Sadaļas Sadaļas

Ministrijām nedēļas laikā jārod risinājums papildu skābekļa pieejamībai pacientiem pēc Covid-19 pārslimošanas

Par valsts apmaksātas skābekļa terapijas nodrošināšanu daļai Covid-19 pārslimojušo cilvēku, kam tā ir nepieciešama, atbildīgajām ministrijām jāvienojas nedēļas laikā. Šādu uzdevumu devuši Saeimas komisijas deputāti.

Daļai iedzīvotāju pēc Covid-19 pārslimošanas ir nepieciešams papildu skābeklis, ko iespējams nodrošināt ar īpašu ierīci. Valsts gan šādu pakalpojumu pacientiem nepiedāvā.

Jautājumu par valsts apmaksātas skābekļa terapijas pieejamību trešdien, 21. aprīlī, apsprieda Saeimas komisijā. Sarunas starp deputātiem, Veselības un Labklājības ministriju, kā arī Nacionālo veselības dienestu (NVD) un ekspertiem neradīja iespaidu, ka iedzīvotāji šo pakalpojumu varēs saņemt jau drīz.

Ministrijām bija uzdots Saeimas komisijā nākt ar konkrētiem datiem par pacientu skaitu, kuriem vajadzīga skābekļa terapija, un plānu, kā to organizēt. Taču ministrijas nebija sagatavojušas konkrētas atbildes, un par to saņēma deputātu pārmetumus.

Rīgas Austrumu slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils KramsPaula Dēvica

Par valsts apmaksātas skābekļa terapijas nepieciešamību runā jau sen. Taču īpaši jautājums aktualizējies laikā, kad šāds pakalpojums vajadzīgs arvien vairāk cilvēkiem – tiem, kas izslimojuši Covid-19. Skābekļa koncentrātu lieto arī ļaudis ar hroniskām slimībām – kopumā Latvijā šobrīd tas ir nepieciešams aptuveni 1000 cilvēkiem.  

Rīgas Austrumu slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams norādīja, ka Labklājības ministrijas kompetencē ir šādas aparatūras īres nodrošināšana hroniskajiem pacientiem.

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 600 šādu aparātu, bet tie vajadzīgi aptuveni tūkstotim cilvēku. Krams lēsa, ka nākotnē tie būs nepieciešami līdz 2000 cilvēkiem.

Ierīces īre mēnesī izmaksā līdz 50 eiro, ko nākas segt pašam pacientam. Bet aparāta kopējās izmaksas ir aptuveni 900-1000 eiro. 

Diemžēl ir cilvēki, kas terapiju atļauties nevar, stāstīja Miega slimību centra vadītājs Artis Svaža.

“Tie stāsti diemžēl ir baisi dramatiski. Mēs to darām 12 gadus. Viena veca tantiņa pa ziemu iet slimnīcā, jo viņai nav naudas apkurei, ko samaksāt. Viņa nevar to koncentratoru atļauties. Vasarā viņa iet mājās dzīvot – tad viņa to var atļauties,” stāstīja Svaža.

Veselības ministrija pauda bažas par valsts pieejamo finansējumu šādam pakalpojumam, bet citi iesaistītie tās uzskatīja par nepamatotām.

Kad valsts apmaksāta skābekļa terapija būs pieejama arī Latvijā, nav zināms. Taču ministrijām uzdots nedēļas laikā sagatavot konkrētu plānu un to prezentēt 28. aprīlī.

Ludmila Vīksna: Covid-19 izslimojušajiem jānovēro veselībaPaula Dēvica

Deputātus šodien iepazīstināja arī ar Covid-19 ilgtermiņa sekām. Infektoloģe Ludmila Vīksna stāstīja, ka ir vairāku veidu pacienti. Ir tādi, kas aptuveni mēneša laikā atgriežas stacionārā ar dažādām patoloģijām, tai skaitā trombotiskām – Austrumu slimnīcā tādi bija aptuveni 40 cilvēki. Taču ir arī gadījumi, kad cilvēkam pēc izslimošanas imūnsistēma ir tik novājināta, ka tā ir līdzīga kā nopietniem, smagiem HIV pacientiem. Taču lielai daļai ir arī daudz citādu veselības problēmu.

 

Veselības ministrijā šobrīd gatavo plānu Covid-19 pacientu novērošanai un rehabilitācijai.  

Vīksna stāstīja, ka, novērojot pacientus 3–6 mēnešus pēc pārslimošanas, secināts, ka viņiem būs nepieciešami radioloģiskie izmeklējumi un ļoti speciāla anketēšana, kurā apzinās pacientu sūdzības par dzīvas kvalitāti, kā arī aptaujās ģimenes ārstus un tuviniekus, ja ģimenes ārstam būs aizdomas, ka pacients savu stāvokli nenovērtē adekvāti.

Veselības ministrija šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus – