Jaunākais mirušais Covid-19 slimnieks Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) bijis 26 gadus vecs. To Latvijas Radio atklāja intensīvās terapijas palātu virsārsts Mārtiņš Purenkovs.
Autora ziņas
Publiskai apspriešanai šobrīd nodots trīs ministriju plāns ņirgāšanās mazināšanai skolās. Tas tapis, sadarbojoties Veselības, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijām. Plāns paredz izstrādāt vienotas vadlīnijas un algoritmus ņirgāšanās atpazīšanai un mazināšanai, kuras skolām obligāti būs jāievēro. Eksperti pagaidām uz plānu raugās ar bažām par to, vai šāda pieeja tiešām attaisnosies.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā jau pirmajā gadā uz 25 vietām būs spraigs konkurss – šobrīd diviem cilvēkiem jācīnās par vienu vietu, taču pieteikšanās vēl nav beigusies. Lai iestātos, jauniešiem jāuzrāda labi rezultāti fiziskajā un psiholoģiskajā sagatavotībā, kā arī eksaktajās zinātnēs. Pašlaik skola atrodas Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma telpās, taču tuvākajos gados pārcelsies uz vēsturisko Rudbāržu muižu.
Ārsti cer paplašināt valsts apmaksāto jaundzimušo skrīningu, lai savlaicīgi būtu iespējams atklāt arī spinālo muskuļu atrofiju, informēja Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Šī slimība noved pie muskuļu atrofijas – smagos gadījumos uzreiz pēc piedzimšanas. Agrīni to diagnosticējot un uzsākot valsts apmaksāto terapiju, ir iespējams, ka bērnam simptomi neparādīsies vispār. Pašlaik projekta ietvaros skrīnings veikts 5000 bērnu, un simptomi atklāti vienā gadījumā.
Obligātas Covid-19 vakcinācijas gadījumā neliels atbirums varētu būt arī jauno pedagogu rindās, atzīst projektā “Mācītspēks”. Lai arī Latvijas Radio uzrunātās skolotājas jau ir potējušās un pieņem, ka tas ir vienīgais ceļš uz kvalitatīvu izglītību nākamajā mācību gadā, tajā pašā laikā ir topošie pedagogi, kuru nostāja šajā jautājumā ir strikta.
Bāros un naktsklubos nepietiek klientu, tāpēc nozare aicina sabiedrību vakcinēties pret Covid-19, informēja Latvijas Bāru asociācijā. Šobrīd naktslokāliem nākas sadalīt samērā nelielu klientu skaitu. Līdz ar to ir uzņēmumi, kuri pašlaik nopelnīt nespēj. Tāpat nozarē ir akūts darbinieku trūkums, tāpēc bāru īpašnieki uz nākotni skatās bažīgi.
Līdz gada beigām gaidāms straujš cenu kāpums, to prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā. Iemesli ir dažādi – degvielas cenu pieaugums, darbaspēka izmaksu pieaugums, arī dažādu atsevišķu produktu sadārdzināšanās. Centrā uzskata, ka daļai iedzīvotāju tas liks pārplānot ikdienas iepirkumus. Tikmēr tirgotāju asociācijas dramatisku cenu kāpumu pagaidām nesagaida.
Pagaidu patvēruma centrā "Mucenieki" šobrīd uzturas 58 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir no Baltkrievijas, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Daļa no Muceniekos mītošajiem jau ieguvuši bēgļa statusu un uzsākuši darba meklējumus. Visbiežāk migranti savas dzimtās zemes pamet politisku represiju vai kara dēļ.
Pedagogiem ir jāvakcinējas pret Covid-19, uzskata ar nozari saistītās organizācijas, taču nav vienprātības par to, vai tas būtu jādara brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Šobrīd potēti ir vairāk nekā puse skolotāju, taču drošai klātienes izglītībai nepieciešams daudz vairāk. Koalīcijā spriedīs par to, vai skolotājiem būs jāpotējas obligāti.
No jūlija Rīgā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pieejams pašvaldības līdzmaksājums bērna aprūpei mājās, informēja Rīgas domē. Pakalpojumam ir vairāki uzlabojumi – to var saņemt bērns no pusotra gada vecuma, lai vecāks ātrāk spētu atgriezties darba tirgū, turklāt esot mazināts birokrātiskais slogs tā saņēmējiem. Latvijas Autisma apvienībā uz jauninājumu raugās cerīgi. Tikmēr bērnu vecāki ziņo, ka arī šī pakalpojuma saņemšanai uzlikts milzīgs birokrātiskais slogs.
Mēs katrs esam atbildīgi, lai mūsu bērni izaug gan psiholoģiski, gan fiziski veseli, sarunā ar Latvijas Radio apgalvoja Neatkarīgās izglītības biedrības dibinātāja un privātās vidusskolas "Patnis" vadītāja Zane Ozola. Visiem izglītības iestādē strādājošiem, kā arī lielai daļai bērnu no 12 gadu vecuma, būtu jābūt vakcinētiem, lai pasargātu mazākos, viņa uzskata.
No 1. jūlija atceļ ārkārtējo stāvokli medicīnā. Līdz ar to nedaudz atjaunosies apmeklētāju plūsmas slimnīcās un dažviet pieejamāki kļūs dažādi pakalpojumi. Tas tomēr nenozīmē, ka slimnīcas atgriežas normālā režīmā, un mazākas Covid-19 nodaļas joprojām medicīnas iestādēs ir jāuztur. Turklāt nepieciešamības gadījumā slimnīcām ir jābūt spējīgām strauji atgriezties iepriekšējā režīmā.
Pieteikšanās studijām pirmajās dienās norit samērā gausi, jo šī gada vidusskolu absolventi vēl nav tikuši pie eksāmenu rezultātiem. Tas notiks šodien, un tad augstskolas sagaida studētgribētāju pieteikumu pieplūdumu. Šobrīd 12 augstskolās ir iespējams pieteikties vienotajā uzņemšanas platformā portālā "latvija.lv", paralēli notiek atsevišķas uzņemšanas arī citās augstākās izglītības iestādēs.
Ceļotājiem vasarā jārēķinās ar dažādām drošības pārbaudēm, gan ieceļojot, gan izceļojot no valsts. Gan lidostā "Rīga", gan tūroperatori prognozē tūristu skaita pieaugumu, īpaši pēc tam, kad darbību sāks Eiropas Covid-19 sertifikāts, ar kura palīdzību vismaz Eiropas Savienības (ES) robežās pārvietoties varēs brīvāk. Līdz tam, dodoties uz dažādām valstīm, nepieciešami dokumenti, bez kuriem pasažierim nāksies palikt lidostā.
Pieprasījums pēc bērnu nometnēm nemainīgi augsts arī šogad, bet vecākiem varētu būt jāšķiras no lielākas naudas summas nekā citus gadus. Nometnēm atļauts sākt darbu no 14. jūnija ar dažādiem ierobežojumiem, piemēram, grupā nedrīkst būt vairāk par 20 cilvēkiem un visiem jābūt testētiem. Tā kā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, daļai bērnu šogad nāksies palikt aiz strīpas.
Muzeji, bibliotēkas un citas kultūrvietas gatavojas drošai apmeklētāju uzņemšanai. Kultūrvietu darbības atsākšanas laiki ir dažādi – ne visi steidz to izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet gan pamatīgi piedomā par drošību. Piemēram, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā plāno ar laiku ieviest elektroniskās biļetes, lai izvairītos no garām apmeklētāju rindām. Kultūras ministrijā ziņo, ka drīzumā uzsāks pilotprojektus arī teātru atvēršanai, lai tos varētu droši apmeklēt ne tikai vakcinētie un izslimojušie ļaudis, bet arī citi.
Straujiem soļiem uz priekšu iet augstskolu reformas izstrāde – jau nākamnedēļ Saeima par to balsos trešajā galīgajā lasījumā. Taču augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu īsti nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas. Reforma paredz augstskolu dalīšanu četros tipos, kuriem jāatbilst dažādiem kvalitātes kritērijiem. Paredzēts izveidot augstskolu padomes, taču nozarē bažījas par to, vai tās nebūs politizētas.
Šodien ir pēdējā skolas diena 1.–11. klašu skolēniem. Daļa skolēnu šogad liecības saņems attālināti, bet 36 drošajos novados – klātienē. Šis mācību gads ir bijis sarežģīts visiem – skolēniem, vecākiem, pedagogiem, arī skolu vadībām. Grūtais gads nav bez ieguvumiem, piemēram, krietni uzlabojušās skolotāju datorprasmes. Taču šajā gadā izglītības procesā iesaistītajiem regulāri nācās sastapties arī ar izaicinājumiem.
Biznesa programmās atbalstu šobrīd saņem 415 biznesa idejas un jaunie uzņēmumi, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Pavasara uzņemšanā saņemts rekordliels pieteikumu skaits. Turklāt šogad pirmo reizi pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās aicināti piedalīties arī diasporas pārstāvji – šobrīd programmās savas idejas un uzņēmumus attīsta 74 dalībnieki.
Turpinot analītisko sižetu ciklu "Miljards kanalizācijā", šoreiz stāsts par speciālistu trūkumu ūdenssaimniecībās. Pašlaik daudzi ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi turas uz ilggadējo un pieredzējušo darbinieku pleciem. Jaunus atrast ir grūti, un ir bažas, ka nākotnē tas būs vēl sarežģītāk. Daļa no problēmas ir pašvaldību nesakārtotās ūdenssaimniecības, kurās šos pakalpojumus sniedz pārāk daudzi uzņēmumi. Turklāt Latvijā ir maz iespēju kādu no ūdenssaimniecībās nepieciešamajām kvalifikācijām apgūt vidējā profesionālā līmenī, bet augstākajā līmenī studentu skaits ir kritiski zems.
Daugavgrīvas cietoksnī iespējams individuāli apmeklēt audioizrāžu ciklu „Mans nepanesamais kultūras mantojums”, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Ciklā ir četras izrādes, kuras veidojuši Latvijas studenti kopā ar jauniešiem no Norvēģijas un Kipras. Lai izrādes varētu baudīt, apmeklētājam nepieciešams vien mobilais telefons. Klausoties audioierakstus, iespējams iepazīties ar cietoksni un dzirdēt vairākus vēsturiskus stāstus.
Kultūras nozarē ir satraukums par amatierkolektīvu nākotni – pierunāt visus dalībniekus vakcinēties nevar, bet mēģināt visiem kopā neļauj regulējums. Visvairāk par šo uztraukti mazskaitlīgu kolektīvu vadītāji. Lai arī lielākā daļa dalībnieku ir gatavi potēties, tomēr citi to darīt nevēlas. Pašlaik regulējums ļauj mēģināt līdz 20 vakcinētiem vai izslimojušiem cilvēkiem iekštelpās, bet kolektīviem, kuru dalībnieki nav vakcinēti vai izslimojuši – līdz 20 cilvēkiem ārtelpās. Kultūras ministrijā sola rūpēties par kolektīvu nākotni.
21. maijā tiešsaistē atklās Latvijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē. Šogad Latviju otro reizi pārstāv arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai”. Latvija šajā prestižajā izstādē piedalās jau devīto reizi, un šogad mūsu delegācija izgaismos sarežģītās cilvēku un tehnoloģiju attiecības. Plašākai publikai visu 63 dalībvalstu paviljoni būs skatāmi no sestdienas.