Lai lasīšanu un vārdu veidošanu padarītu interesantu un jautru, Latvijā radīta jauna galda spēle „Burtošanas čempionāts”.
Autora ziņas
Latvijas Iepakojumu asociācijas ikgadējā konkursā šogad vairākas balvas un atzinības aizceļojušas pie diviem uzņēmumiem Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
„Sasildi sirsniņu!” – šāda akcija Ziemassvētku gaidīšanas laikā mazajā Padures skolā notiek jau vairāk nekā desmit gadu. Tajā iesaistās visi skolas bērni, vecāki un skolotāji. No decembra sākuma ikviens nes dažādas dāvaniņas, lai piepildītu pagasta vientuļajiem pensionāriem domātos dāvanu maisus. Nu dāvanas nokļuvušas pie adresātiem.
Lai par muzeja darbību ieinteresētu arī jaunāko paaudzi, gada sākumā Kuldīgas novada muzeja darbinieces īstenoja ideju par pasākumu ciklu - ģimeņu padarīšana "Lecam vēsturē!". Tā ir iespēja reizi mēnesī visai ģimenei muzejā nodoties dažādām radošām aktivitātēm un izzināšanai. Darbinieces atzīst - ideja attaisnojusies un ģimeņu padarīšana kļuvusi par iecienītu pasākumu. Šajā Adventē viss bija sagatavots Ziemassvētku gaidīšanai.
Lai pateiktos biedrībām par darbu, ko tās veic cilvēku ar invaliditāti labā, Tiesībsarga birojs rīkoja konkursu „Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam”.
Lai mazinātu bērnu mazkustīguma izraisītās problēmas, uzlabotu bērnu stāju un attīstītu smadzeņu darbību, daudz tiek runāts par tā saukto dinamisko paužu nepieciešamību. Tās var izmantot jebkurā mācību stundā, turklāt vislabāk sākt jau pirmsskolas posmā.
Latvijas Samariešu apvienība saņēmusi priecīgu ziņu, ka tā ar savu aprūpes risinājumu „Samariešu atbalsts mājās” iekļuvusi desmit finālistu vidū. Latvija bija viena no 40 valstīm, kas startēja šajā konkursā. Projekta galvenā ideja – palīdzēt vientuļajiem vecajiem ļaudīm tikt galā ar sadzīves lietām, lai viņiem nav jādodas uz pansionātu.
Šogad par Latvijas skaistāko lauku saimniecību atzītas “Vārpas” Zvārdes pagastā. Deviņdesmito gadu sākumā „Vārpas” bija pilnīgi aizaudzis nostūris meža vidū, kur varēja tikai nojaust iepriekšējās ēkas pamatus. Gluži kā Latvijas valsts arī šī saimniecība tika atjaunota tikai ar neatlaidību, ticību saviem spēkiem un nenogurstošu darbu.
„Izcilā latviešu gleznotāja, Saldus novadnieka Jaņa Rozentāla 150. jubileju nākamgad sagaidīsim ar trim lielformāta fasādes gleznojumiem” – tā apņēmušies projekta “Saldus – Rozentāla pilsēta” īstenotāji.
Lai glābtu Kuldīgas katoļu baznīcas ķirmju sabojātos vēsturiskos kokgriezumus, jau trešo reizi talkā nākuši topošie Latvijas un Vācijas restauratori.
Pieaugot interesei par atjaunojamo un alternatīvo enerģiju, uzņēmēji sastopas ar problēmu, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas prastu ierīkot un apkalpot šādas iekārtas. Lai rastu risinājumu, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums sācis veidot jaunu izglītības programmu. Šonedēļ skolā notika pirmā tikšanās, kad sadarbības partneri un eksperti sēdās pie viena galda, lai diskutētu, kādai šai izglītības programmai jābūt.
Antisociāla uzvedība ir sekas bērna vajadzību ignorēšanai agrā bērnībā, tā atzīst Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki, kas īstenojuši projektu „Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi”.
