No Ukrainas bēgļu gaitās kopā ar saviem saimniekiem dodas arī mājdzīvnieki – suņi, kaķi, arī papagaiļi un truši, to Latvijas Radio pastāstīja palīdzības punktā uz Rumānijas robežas, kur darbinieki dzīvniekiem sniedz medicīnisko palīdzību un sakārto dokumentus, lai tie varētu doties arī tālāk. Šo procesu organizē kāda dzīvnieku patversme, kura atrodas Sučavas pilsētā.
Autora ziņas
Nelielajos ciemos Ungārijas pierobežā pie Ukrainas pēdējās nedēļās vērojama liela rosība – tur nonāk daudzi Ukrainas kara bēgļi. Šāds ciems ir arī netālu no robežpunkta Lužanka – tur šobrīd ieradušies palīgi no dažādām pilsētām, arī citām valstīm, lai palīdzētu ukraiņiem atgūties, pabarotu, sniegtu medicīnisku palīdzību, kā arī nogādātu, kur nepieciešams.
Slimību pabalstus iedzīvotājiem joprojām nākas gaidīt vairākas nedēļas, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Darbinieki slimo, un vienlaikus iesniegumu skaits ir tik liels, ka ar to tikt galā ātrāk nav iespējams. Daļai iedzīvotāju nav problēmu gaidīt, bet citiem tas ir ļoti nozīmīgi.
Pēdējās nedēļas laikā Zemessardzes rekrutēšanas tālrunis saņēmis gandrīz tikpat daudz zvanu, cik visā pagājušajā gadā kopā. Cilvēku interese ir krietni pieaugusi kopš Krievijas karadarbības Ukrainā. Topošie zemessargi Latvijas Radio skaidroja, ka galvenokārt dienestā grib iegūt zināšanas, kas noderēs gan šobrīd, gan valsts apdraudējuma gadījumā.
Latvijas ārstniecības iestādes gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā (VM). Atbalsta sniegšanā iesaistītas ārstniecības iestādes visā Latvijā – varēs saņemt arī specifisku palīdzību, piemēram, šautu brūču ārstēšanu. Vienlaikus bēgļiem būs pieejama pilna veselības aprūpe, ko apmaksās no valsts budžeta.
Karš Ukrainā ir emocionāls pārbaudījums arī Latvijas skolēniem, norādīja skolās. Šobrīd notiek plašs skaidrojošais darbs, kā arī skolēniem sniedz psiholoģisko atbalstu. Diemžēl skolās saskaras ar sadursmēm skolēnu starpā – no tā vairāk cieš krievu skolēni. Taču ar sarunām šīs situācijas izdodas atrisināt un novērst.
Saeimas lēmumu par atļauju Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi doties palīgā ukraiņiem sargāt savu neatkarību ļoti gaidīja Gundars Kalve, kurš patlaban atrodas Ļvovā un dosies palīgā Ukrainas spēkiem, vēstīja Latvijas Radio.
Daudzās skolās pagaidām saslimstības ar Covid-19 mazināšanos īpaši nejūt un pieļauj, ka atvieglotie ierobežojumi saslimstību atkal varētu palielināt. Jau vairāk nekā nedēļu direktori atbrīvoti no birokrātiskā sloga – kontaktpersonu sarakstu veidošanu. Uz skolu var doties visi, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests.
Skolotājiem ir jāļauj strādāt arī pēc Covid-19 pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņa beigām, uzskata Izglītības ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija). Pašlaik politiķi par šo jautājumu vēl nav vienojušies. Vienlaikus plānots pakāpeniski atcelt ierobežojumus, taču vēl diskutēs par to, kā tas attieksies uz prasību pēc Covid-19 sertifikāta darba vidē. Arī skolu direktori mudina ļaut strādāt, beidzoties pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņam.
Skolās šobrīd mācību procesu organizēt ir sarežģīti – galvenokārt lielā Covid-19 slimnieku kontaktpersonu skaita dēļ. Daļā izglītības iestāžu cer, ka drīzumā kontaktpersonu pārvaldību atvieglos, ļaujot klātienē mācīties visiem ar negatīvu testu. Taču vietām uz šo plānu skatās ar bažām, vai tas neveicinās saslimstības pieaugumu.
Arvien vairāk skolēnu Latvijā jau atkal mācās attālināti – skolas kļuvušas par vienu no galvenajām Covid-19 izplatības vietām. Arī Rīgas 40. vidusskolā šobrīd slimo daudzi skolēni un skolotāji. Kopumā no 36 klasēm klātienē mācās 16. Tomēr skolas direktore Jeļena Vediščeva ir gatava turēties līdz pēdējam un pilnībā uz attālinātām mācībām nepāriet. Viņa intervijā Latvijas Radio stāsta arī par attālināto mācību radītajiem skolēnu zināšanu robiem, kā arī skolotāju, – jo īpaši latviešu valodas skolotāju – trūkumu.
Šodien ir Pasaules vēža diena. Zīmīgi, ka šis ir pirmais gads, kad krūts rekonstrukcija vēža pacientēm ir valsts apmaksāta. Līdz šim par valsts naudu tā veikta jau vairāk nekā 30 sievietēm. Apmaksātu krūts rekonstrukciju var saņemt gan sievietes, kurām vēzis diagnosticēts nesen, gan sievietes, kuras krūts atjaunošanu līdz šim atlikušas.
Atkarības ārstēšana ir komplekss process, kurā jāstrādā ar sevi gan fiziski, gan psiholoģiski. Cilvēks viens pats to paveikt spēj reti, tāpēc bieži vien jāvēršas pēc palīdzības. Latvijā iespējams atkarības ārstēt arī par valsts naudu, piemēram, izejot Minesotas programmu. Taču ne visiem tā palīdz. Turpinot pētniecisko sižetu sēriju "Zeme, kur dzer", Latvijas Radio vētīja, kādas ir ārstēšanās iespējas Latvijā.
Augstskolām šī gada laikā jāpielāgo uzņemšanas kārtība jaunajam saturam, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Galvenais ir izstrādāt formulu, kā salīdzināt eksāmenus, kas kārtoti trīs dažādos laikos. Viens no izaicinājumiem, ar ko augstskolās nāksies saskarties, būs jauno studentu atšķirīgais zināšanu līmenis.
Pieaugušie Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās mūžizglītībā, taču izaicinājums ir ar izglītības programmām sasniegt iedzīvotājus ar zemu izglītības līmeni, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.
Nākamajā mācību gadā iecerēts, lai nokārtotu centralizētos eksāmenus, skolēniem būs jāsasniedz vismaz 10% slieksnis. Turpmākos gadus tas turpinās palielināties, līdz minimālais zināšanu apjoms vidusskolas pabeigšanai būs 20%. Nozarē šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu kopumā vērtē atzinīgi, taču cer, ka ierēdņi domās arī par atbalstu skolēniem un pedagogiem.
Lielāks valsts atbalsts nepieciešams arī studējošajiem, tā Latvijas Radio skaidro uzrunātās studentes. Šobrīd īpaši cenu pieaugumu izjūt tie studenti, kuriem jau iepriekš mācības atļauties bija grūtāk. Latvijas Studentu apvienībā prognozē, ka daļa strādājošo studentu varētu drīzumā izšķirties par labu darbam, nevis studijām, jo abus apvienot vairs nespēs.
Strauji pieaug pieprasījums pēc laboratoriju Covid-19 testiem, līdz ar to iedzīvotājiem testu nākas gaidīt vairākas dienas. Ar Covid-19 vīrusa omikrona variantu inficētiem cilvēkiem tas var nozīmēt, ka tests jau būs negatīvs. Kamēr dažviet domā, kā rindas samazināt, citviet steigā veido jaunus testu nodošanas punktus un meklē personālu. Savukārt Veselības ministrija plāno noteikt prioritārās grupas testu veikšanai.
Lai arī situācija ar Covid-19 izplatību skolās nav kritiska, palielinoties kopējai saslimstībai, arvien vairāk skolēnu atkal mācās no mājām. Pie attālinātām mācībām pandēmijas laikā jau pierasts, tomēr šis gads nāk ar vēl jauniem pārbaudījumiem, kad mācību process slimības uzliesmojuma laikā jāorganizē vēl lielākā pedagogu trūkumā nekā iepriekš. Problēmas sagādā arī skolās piegādāto testu daudzums – to pietiek tikai ikdienas rutīnas testēšanai.