Latvijā institūcijās esošo bērnu skaits pēdējo desmit gadu laikā samazinājies trīs reizes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Deinstitucionalizācijas process Latvijā virzās uz priekšu – institūcijās esošo bērnu skaits pēdējo desmit gadu laikā samazinājies trīs reizes, informēja Labklājības ministrijā (LM). Šis process paredz, ka ar laiku Latvijā būs pieejami sabiedrībā balstīti iekļaujoši pakalpojumi un bērniem, kā arī pieaugušajiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, nebūs jādzīvo institūcijās. 

Latvijā institūcijās esošo bērnu skaits pēdējo desmit gadu laikā samazinājies trīs reizes
00:00 / 03:24
Lejuplādēt

Latvijā joprojām ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem jādzīvo institūcijās, taču jau kādu laiku tiek strādāts pie deinstitucionalizācijas. Paredzēts radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, bet bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Pakalpojumu plāno uzlabot arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. 

Situācija ar bērniem gadu gaitā ir krietni uzlabojusies – ja 2012. gadā aprūpes centros uzturējās 1793 bērni, tad tagad – 568.

“Līdz ar to jau 2020. gadā mēs esam pārsnieguši mērķus, kas tika noteikti tad, kad vienojāmies ar EK [Eiropas Komisiju] par nepieciešamās naudas piešķīrumu. Paralēli mēs redzam, kā ir mainījies audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits. Ja 2004. gadā tie bija 56 bērni, tad pērn – 1377,” norādīja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Tomēr vēl ir daudz darāmā – piemēram, līdz 2023. gadam bērnu aprūpes centros jānodrošina ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, kas nozīmē, ka vienā iestādē ir ne vairāk kā trīs bērnu grupas, tām nav kopīgu sanitāro telpu un pakalpojumu veido atsevišķās vietās. Mērķis ir šo bērnu dzīvi maksimāli pietuvināt tādai dzīvei, kāda ir bērniem ģimenēs. Tam nepieciešams ieguldīt arī infrastruktūrā –

no Eiropas fondiem Latvija saņems vairāk nekā 26 miljonus, kurus LM paredzējusi ieguldīt piecos objektos, kas paredzēti 120 bērniem. 

Plānu kritizēja Valsts sociālās aprūpes centra Rīga Kapseļu ielas filiāles vadītāja Ilze Dzene: “Nevar būt pakalpojumu vieta, kur 24 bērni vienkopus saņem, vienalga cik dzīvokļos, bet vienkopus saņem pakalpojumu. Ir jāplāno citādāk – dažādās vietās, pilsētvidē, atsevišķos dzīvokļos, nevis zem viena jumta 24 bērni.”

Arī citi nozarē strādājošie rosināja izmitināt pa vienam, diviem bērniem kopā ar aprūpētāju atsevišķā vietā. LM norādīja, ka vēl ir daudz nezināmo, taču pakalpojumu mēģinās padarīt pēc iespējas ģimenei pietuvinātu. Arī atsevišķi dzīvokļi ir viena no versijām, ko ministrijā izskatīs. 

Ministrijas pārstāve Līga Āboliņa norādīja: “Mēs plānojam pēc līdzīga principa, ka ir šī “mamma”, bet viņai ir atbalsta personāls, kas palīdz veikt ikdienas soli. Galu galā esam arī apzinājuši un diskutējuši ar Kapseļu ielas kolēģiem, ka ir nepieciešama palīdzības sniegšana, ka ir izdegšanas riski. Un tas arī ir dienaskārtības jautājums – kā nodrošināt kvalitatīvus speciālistus un kā uz to raudzīties ilgtermiņā.”

Arī speciālistu skaits ir problēma – to nav pietiekami daudz, līdz ar to ministrijā jādomā arī par to, kā to mainīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti