Lai rosinātu cilvēkus vairāk laika kopā ar ģimeni pavadīt svaigā gaisā, Kazdangas pagasta Podnieku ģimene pie savām mājām “Grigaļiem” kukurūzas laukā izveidojusi labirintu. Tas ir sarežģīts maršruts trīs kilometru garumā pa lauku, kur kukurūza sniedzas pāri galvai. Kaut arī laika apstākļi šajā nedēļas nogalē nelutināja, īstus piedzīvojuma cienītājus nekas nespēja nobiedēt.
Savas valsts neatkarības simtgadei gatavojas ne tikai Latvijā. Somija šo nozīmīgo gadskārtu sagaidīs jau šogad – 6.decembrī. Simt dienu iepriekš, kas ir augusta pēdējās nedēļas nogale, šai valstī ir lielas svinības ar āra piknikiem un ugunskuriem. Lai būtu kopā ar kaimiņvalsti šais svētkos, arī Kuldīgā notika somu simtgades pikniks.
Skaudrais mēra laiks, hercoga Jēkaba valdīšana, viduslaiku soda veidi – tie ir daži no procesiem, kurus var izjust un iepazīt nesen atklātajā dzīvajā muzejā “Senās Kuldīgas stāsts”. Tā kā laikmets bijis skarbs, muzeja apmeklētāji tiek brīdināti par ekspozīcijā iekļautajiem šausmu un baiļu elementiem.
Tie ir kā svētki, kad pēc ilgāka laika mednieki atkal satiekas – tā par pīļu medību sezonas atklāšanu saka mednieki. Sezona sākās sestdien, 12.augustā četros pēcpusdienā. Šim brīdim vīri gatavojas jau laikus: pārskata savu aprīkojumu un uzlabo šaušanas prasmes. Tās ir vienas no azartiskākajām medībām, jo pārspēt putnus veiklībā nav viegli.
Viena aktīva diena lauku sētā – šādu iespēju aizbildņu un audžuģimenēm no apkārtējiem pagastiem dāvāja Kuldīgas novada Īvandes pagasta “Zāģeru” saimniece. Viņa atzīst – darījusi to pirmo reizi un vēlējusies ieguldīt arī savu artavu, lai cilvēku ikdienu darītu krāsaināku. “Zāģeros” sapulcējās aptuveni 40 ļaužu.
Kuldīga var lepoties ar to, ka izaudzinājusi divus pasaules čempionus riteņbraukšanā. Par to ikreiz tiek atgādināts “Čempionu kausa” riteņbraukšanas sacensībās. Šogad sacensības Kuldīgā notika sesto reizi, bet pirmo reizi Latvijā riteņbraukšanas tās bija nakts sacensības ar finišu un apbalvošanu ap pusnakti.
“Es esmu ļoti gandarīts, ka esmu paveicis savu sapni,” saka Atis Gunivaldis Bērtiņš no Kuldīgas novada Rumbas pagasta. Nupat klajā nākusi viņa sarakstītās “Latviešu skaņuplašu vēstures” otrā daļa. Tas ir vienīgais tik apjomīgs pētījums šai nozarē. Grāmata ir noderīga gan zinātniskiem pētījumiem, gan kultūrvēstures cienītājiem - tā atzīst nozares speciālisti.
"Uzņēmējam ir jābūt optimistam un radošam cilvēkam,"- par to pārliecināta Kuldīgas uzņēmēja, kura atzīst, ka tā var atrast sev raksturīgo un atšķirīgo. Vadoties pēc šādas pārliecības, viņa sākusi ražot ātri pagatavojamu ēdienu maisījumus, kas top lielākoties no Latvijā audzētiem dārzeņiem. Lai arī šobrīd tiek sperti pirmie soļi, uzņēmums meklē attīstības iespējas arī ārpus Latvijas.
Šodien visā Latvijā piemin komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Naktī uz 14.jūniju pirms 76 gadiem aizsākās vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju moku ceļš uz Sibīriju. Atgriezās tikai nedaudzi, un vēl mazāk ir to, kas par drūmo izsūtījuma laiku var pastāstīt vēl šodien. “Mēs aizejam vēsturē,” saka represētie, aicinot nākamās paaudzes neaizmirst Baigā gada notikumus un mācīties no tiem.