Kuršu ķoniņi, viņu gadsimtiem ilgā neatkarība no pastāvošajām varām ir unikāla vēstures lappuse visai Latvijai. Liela daļa šo brīvciemu atradās tagadējā Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO šogad atzīmē savu 70 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Ar dažādiem pasākumiem tā noritēja arī Latvijā. Aizvadīta UNESCO nedēļa ar vairāk nekā 100 pasākumiem visā Latvijā, viens no tiem - konference Kuldīgā. Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1991.gada. Šo gadu laikā izdevies ne tikai vairākus objektus iekļaut starptautiskajā sarakstā, bet arī izveidot plašu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas tīklu.
Ar jaunām ekspozīcijām, grāmatas atvēršanu un citiem notikumiem savu 80 gadu jubileju oktobrī svin Kuldīgas novada muzejs. Šonedēļ muzejā atklāta izstāde "KNM", kas apmeklētājiem piedāvā vienuviet apskatīt tos jaunieguvumus, kas Kuldīgas muzeja rīcībā nonākuši pēdējo desmit gadu laikā. Muzeja darbinieki izveidojuši ekspozīcijas ar etnogrāfiskiem, sadzīves priekšmetu un arheoloģiskiem priekšmetiem.
Skrundas dīķos novērota līdz šim Latvijā neredzēta putnu suga – baltgalvas zilknābis (Oxyura leucocephala). Zināms, ka Latvijā stīvastes pīļu apakšdzimtas sugas nav sastopamas. Novērojums vēl oficiāli nav apstiprināts, jo tas ir neparasts viesis, kuram šajā reģionā nevajadzētu atrasties.
Iekšlietu ministrija tomēr atteikusies no idejas patvēruma meklētājus izmitināt likvidētajā Skrundas arodvidusskolā, aģentūrai LETA pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Entuziasmam un savas dzīvesvietas mīlestībai ir apbrīnojams spēks – to noteikti var teikt par Podnieku ģimenes paveikto Kuldīgas novada Laidu pagasta Valtaiķu baznīcā. Lai piesaistītu finansējumu dievnama apkārtnes labiekārtošanai, viņi rīkoja labdarības pasākumu un piedalījās projektu konkursā. Lai gan finanšu trūkuma dēļ viss nav izdevies, kā bija iecerēts, viņi ir gandarīti par paveikto un cilvēku atsaucību.
Beidzot sapnis ir īstenojies un Kuldīgas novada Padures klētī ir ne tikai plaša senlietu ekspozīcija, kas stāsta par lauksaimniecību pagastā, bet arī kuļmašīna, kas, kā sendienās, kuļ graudus. To izdevies restaurēt ar daudzu cilvēku atbalstu. Interese par to, kā darbojas šādas kuļmašīnas, bija liela - pasākums "Jautrā mašīntalka Padurē" pulcēja daudz cilvēku.
Aktierim un sabiedriskajam darbiniekam, kuldīdzniekam Ēvaldam Valteram veltīto pieminekli, kuru veido tēlnieks Oskars Mikāns, nolemts novietot pie Kuldīgas vecā rātsnama Baznīcas ielā 5.
Lai glābtu valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli - Kuldīgas katoļu baznīcu - no bojājumiem, ko celtnei nodara mitrums, tiek stiprināti dievnama pamati. Vienlaikus arheologu uzraudzībā atsedz ap baznīcu esošos apbedījumus. Pēc to izpētes būs vairāk ziņu par 17. gadsimta kuldīdznieku dzīves līmeni un ieradumiem.
Par spīti drēgnajam laikam, svinīgos pasākumos otrdien, 1.septembrī, aizvadīta Zinību diena visā Latvijā. Šodien uz skolām jau pašā rīta agrumā gāja ap 200 000 skolēnu, kas pirms tam vēl steidza iegādāties ziedus klases audzinātājiem un skolotājiem. Vismazākajā Latvijas skolā ir vien 22 skolēni, bet tā vēl atvēra savas durvis. Savukārt Aucē skolēnu skaits pieauga, bet, piemēram, Cēsu profesionālā vidusskola mācību gadu sāk jaunajās telpās, kamēr Skrundā skolotāji sanāca uz simbolisko 1.septembri pie likvidētās profesionālās vidusskolas.
