Analizējot datus par augstskolu absolventiem, kas mācības pabeidza 2017. un 2018. gadā, un sekojot līdzi viņu darba gaitām gadu pēc augstākās mācību iestādes absolvēšanas, secināts, ka šo absolventu ienākumi ir par trešdaļu augstāki nekā vidēji valstī.
“Lai vai kādu jomu jūs izvēlētos, tas garantēti nozīmē pieklājīgu atalgojumu. Jā, ir jomas, kur ir tuvu vidējam valstī vai mazliet zem tā, bet kopumā tas nozīmē atalgojumu, kas vidēji būs virs vidējā atalgojuma valstī,” norādīja Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības eksperts Rihards Blese.
Trešdaļa jauniešu nonāk darba tirgū ar vidējo izglītību, nepabeigtu vidējo izglītību vai pamatizglītību. Augstskolu absolventu nodarbinātības monitorings esot viens no pierādījumiem, kas uzskatāmi parāda studēšanas nozīmi.
“Skolu beidzējiem ir ne visai patiesi priekšstati par izredzēm pēc noteiktas studiju jomas.
Un ar datiem viens uzdevums ir tieši koriģēt to priekšstatu, kādas tev ir perspektīvas darba tirgū,” pastāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Augstskolu absolventi gan labāk nopelna, gan arī retāk paliek bez darba. Lielākos ieņēmumus gūst lauksaimniecības sektorā strādājošie absolventi, kuru augstie ienākumi gan tiek skaidroti ar platību maksājumu saņemšanu. Nākamie labāk atalgotie ir dabaszinību, matemātikas, sociālo, komerczinību un inženierzinātņu jomu absolventi.
Absolventu monitorings parāda arī absolventu nodarbinātību augstākās kvalifikācijas profesijās. Bez darba nepaliek neviens Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvents, ar augstu nodarbinātību seko Rīgas Stradiņa universitāte. No privātā sektora pirmajā vietā absolventu nodarbinātībā ierindojas Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola.
Darbadevēju konfederācija iesaka šos datus rūpīgi izpētīt arī skolēniem, lai varētu pieņemt informētu lēmumu augstskolas izvēlē. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt norāda, ka šie dati parāda pietiekami objektīvu ainu par absolventu rezultātiem darba tirgū. Un tie tiks ņemti vērā, arī plānojot finansējumu.
“Arī šogad mēs redzam, ka populārākie studiju virzieni ir saistīti ar sociālo zinātņu jomu, un redzam, ka arī šis darba tirgus nespēj absorbēt pilnīgi visus absolventus. Un tā ir pārdomu viela gan tiem, kas izvēlas šo studiju programmu, gan studiju programmu direktoriem, augstskolu vadības programmām, kas plāno turpmāko augstskolas stratēģisko virzību,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Par pārprodukciju sociālo un komerczinātņu jomā, par ko runā jau gadiem, liecina arī Ingas Guļbinovas pieredze. Viņa pērn ieguva bakalaura grādu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās, taču līdz šim tā arī nav veicies ar darba atrašanu. Sludinājumu viņu interesējošās jomās nav daudz. "Es parasti izvēlos vakances, kuras ir atbilstošas manai izglītībai vai kur es patiešām vēlētos strādāt. Laižu garām tās, kuras nav man atbilstošas. Ik pa laikam sanāk atbildēt darba sludinājumam ar savu CV un pieteikumu, ir arī bijušas pāris darba intervijas. Bet šobrīd ir tā, ka nav nekā," pastāstīja Inga.
Ar atalgojumu visgrūtāk klājas humanitārās zinātnes un mākslas absolventiem, kuriem ir gan zemāks vidējais atalgojums, gan zemāks nodarbinātības procents. "Mums ar Kultūras ministrijas augstskolām būs jāpārrunā tas, vai nevajadzētu pārskatīt studiju saturu tā, lai cilvēki būtu labāk sagatavoti darba tirgum," sacīja Laipniece no IZM.
Joprojām aktuāla ir jauno studentu piesaiste STEM programmās. Darbs pie tā jāsāk jau vispārējās izglītības posmā. Ministre Šuplinska uzskata, ka eksakto zinātņu skolotājiem jābūt dedzīgākiem savā darbā: "Kādēļ mēs tik ļoti lielā mērā esam dziedātāji, dejotāji un mākslinieki? Tādēļ, ka interešu izglītībā, profesionālajā ievirzē pedagogi, kas darbojas, visticamāk, āra nodarbības ir saplānojuši fundamentālā apmērā. Viņi nevis kārtējo reizi norauš asaru un saka: ko tā ministre kārtējo reizi ir izdomājusi? Bet izmanto šo laiku, lai ieinteresētu skolēnu."
Absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reizi tika publicēti pērn. Plānots, ka turpmāk katra gada absolventu grupu monitorēs 10 gadu ilgā periodā.
