Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles izveide Kuldīgā prasīs ciešāku sasaisti starp izglītības un uzņēmējdarbības sfērām.
Autora ziņas
Latvijas skaņu plašu ierakstu pirmsākumi un ziedu laiki, arī ziņas par mūziķiem - tā ir tikai daļa informācijas, kas būs topošajā grāmatā par Latvijas skaņu plašu vēsturi. Tāda apkopojuma Latvijā vēl nav bijis. Grāmata top Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos, jo tur dzīvo skaņu plašu kolekcionārs, grāmatas autors Atis Gunivaldis Bērtiņš.
Pēc ugunsgrēka, kas pirmdienas rītā izcēlās Kuldīgas slimnīcas katlu mājas jumtā, tā atjaunošana varētu izmaksāt 10 tūkstošus eiro, ziņo „Skrundas televīzija”.
Ja vecuma vai invaliditātes dēļ cilvēks vairs nespēs sevi aprūpēt vai nokļūt pie ārsta, viņam nebūs jāraugās kāda pansionāta virzienā. Viņš varēs palikt savā ierastajā vidē, jo ciemos regulāri atbrauks ar tādām automašīnām, kuras aprīkotas ar visu aprūpei nepieciešamo. Šo projektu piecos novados īsteno Latvijas Samariešu apvienība, bet specializētās automašīnas ir jaunums visā pasaulē. Skrundas novads ir viena no projekta pašvaldībām, un piektdien Skrundā jauno transportu aplūkoja sociālie darbinieki no vairākiem novadiem.
„Mums joprojām nav beigusies sajūsma, ka esam kļuvuši par darba tirgū zinošāko klasi Latvijā,” tā atzīst Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 11.klases audzēkņi. Lai par tādu kļūtu, bija jāatbild uz vairāk nekā trīstūkstoš dažādu uzņēmumu sagatavotiem jautājumiem.
Lai cilvēku uzmanību vairāk pievērstu arheoloģiskām vietām, kā arī stāstītu par to nozīmi valsts kultūrvēsturē, Latvijas Arheologu biedrība pirmo reizi nolēmusi noteikt arī savu gada pieminekli. Tas ir Veckuldīgas kuršu pilskalns. Tā kopējā platība ir aptuveni 10 hektāru, un tas bijis viens no ievērojamākajiem Latvijas senajiem administratīvi politiskajiem centriem.
“Saules stariņi” – šāds nosaukums dots pirmajam muzikālajam radošās pašizpausmes festivālam Kurzemē, kas ceturtdien notika Pelču speciālajā internātpamatskolā. Kaut arī diena bija pelēka, Pelčos to krāsainu darīja bērnu dziesmas, dejas un muzicēšana.
Kā notiek dabas procesi, kā pagatavot videi draudzīgus produktus un kas notiek, ja kopā sajauc dažādas vielas – to visu savos eksperimentos un pētījumos rādīja Kuldīgas novada skolēni. Šobrīd Latvijas skolās norit jauno vides pētnieku foruma „Skolēni eksperimentē!” 1.atlases kārta. Labākie martā ar saviem darbiem dosies uz Rīgu. Kuplais dalībnieku skaits Kuldīgā pierādīja, ka foruma ideja kļūst arvien populārāka.
Ņujorka, Vīne, Taškenta, Rīga, Kuldīga – vai visa pasaule līdz 18.februārim būs redzama Kuldīgas Mākslas namā. Tur atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora un mākslinieka Alekseja Naumova izstāde „Pasaules pilsētas”.
Noticēt, ka var uzvarēt pārspēku, noticēt, ka pašiem var būt sava valsts – šāda izšķiršanās bija Latvijas atbrīvotājiem tieši 29.janvārī pirms 95 gadiem. "Kalpakieši" jau bija atkāpušies tālu Kurzemē līdz Rudbāržiem un šķita – pirms nepilniem trim mēnešiem iegūtā Latvijas neatkarība izplēnēs. Lai arī Skrundas kauja bija neliela, tā bija pirmā uzvara neveiksmju ķēdē un deva lielu ieguldījumu Oskara Kalpaka vīru pašapziņas celšanā. Lai joprojām atcerētos šo vēsturisko brīdi, 29.janvāris Skrundā ir Karoga diena.
