstību Latvijā, bet arī praktiski līdzdarboties. Nu muzeja ekspozīciju papildinājusi gotiņa, kura pati pastāsta, kā veidojas piens. Tā tapusi Itālijā un ir vienīgā šāda veida govs Baltijā.
Ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas izglītības šūpulis – tā var teikt par Kuldīgu laikā, kad uz turieni bija pārcelts Baltijas skolotāju seminārs. Šogad ēkai, kurā tas darbojās, aprit 135 gadi, un Kuldīga jubileju svinēja ar vairākiem sarīkojumiem. Tajos tikās pedagogi, lai runātu gan par Baltijas skolotāju semināra devumu, gan izglītības aktualitātēm.
Vimbu laiks – tā pavasari sauc Kuldīgā. Skaistu skatu baudītāji dodas uz šejieni, lai redzētu zivju lēkšanu pāri Ventas rumbai, bet makšķernieki – lai nodotos savam vaļaspriekam – vimbu ķeršanai. Pirmās siltās dienas Lieldienās tā pa īstam no mājām ir izvilinājušas visus – gan zivis, gan makšķerniekus, gan tūristus.
Elektrības īssavienojums – tas tiek minēts par galveno iemeslu, kāpēc Snēpeles pagasta "Mežindriķu" mājās izcēlās ugunsgrēks un tās nodega līdz pamatiem pavisam īsā laikā. Pēc uguns nelaimes pagājusi nedēļa, un tikai tagad saimnieki pamazām atgūstas no pārdzīvojuma un sāk domāt, ko darīt tālāk. Bez mājām palikusi četru cilvēku ģimene, kurai šobrīd ierādīta pagaidu dzīves vieta. Lai arī ģimenes rocība nav liela, viņi cer mājas atjaunot.
Vai ik dienu pienāk ziņas, ka slimnīcā pēc bīstamo apreibinošo vielu lietošanas nonākuši arī reģionos dzīvojoši jaunieši, aprīļa pirmajā dienā no Skrundas novada Rudbāržiem vien tie bijuši trīs jaunieši. Viena no vietām, kur gan atrastas bīstamās vielas, gan jaunieši hospitalizēti, ir Rudbāržu internātpamatskola.
Latvijas skaņu plašu ierakstu pirmsākumi un ziedu laiki, arī ziņas par mūziķiem - tā ir tikai daļa informācijas, kas būs topošajā grāmatā par Latvijas skaņu plašu vēsturi. Tāda apkopojuma Latvijā vēl nav bijis. Grāmata top Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos, jo tur dzīvo skaņu plašu kolekcionārs, grāmatas autors Atis Gunivaldis Bērtiņš.