ĪSUMĀ:
- Policija un būvvalde Saeimas komisijā skaidroja, kāpēc nelegālo hosteli neslēdza.
- Dienesti: Apkarot šādas vietas traucē likuma nepilnības un pilnvaru trūkums.
- Būvniecības kontroles birojs: Pārbaudēs 60% konstatē patvaļīgu ekspluatāciju.
- Būvniecības kontroles birojs: Pašlaik sodu sistēma nemudina pārtraukt nelikumības.
- Deputāti aicina EM izstrādāt priekšlikumus cīņai ar nelegāliem hosteļiem.
Hostelis jau iepriekš bijis vairāku atbildīgo iestāžu uzraudzībā, taču apturēt tā darbību līdz traģiskajam notikumam neizdevās. Turklāt zināms, ka šādu vietu Rīgā ir daudz vairāk. Un pašreizējā sodu sistēma nemudina īpašniekus pārtraukt nelikumīgo darbību.
Ar klusuma brīdi bojāgājušo piemiņai trešdien, 5. maijā, sākās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā pārrunāja iespējamos risinājumus nelikumīgu hosteļu izskaušanai.
Hostelis Merķeļa ielā 8 bija izvietots lielā dzīvoklī. Tajā konstatēti vairāki pārkāpumi, tostarp nebija uzstādīti dūmu detektori, kā arī tas bija patvaļīgi ekspluatēts.
Pašvaldības policija hosteli apsekoja 19 reizes un par pārkāpumiem ziņoja tālāk, taču pārtraukt tā darbību policijā pilnvaru neesot, stāstīja policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs.
“Pašvaldības policijai nav neviena tiesiskā instrumenta aizvērt nevienu iestādi, izņemot, ja tā ir tirdzniecības vieta, kura neievēro Covid-19 ierobežojumus. Savukārt par ugunsdrošību ir tā, ka, ja mēs konstatējam pārkāpumu, mēs varam paziņot konkrētai iestādei par fiksēto un iestādei jāuzsāk darbība,” skaidroja Aronovs.
Par nelikumībām hostelī bija zināms arī Rīgas pilsētas būvvaldē, kurai ir tiesības šo iestādi aizvērt. Taču tas esot sarežģīti, ja likumā nav noteiktas atšķirības starp dzīvokli un hosteli.
Arī ar kontrolpirkumu konkrēto pārkāpumu konstatēt nevarot, skaidroja būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis.
“Būtu svarīgi nostiprināt normatīvajos aktos, kur tad beidzas dzīvoklis un sākas viesnīca, jo šī nav klasiska viesnīca. Otra lieta, kāpēc fiziski nekas netika slēgts, – lai pieņemtu lēmumu par fizisku slēgšanu, ir jākonstatē un jāpierāda apdraudējums sabiedrībai. Pie esošajiem apstākļiem būvinspektoriem nav pārliecības, ka viņu lēmumu ar iekļūšanu, ar zaudējumiem par durvju uzlaušanu un tā tālāk pēc tam neatcels. Jo tas ir dzīvoklis, kurā dzīvo cilvēki,” skaidroja Belkovskis.
Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojā vērsa uzmanību uz problēmu kopumā – biroja veiktās pārbaudēs 60% gadījumu konstatē patvaļīgu ekspluatāciju. Piemēram, telpas paredzēts ekspluatēt vienam mērķim, bet realitātē tās izmanto citam, tādējādi apdraudot cilvēku drošību.
Šādos gadījumos īpašniekam var uzlikt par pienākumu ekspluatāciju pārtraukt, taču pašreizējā sodu sistēma to darīt nemudina, stāsta biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina.
“Faktiski regulējums ir uzbūvēts uz labprātīgu lēmuma izpildi. Problēma, kas šobrīd izkristalizējas Merķeļa ielas gadījumā – ko darīt gadījumā, ja lēmums tiek ignorēts? Par ko es aicinu padomāt – par papildu tiesībām uzraudzības iestādēm, kas ļautu ierobežot vai traucēt nedrošas ēkas ekspluatāciju,” aicināja Mjakuškina.
Viņa minēja, piemēram, ūdensapgādes pārtraukšanu konkrētajā objektā.
Komisija aicināja EM “operatīvi veidot darba grupu, lai sakārtotu regulējumu, informēja Saeimas Preses dienests.
Vajadzīgi grozījumi gan Tūrisma, gan Būvniecības likumos. ''Nedrīkstam pieļaut šādas traģēdijas atkārtošanos tikai tāpēc, ka likumos ir normas, kas liedz kādam dienestam izpildīt noteiktās funkcijas. Tā ir absurda situācija,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
Kopš traģēdijas vairākkārt norādīts uz nepietiekamām pilnvarām uzraugošajām iestādēm, kas par pārkāpumiem zina, bet pārtraukt, piemēram, hosteļa darbību nevar.
“Kā nereti mūsu valstī notiek: viens dienests skatās uz otru dienestu – tam būtu jāpieņem lēmums, nē, tam būtu jāpieņem lēmums, nē – tam. Beigās neviens lēmumu nepieņem un nesankcionētā, nelegālā darbība turpinās un pat var beigties šādi traģiski,” situāciju raksturoja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Topošās darba grupas mērķis ir panākt arī, lai telpu īpašnieki, kuri veikuši patvaļīgu būvniecību, varētu vieglāk to saskaņot ar atbildīgajām iestādēm. Bet tiem īpašniekiem, kas iestāžu prasības ignorē, noteikt nopietnākas sankcijas.
“Cilvēkiem, iespējams, nav vēlēšanās iet šo milzīgo birokrātisko slogu, tāpēc mēs arī pie šī jautājuma pieskārāmies, varbūt tas ir par daudz sarežģīts process. Tāpēc cilvēki izvēlas vienkārši pārbūvēt un neko nedarīt. Šeit mēs pievērsām uzmanību gan tādam burkāna, gan pātagas formātam. Cilvēku nosodot, ļaujot sakārtot dokumentus, sabiedrību informējot par šo iespēju. Bet gadījumā, ja ir klaja ignorance, tad tomēr arī iespēja rīkoties,” norādīja Nemiro.
“Viena no tām piedāvātajām sankcijām bija elektroenerģijas atslēgšana, apkures atslēgšana konkrētajam hostelim,” atklāja komisijas vadītājs.
Atsevišķu darbu grupu izveidojis arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Progresīvie/”Par!”). Tajā plānots atrast veidu, kā gadījumos, ja vietas ekspluatācija aizliegta, to slēgt, kā par fiksētiem pārkāpumiem ziņot pārējām institūcijām un kā, piemēram, hosteļus sertificēt.
Arī premjers pievērsis uzmanību un uzdevis ministriem sniegt priekšlikumus valdībai par to, kas būtu jāmaina normatīvajos aktos un procedūrās.
KONTEKSTS:
Ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie. Ēkā dega sestā jeb pēdējā stāva gaitenis un tam blakus esošās dzīvojamās telpas. Tāpat liesmas pārņēma jumta konstrukcijas un siltināšanas materiālus.
Aģentūra LETA vēstīja, ka vēl pirms traģiskā ugunsgrēka izmitināšanas vietā atrasts miris cilvēks. Kā iespējamais nāves iemesls ir apreibinošu vielu pārdozēšana.