Kuldīgas vecpilsētas centrā lēni sabrūk vecās slimnīcas ēka, par kuru jau desmit gadus nerūpējās tās īpašnieks. Iedzīvotāji atklātā vēstulē novada domei aicina rīkoties, jo negrib ”otru Zolitūdi un nespējam vairs noskatīties, kā mūsu acu priekšā sabrūk ēka Kuldīgas vecpilsētas sirdī, radot bīstamību apkārtējiem iedzīvotājiem un garāmgājējiem”.
Mērķtiecīgi darbojoties jebkuru sapni var pārvēst par īstenību - par to pārliecināts Aizputes novada Lažas pagasta „Madaru" saimnieks Ainars Salmiņš. Būdams agronoms un daiļdārzu speciālists, viņš pašmācības ceļā soli pa solim tuvojas savam mērķim - pašmūrētai maizes krāsnij. Tajā pirmie kukulīši tikšot cepti ap Lieldienām, bet līdz tam saimnieks nolēmis izgatavot abru un apgūt arī maizes cepšanas noslēpumus.
Gada nogalē egles ieņem īpašu vietu – par tām gan dzied un skaita dzejoļus, tās rotā un zem tām var atrast dāvanas. Savukārt Kuldīgas slimnīcas vadītāja, ārsta un bijušā veselības ministra Ivara Eglīša dārzā eglēm īpaša loma ir visu gadu – tās iestādītas par godu viņa noskrietajiem maratoniem.
Citādāki nekā ierasts šie Ziemassvētki ir Gudenieku baznīcā. Neilgi pirms svētkiem savu sākotnējo izskatu ieguvusi viena no koka skulptūrām – jēriņš. Tā restaurācijā draudzes priesteris Andris Vasiļevskis ieguldījis saņemtos Kultūras gada mantojuma apbalvojuma līdzekļus.
Saimnieku suņi – patversmes suņiem, tā varētu nosaukt labdarības pasākumu, kas notika Saldū. Saimnieku suņi sacentās savās prasmēs klausīt saimniekam, bet bēdubrāļiem patversmē tika viņu dalības maksa par piedalīšanos. Ar saziedoto naudu Saldus dzīvnieku patversmē varēs atjaunot iekšējos voljērus, vēsta Latvijas Televīzija.
Pēc iepazīšanās ar plānoto ES struktūrfondu sadali līdz 2020. gadam pašvaldību vadītāju vidū satraukumu radījis fakts, ka līdzekļu reģionu attīstībai paredzēts daudz mazāk nekā galvaspilsētai un Pierīgai. Tas nesekmēs vienmērīgu Latvijas attīstību, tāpēc rosināts šo plānu pārskatīt.
Sirdī vienmēr vajag atstāt vietu brīnumam – tā ziemas festivālā „Notici brīnumam!" sacīja pats Ziemassvētku vecītis. Šis festivāls Kuldīgā jau kļuvis par tradīciju. Tad diena ir piepildīta ne tikai dažādām interesantām nodarbēm un koncertiem, bet arī ir galvenās egles iedegšanas brīdis.
Gluži kā rūķu darbnīca no kādas pasaku grāmatas – šāda aina aptuveni mēnesi bija vērojama ne vienā vien Kuldīgas novada skolā. Bērnu rokām te tapa rotājumi pilsētas galvenajām eglēm. Lai skolēnu darbu ieraudzītu arī pārējie, gan jāpaciešas līdz nākamās nedēļas nogalei, kad ziemas festivāla „Notici brīnumam!" laikā egļu rotājumi iemirdzēsies visā krāšņumā.
Traģēdijas upurus piemin daudzviet Latvijā. Aizlūdzot par ievainotajiem un mirušajiem, Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskajā baznīcā aizvadīts sēru dievkalpojums. Kopīgās lūgšanās te vienojās ne mazums kuldīdznieku un pilsētas viesu.
Padures pagasta mazpulcēni vasarā pašu izaudzēto – bietes, burkānus un sīpolus – ziedojuši Kuldīgas diakonijas centra zupas virtuvei. Šādā labdarības akcijā bērni iesaistās otro gadu. Tieši tik ilgu laiku viņiem jau pašiem ir sava zeme, kur rūpēties par dārzeņiem.