Alsungā noslēdzies 5.Starptautiskais burdona festivāls. Trīs dienas suitu etnogrāfiskajā teritorijā - Alsungā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Ventspils novada Jūrkalnes pagastā – godā tika celts senais daudzbalsīgais dziedājums. Festivālā piedalījās 21 folkloras kopa no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Gruzijas.
Jaunas darbavietas, atbalsts uzņēmējiem, sakārtota izglītības sistēma – šīs ir dažas no lietām, ko vēlētāji cer sagaidīt no jaunievēlētās domes Skrundas novadā. Pārliecinoši šos un citus darbus iedzīvotāji uzticējuši pašvaldībā arī līdz šim pie varas bijušajai Latvijas Reģionu apvienībai, no kuras domē darbosies deviņi no 15 deputātiem.
Lai pilnveidotu iemaņas dzīvības glābšanā, kā arī trenētu militārā un civilā sektora sadarbību krīzes gadījumā, nedēļas nogalē Latvijas Zemessardze sadarbībā ar ASV karavīriem rīkoja mācības. Tajās apguva iemaņas rīcībai negadījumā ar daudz cietušajiem. Mācības notika četrās Latvijas pilsētās, viena no tām bija Kuldīga.
Gan vārdu un zīmju, gan mūsu zemē augušo un ražoto produktu spēks – to visu saldās un sāļās kūkās, groziņos un sviestmaizēs bija ielikuši cilvēki, kuri piedalījās konkursā „Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā”. Rīkotāji šogad konkursu velta Latvijas simtgadei, un tas notiks visos reģionos. Pirmais – Kurzemes posms noritēja Skrundā.
Vēlējāmies izdarīt visu pēc iespējas rūpīgāk, ar bagātu informācijas klāstu, saka Kuldīgas tehnikuma tūrisma pakalpojumu programmas pirmā kursa studenti, kuri veidoja tūrisma maršrutus un bukletus pēc konkrēta uzņēmēja – šajā gadījumā Artura Cimoškas - pasūtījuma. Šī bija pirmā reize Kuldīgas tehnikumā, kad mācību materiāls tapa tik ciešā sadarbībā ar uzņēmēju.
Bez nesavtīga darba un plānošanas strādāt lauksaimniecības nozarē ir grūti – neslēpj piemājas saimniecībā Kuldīgas novadā. Saimniecība "Bandžēni" nav liela, bet līdzās pamatnodarbei – piena lopkopībai – ir gan zivsaimniecība, gan biškopība, gan dārzkopība. Pašlaik ir aktīvākais tomātu stādīšanas laiks. Kaut arī pirmie tomātu stādi neesot izdevušies, nav laika nolaist rokas un ļauties čīkstēšanai.
„Šis ir viens no cēlākajiem darbiem, ko daru kā ministrs,” tā atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš pirmdien, 27.martā, ieradās Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskolā, lai par drosmi, pašaizliedzību un spēju reaģēt krīzes situācijās pasniegtu pateicības tiem 22 jaunsargiem, kuri palīdzēja no degošas dzīvojamās mājas glābt nelaimē nonākušo cilvēku iedzīvi.
"Tas bija kā sapnis, no sākuma neticējām," – tā par ceļu, kā no Zviedrijas 1876. gadā būvētās ērģeles nonāca Turlavas pagasta Klosteres baznīcā, saka draudzes priekšnieks. Kad baznīca pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atsāka darboties, no oriģinālajām ērģelēm bija palikušas vairs tikai dažas stabules. Nu jauniegūtā instrumenta restaurācijai ir izdevies piesaistīt līdzekļus, un tas pamazām atgūst savu skanējumu.
18.marts bija pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb saules spīdēšanas ilgums pārsniedza nakts garumu. Latviešu tradīciju kopēji šim notikumam par godu svin Lielo dienu, kad tiek izlūgta svētība gaidāmajai ražai, tāpat ar dažādiem rituāliem sumināta saule. Šo dabas atmodas burvību varēja izbaudīt arī Zvārdes pagasta lauku sētā „Puteņi”, kur no sirds varēja gan krāsot olas, gan izšūpoties, gan izdziedāties.