Pandēmija saasinājusi pusaudžu mentālās veselības problēmas, un tam līdzi palielinās dažādu atkarību risks, brīdina speciālisti. Diemžēl arī pirms pandēmijas ierobežojumiem Latvija pusaudžu atkarību jomā bijusi Eiropas negatīvo topu augšgalā. Visbiežāk bērni un jaunieši pārmērīgi lieto alkoholu, smēķē cigaretes vai marihuānu. Veselības ministrijā (VM) gatavojas cīnīties ar pandēmijas atstāto ietekmi, kā arī vairāk uzmanības pievērst prevencijai.
Autora ziņas
Deinstitucionalizācijas process Latvijā virzās uz priekšu – institūcijās esošo bērnu skaits pēdējo desmit gadu laikā samazinājies trīs reizes, informēja Labklājības ministrijā (LM). Šis process paredz, ka ar laiku Latvijā būs pieejami sabiedrībā balstīti iekļaujoši pakalpojumi un bērniem, kā arī pieaugušajiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, nebūs jādzīvo institūcijās.
"Deepfake" jeb "dziļviltojuma" tehnoloģija nākotnē varētu radīt finanšu krāpniecības draudus – šādas bažas valda finanšu sektorā. Ar tehnoloģiju iespējams veidot video un audio materiālus, uzdodoties par citu personu. Ar neapbruņotu aci tos ir grūti atpazīt. Līdz šim visbiežāk tehnoloģija pielietota dezinformācijas izplatīšanā – lielākoties izmantojot populāru cilvēku sejas un balsis.
Ar eksāmenu svešvalodā 12. klašu skolēniem ir sākusies centralizēto eksāmenu sesija. Otrdien, 11. maijā, aizrit eksāmena rakstiskā un mutiskā daļa angļu valodā, ko kārtos teju 15 tūkstoši skolēnu. Eksāmena uzbūve ir līdzīga, kā pērn – tas ir īsāks, nekā bija ierasts pirms pandēmijas. Skolēniem un darbiniekiem arī jāievēro galvenie drošības pamatprincipi pandēmijas apstākļos.
Pēdējos gados dezinformācija apjoms informatīvajā telpā ir krietni palielinājies – šobrīd Latvijā visaktuālākā ir nepatiesa informācija par vakcīnām. Tā arī pašlaik rada visvairāk draudu sabiedrībai, informēja Baltijas mediju izcilības centrā. Vienlaikus nemainīga paliek tā cilvēku daļa, kas šādu informāciju nespēj atpazīt. Ir dažādi instrumenti, kā to risināt, taču par to, kā atturēt dezinformatorus no uzbrukuma, NATO valstīs vienprātības nav.
Pēc traģiskā ugunsgrēka nelegālā hostelī Merķeļa ielā Rīgā veidos darba grupu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un šādus gadījumus varētu izskaust, trešdien par šādu ierosinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) vienojās Saeimas deputāti.
Vissāpīgākie lēmumi skolu tīkla reformā būs jāpieņem jaunajām pašvaldībām pēc 5. jūnija vēlēšanām. Jau 2023. gadā valsts finansējumu pilnībā nesaņems tās izglītības iestādes, kurās būs neatbilstošs skolēnu skaits. Protams, svarīgi sasniegt arī kvalitātes kritērijus, taču ar to vien finansējumu noturēt nevarēs, tā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums.
Bērni ārpusģimenes aprūpē par valsts pabalstu visbiežāk vēlas iegādāties jaunas viedierīces, velosipēdus vai citas noderīgas mantas, Latvijas Radio noskaidroja bērnu aprūpes iestādēs. Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemti iesniegumi par vairāk nekā 550 bērniem, kam pabalsts pienākas. To izmaksās mēneša laikā, un galvenais nosacījums ir to izlietot bērna interesēs.
Rīgā kanalizāciju lokāli apsaimnieko gandrīz 15 500 mājsaimniecības, liecina pašvaldības dati. Liela daļa šo iedzīvotāju vēlas pieslēgties centralizētajai kanalizācijai, taču to nevar izdarīt dažādu apstākļu dēļ – daudzas mājas atrodas no tās pārāk tālu. Turklāt ir iedzīvotāji, kuriem nav naudas, lai to izdarītu, bet pašvaldības atbalsta nav.
Lai arī pēdējos gados reto slimību diagnostika un ārstēšana Latvijā ir uzlabojusies, joprojām liela daļa ar tām sirgstošo savu diagnozi nezina, norādīja Latvijas Reto slimību aliansē. Gan tāpēc, ka šādas slimības ir sarežģīti atklājamas, gan tāpēc, ka ar to simptomiem reizēm var sadzīvot. Pašlaik ir reģistrēti 12 000 cilvēku, kam diagnosticētas retās slimības, taču speciālisti lēš, ka patiesais skaits ir daudz lielāks.
Māksla arvien digitalizējas arī Latvijā – šonedēļ tiešsaistes meistarklasēs interesentiem būs iespēja apgūt reāllaika radošo programmēšanu. Māksliniece Šellija Notsa no trešdienas, 21. aprīļa, līdz piektdienai, 23. aprīlim, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas veidotā tiešsaistes festivālā “Hybrid Labs” piedāvās ieskatu elektroniskās mūzikas programmēšanā. Šādas mūzikas skaņas pilnībā veido dators, reaģējot uz cilvēka dotām norādēm. Pagaidām Latvijā šis žanrs nav pārāk pazīstams, taču pasākuma veidotāji cer, ka to var mainīt.
Zinātniski pētniecisko darbu valsts konferencē ik gadu piedalās vairāki simti skolēnu. Šajā gadā godalgas saņēma 254 skolēni. Skolēni veic pētījumus ļoti dažādās jomās, piemēram, medicīnā, kulturoloģijā, tieslietās un literatūrā. Valsts konferencē piedalās labākie no labākajiem. Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzskata, ka šie skolēni ir Latvijas nākotnes zinātnieki.
Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei normu, kas paredz viendzimuma ģimenes partnerim maksāt lielāku valsts nodevu par sava aizsaulē aizgājušā partnera nekustamā īpašuma mantošanu, nekā maksā laulātie partneri. Satversmes tiesa secināja, ka šāda pieeja neatbilst Satversmē iekļautajam valsts pienākumam aizsargāt ģimenes.
Augstskolu absolventu gada ienākumi ir par 30% augstāki nekā vidēji valstī. Par to liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunākie absolventu monitoringa dati. Lielākā daļa absolventu pabeidz programmas sociālajās zinātnēs un tiesībās. Ministrijā nemainīgi prognozē šo speciālistu pārprodukciju nākotnē un domā par to, kā eksaktās zinātnes padarīt populārākas jau skolēnu vidū.
Pandēmijas laikā strauji pieaugušas sociālās problēmas ģimenēs. Visbiežāk tiek saņemtas sūdzības par vardarbību un bērnu tiesību pārkāpumiem. Vardarbības riski un vardarbības gadījumi pieaug arī ģimenēs, kuras iepriekš nav nokļuvušas sociālo darbinieku redzeslokā. Strauji audzis pieprasījums pēc psihologu konsultācijām.
Kanalizācijas sistēmas pilnveidē Latvijā kopš jaunās tūkstošgades sākuma iztērēts aptuveni miljards eiro – lielākoties Eiropas fondu naudas. Lai arī situācija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni uzlabojusies, notekūdeņu apsaimniekošanā joprojām ir problēmas. Piemēram, Valsts kontrole pērn revīzijā secināja, ka nav zināms, kur paliek 74% to notekūdeņu, ko iedzīvotāji apsaimnieko paši, proti, uzkrāj tvertnē un izved vai attīra lokāli. Cik liela daļa no tiem tiek attīrīti, varam tikai minēt. Taču dažviet ir pazīmes, ka vismaz daļa no tiem neattīrīti nonāk dabā. Kāpēc dāsnā Eiropas nauda tā arī nav spējusi atrisināt daudzas kanalizācijas problēmas?
Ogres pašvaldībā sāk darboties Reliģisko lietu komisija astoņu mācītāju un divu deputātu sastāvā. Domē to izveidoja pēc nesena strīda ar uzņēmumu “Universum”, kurš šajā mācību gadā īstenoja kristīgās ievirzes izglītību Krapes skolā. Reliģisko lietu komisijas pirmais uzdevums ir izveidot vadlīnijas ticības mācības ieviešanai skolās. Eksperti uz to raugās ar neizpratni, un komisijas izveidi saista ar priekšvēlēšanu laiku.