Svētki veselībai – tā droši var teikt par šai nedēļas nogalē Kuldīgā aizvadīto Veselības dienu. No fiziskām aktivitātēm līdz pat konsultācijām pie dažādiem speciālistiem un izglītojošām lekcijām – katrs varēja izvēlēties sev vajadzīgāko. Tā ir gan kopā ar ģimeni pavadīta diena, gan iegūtas jaunas zināšanas un prasmes – atzina Veselības dienas apmeklētāji.
Kuldīgas katoļu baznīca ir viena no Kurzemes dievnamu pērlēm, kurā saglabājušies seni kokgriezumi. Jau vairākus gadus notiek interjera detaļu glābšanas darbi, kuros sadarbojas Latvijas un Vācijas speciālisti un topošie restauratori. Šogad vairāk strādāts pie koka detaļu krāsojuma nostiprināšanas.
Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ tika pie jaunas vadītājas Ināras Pētersones, kura ar dienesta struktūrvienību vadību saistīta teju 15 gadus. Pēc viņas apstiprināšanas amatā finanšu ministrs Andris Vilks, kurš Pētersones kandidatūru ieteica, norādīja, ka viņam ļoti svarīgi, ka Ināra Pētersone ir uz klientiem orientēta, jo dienestam arvien vairāk jābūt vērstam uz preventīvu sadarbību ar klientiem.
Arhitekti un cilvēki ar dažādu invaliditāti bija galvenie dalībnieki Starptautiskajās arhitektūras dienās Kuldīgā. Šāds pasākums Latvijā notiek ik gadu citā pilsētā.
Spilgti oranži, zaļi, dzelteni, dažs gluži kā ar mežģīņu svārciņiem, dažs - iešķību cepurīti un kumpains – šādi ķirbji izauguši skrundenieces Dainas Badovskas dārzā. Divus gadus viņai izdevies izaudzēt lielākos ķirbjus Latvijā. Arī šogad – viss sagatavots ceļam uz Miķeļdienas gadatirgu un lielāko ķirbju konkursu Rīgā.
Rudens ir laiks, kad īpaši sarosās lašu un nēģu tīkotāji. Tad šie upju iemītnieki vieglāk nonāk maluzvejnieku rokās – nēģi pārceļo, bet lašiem ir nārsta laiks.
Lai nepieļautu romu tautības skolēnu atšķirtību no citiem, tiesībsargs vērsies pie pašvaldībām ar lūgumu slēgt etniskās klases. Kuldīgā romu klases bija izveidotas pirms aptuveni 15 gadiem. Tā kā situācija pilsētā laika gaitā ir krasi mainījusies, vajadzība pēc šādām klasēm vairs nav. Un pirmdien visi romu tautības skolēni Kuldīgas pamatskolā iepazinās ar savu jauno klases kolektīvu.
Kuldīgas pusmaratons kļūst arvien iecienītāks - par to liecina rekordlielais dalībnieku skaits – pusotrs tūkstotis.
Reģionālās slimnīcas cer uz lielāku valsts atbalstu. Joprojām valsts nenorēķinās par visiem pacientiem, kuriem slimnīcas sniegušas akūto palīdzību. Viena no tām ir Kuldīgas slimnīca, kurai nesamaksātā summa tuvojas jau miljonam latu. Slimnīcu vadītāji nolēmuši taisnību meklēt tiesas ceļā.
Ar nepatīkamu pārsteigumu šodien darba diena beidzās četriem strādniekiem, kuri Aizputes novada Kazdangas pagastā jauca vecu ēku. Būvgružos atrastais sarūsējis metāla priekšmets izrādījās granāta, kura pēc trieciena sprāga. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, notikuma vietā ieradās dažādi dienesti, savukārt cietušie pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas Kuldīgas slimnīcā atgriezās mājās.
Turlavas pagasta iedzīvotāji protesta akcijā pie Kuldīgas novada domes pauduši viedokli, ka nevēlas vēja ģeneratoru parku pagastā. Iedzīvotājiem izdevies piesaistīt pašvaldības deputātu uzmanību, kuri devās uz Attīstības komitejas sēdi, lai lemtu par šo ieceri. Protestētājiem izdevies panākt savu, un deputāti neatbalstīja ģeneratoru būvniecību.
Aizņemtība, interešu konflikts un vilšanās – tie ir daži no iemesliem, ko min Skrundas novada iedzīvotāji, kāpēc viņi paši nevēlas startēt vietējās pašvaldības vēlēšanās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