Tas bija mans sens sapnis – tā par nupat sarīkotajām jātnieku sadraudzības sporta spēlēm Brocēnu novada Remtes pagastā saka to organizatore Ieva Forstmane. Viņa pārliecināta, arī hobijklases jātniekiem ir jākrāj pieredze, un tieši šādas spēles neformālā gaisotnē viņiem palīdz.
Lai pēc vasaras brīvlaika pirmo tikšanos skolotājiem veidotu interesantāku un lietderīgāku, Kuldīgas novadā gadskārtējās mācību priekšmetu metodisko apvienību sēdes pirmo reizi aizstātas ar skolotāju pašu vadītām meistardarbnīcām. Ar saviem kolēģiem pieredzē dalījās tie skolotāji, kuri ieguvuši pedagogu profesionālās darbības kvalitātes ceturto pakāpi. Visa novada pedagogi varēja izvēlēties divas no 20 meistardarbnīcām dažādos mācību priekšmetos.
“To padarījām ar kurzemnieku spītību un neatlaidību,” tā par nupat rekonstruēto Rīgas - Liepājas šosejas Skrundas posmu saka projekta vadītāji.
Kulšanas sezona arī Ziemeļkurzemē šogad sākusies vismaz nedēļu vēlāk, nekā ierasts. Rapši jau nokulti, sākta ziemāju novākšana. Tomēr vēsās vasaras rezultāts ir zemā graudu kvalitāte, bet lauksaimnieki cer, ka vasarāji būs padevušies labāki.
Lai pilnveidotu savas amata prasmes un apgūtu jaunas metodes koka būvelementu restaurēšanā, Kuldīgā notika starptautiska koka būvgaldniecības restaurācijas darbnīca, kurā kopā ar latviešu meistariem strādāja norvēģu restauratori. Tās laikā notika gan izglītojošs seminārs, gan pie restaurētām vai jaunām koka detaļām tika vairākas ēkas vecpilsētā.
Šīs nedēļas nogalē Kuldīgu atkal pieskandināja "Live Fest" – festivāls, kurš pulcē grupas, kuras bija populāras pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados un koncertē joprojām. Festivāls notika jau trešo reizi. Ne viens vien skatītājs atzina, ka gaida festivālu, jo tā ir atgriešanās jaunībā un iespēja ļauties skaistām atmiņām, kad tik daudz kas bija aizliegts un nesasniedzams.
Kuldīgā rit pēdējie sagatavošanās darbi trešajam festivālam “Live Fest”, kas, kā iepriekš jau vēstīts, apmeklētājus gaida 7. un 8. augustā. Atpazīstamību festivāls ieguvis tieši ar to, ka te muzicē ārzemju grupas, kas slavas zenītā bija pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. Šogad "Live Fest" Kuldīgā kļuvis daudz apjomīgāks, taču tā rīkotāji nākotnē cer festivālu veidot vēl plašāku.
Stāvēt malā nevaram - tā par jūlija sākumā nodegušajām suitu kultūrvēsturiskajām mājām „Gāčām” saka apkārtnes ļaudis. Lai palīdzētu māju atjaunošanā, etniskās kultūras centrs „Suiti” izveidojis ziedojumu kontu. Savukārt Gudenieku pagasta kultūras dzīves organizatori visus aicināja uz labdarības koncertu. „Gāču” saimniece neslēpa savu aizkustinājumu par cilvēku atsaucību.
Jau vairākus gadus, piemēram, Cēsis, Rēzekne un Kuldīga arvien biežāk kļūst par starptautisku mākslas notikumu epicentriem. Nupat Kuldīgā aizvadīts Dizaina filmu festivāls, bet pirmdien startē Starptautiskā Fotogrāfijas vasaras skola.
Uz to mēs mērķtiecīgi gājām pusgadu – tā par piektdien Kuldīgas centrā atklāto vietējo mājražotāju kooperatīva „Kuldīgas labumi” namiņu saka tā vadītāji. Ja pirms pusotra gada vēl bija liela neziņa, kā klāsies, mājražotājus apvienojot kooperatīvā, tad šodien var droši teikt – pamazām mērķus izdodas īstenot - palīdzēt mājražotājiem savi preci pārdot, to popularizēt un mudināt nebaidīties no uzņēmējdarbības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
