Paula Dēvica

Latvijas Radio korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pārbijušies un stresā ir arī dzīvnieki – ukraiņi bēgļu gaitās mēdz doties ar mājdzīvniekiem
Pārbijušies un stresā ir arī dzīvnieki – ukraiņi bēgļu gaitās mēdz doties ar mājdzīvniekiem
No Ukrainas bēgļu gaitās kopā ar saviem saimniekiem dodas arī mājdzīvnieki – suņi, kaķi, arī papagaiļi un truši, to Latvijas Radio pastāstīja palīdzības punktā uz Rumānijas robežas, kur  darbinieki dzīvniekiem sniedz medicīnisko palīdzību un sakārto dokumentus, lai tie varētu doties arī tālāk. Šo procesu organizē kāda dzīvnieku patversme, kura atrodas Sučavas pilsētā.
REPORTĀŽA. Ungārijas pierobežā Ukrainas kara bēgļi ierodas nepārtraukti
REPORTĀŽA. Ungārijas pierobežā Ukrainas kara bēgļi ierodas nepārtraukti
Nelielajos ciemos Ungārijas pierobežā pie Ukrainas pēdējās nedēļās vērojama liela rosība – tur nonāk daudzi Ukrainas kara bēgļi. Šāds ciems ir arī netālu no robežpunkta Lužanka – tur šobrīd ieradušies palīgi no dažādām pilsētām, arī citām valstīm, lai palīdzētu ukraiņiem atgūties, pabarotu, sniegtu medicīnisku palīdzību, kā arī nogādātu, kur nepieciešams. 
Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto
(papildināts)
Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto (papildināts)
Latvijas ārstniecības iestādes gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā (VM). Atbalsta sniegšanā iesaistītas ārstniecības iestādes visā Latvijā – varēs saņemt arī specifisku palīdzību, piemēram, šautu brūču ārstēšanu. Vienlaikus bēgļiem būs pieejama pilna veselības aprūpe, ko apmaksās no valsts budžeta.
Latvijā ieradies pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas
Latvijā ieradies pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas
Latvijā svētdien, 27. februārī, ieradās pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas. Tajā atradās 39 cilvēki, tostarp arī septiņi ukraiņi. Ceļā pavadītas 36 stundas, no kurām desmit uz Ukrainas–Slovākijas robežas. Atbraucēju pēdējā pietura Latvijā bija Rīgas centrāltirgus.
Daudzviet skolās Covid-19 izplatības sarukumu pagaidām īpaši nejūt
Daudzviet skolās Covid-19 izplatības sarukumu pagaidām īpaši nejūt
Daudzās skolās pagaidām saslimstības ar Covid-19 mazināšanos īpaši nejūt un pieļauj, ka atvieglotie ierobežojumi saslimstību atkal varētu palielināt. Jau vairāk nekā nedēļu direktori atbrīvoti no birokrātiskā sloga – kontaktpersonu sarakstu veidošanu. Uz skolu var doties visi, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests.
Prāto par risinājumiem bērnu zobārstu pieejamības problēmai
Prāto par risinājumiem bērnu zobārstu pieejamības problēmai
Atbildīgie prāto, kā risināt problēmas ar bērnu zobārstu pieejamību. Rīgā un reģionos situācija ir atšķirīga, bet netrūkst vietu, kur bērnu skaits uz vienu zobārstu pārsniedz tūkstoti, kas ir ļoti slikts rādītājs. Turklāt valsts apmaksātu pakalpojumu Latvijā sniedz neliela daļa zobārstu
Aicina ļaut strādāt skolotājiem arī pēc Covid-19 pārslimošanas sertifikāta termiņa beigām
Aicina ļaut strādāt skolotājiem arī pēc Covid-19 pārslimošanas sertifikāta termiņa beigām
Skolotājiem ir jāļauj strādāt arī pēc Covid-19 pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņa beigām, uzskata Izglītības ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija). Pašlaik politiķi par šo jautājumu vēl nav vienojušies. Vienlaikus plānots pakāpeniski atcelt ierobežojumus, taču vēl diskutēs par to, kā tas attieksies uz prasību pēc Covid-19 sertifikāta darba vidē. Arī skolu direktori mudina ļaut strādāt, beidzoties pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņam.
Darbu skolās šobrīd visvairāk apgrūtina Covid-19 kontaktpersonu pārvaldība
Darbu skolās šobrīd visvairāk apgrūtina Covid-19 kontaktpersonu pārvaldība
Skolās šobrīd mācību procesu organizēt ir sarežģīti – galvenokārt lielā Covid-19 slimnieku kontaktpersonu skaita dēļ. Daļā izglītības iestāžu cer, ka drīzumā kontaktpersonu pārvaldību atvieglos, ļaujot klātienē mācīties visiem ar negatīvu testu. Taču vietām uz šo plānu skatās ar bažām, vai tas neveicinās saslimstības pieaugumu. 
Latviešu valodas skolotāji Latvijai ir kā nafta – melnais zelts. Intervija ar 40. vidusskolas direkt...
Latviešu valodas skolotāji Latvijai ir kā nafta – melnais zelts. Intervija ar 40. vidusskolas direktori
Arvien vairāk skolēnu Latvijā jau atkal mācās attālināti – skolas kļuvušas par vienu no galvenajām Covid-19 izplatības vietām. Arī Rīgas 40. vidusskolā šobrīd slimo daudzi skolēni un skolotāji. Kopumā no 36 klasēm klātienē mācās 16. Tomēr skolas direktore Jeļena Vediščeva ir gatava turēties līdz pēdējam un pilnībā uz attālinātām mācībām nepāriet. Viņa intervijā Latvijas Radio stāsta arī par attālināto mācību radītajiem skolēnu zināšanu robiem, kā arī skolotāju, – jo īpaši latviešu valodas skolotāju – trūkumu.
«Zeme, kur dzer». Kā valsts palīdz ārstēt alkoholismu
«Zeme, kur dzer». Kā valsts palīdz ārstēt alkoholismu
Atkarības ārstēšana ir komplekss process, kurā jāstrādā ar sevi gan fiziski, gan psiholoģiski. Cilvēks viens pats to paveikt spēj reti, tāpēc bieži vien jāvēršas pēc palīdzības. Latvijā iespējams atkarības ārstēt arī par valsts naudu, piemēram, izejot Minesotas programmu. Taču ne visiem tā palīdz. Turpinot pētniecisko sižetu sēriju "Zeme, kur dzer", Latvijas Radio vētīja, kādas ir ārstēšanās iespējas Latvijā.
Augstskolām šī gada laikā jāpielāgo uzņemšanas kārtība jaunajam saturam
Augstskolām šī gada laikā jāpielāgo uzņemšanas kārtība jaunajam saturam
Augstskolām šī gada laikā jāpielāgo uzņemšanas kārtība jaunajam saturam, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Galvenais ir izstrādāt formulu, kā salīdzināt eksāmenus, kas kārtoti trīs dažādos laikos. Viens no izaicinājumiem, ar ko augstskolās nāksies saskarties, būs jauno studentu atšķirīgais zināšanu līmenis.
Ieceri celt centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksni nozarē vērtē atzinīgi; sagaida papildu atbal...
Ieceri celt centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksni nozarē vērtē atzinīgi; sagaida papildu atbalstu skolēniem
Nākamajā mācību gadā iecerēts, lai nokārtotu centralizētos eksāmenus, skolēniem būs jāsasniedz vismaz 10% slieksnis. Turpmākos gadus tas turpinās palielināties, līdz minimālais zināšanu apjoms vidusskolas pabeigšanai būs 20%. Nozarē šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu kopumā vērtē atzinīgi, taču cer, ka ierēdņi domās arī par atbalstu skolēniem un pedagogiem. 
Arī studenti cer uz atbalstu cenu kāpuma dēļ
Arī studenti cer uz atbalstu cenu kāpuma dēļ
Lielāks valsts atbalsts nepieciešams arī studējošajiem, tā Latvijas Radio skaidro uzrunātās studentes. Šobrīd īpaši cenu pieaugumu izjūt tie studenti, kuriem jau iepriekš mācības atļauties bija grūtāk. Latvijas Studentu apvienībā prognozē, ka daļa strādājošo studentu varētu drīzumā izšķirties par labu darbam, nevis studijām, jo abus apvienot vairs nespēs.
Garo rindu dēļ grūtības tikt uz Covid-19 testu laikus; plāno prioritārās grupas
Garo rindu dēļ grūtības tikt uz Covid-19 testu laikus; plāno prioritārās grupas
Strauji pieaug pieprasījums pēc laboratoriju Covid-19 testiem, līdz ar to iedzīvotājiem testu nākas gaidīt vairākas dienas. Ar Covid-19 vīrusa omikrona variantu inficētiem cilvēkiem tas var nozīmēt, ka tests jau būs negatīvs. Kamēr dažviet domā, kā rindas samazināt, citviet steigā veido jaunus testu nodošanas punktus un meklē personālu. Savukārt Veselības ministrija plāno noteikt prioritārās grupas testu veikšanai.
Skolām izaicinājumu rada ar Covid-19 sirgstoši pedagogi; lūdz vairāk paštestu
(papildināts)
Skolām izaicinājumu rada ar Covid-19 sirgstoši pedagogi; lūdz vairāk paštestu (papildināts)
Lai arī situācija ar Covid-19 izplatību skolās nav kritiska, palielinoties kopējai saslimstībai, arvien vairāk skolēnu atkal mācās no mājām. Pie attālinātām mācībām pandēmijas laikā jau pierasts, tomēr šis gads nāk ar vēl jauniem pārbaudījumiem, kad mācību process slimības uzliesmojuma laikā jāorganizē vēl lielākā pedagogu trūkumā nekā iepriekš. Problēmas sagādā arī skolās piegādāto testu daudzums – to pietiek tikai ikdienas rutīnas testēšanai.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd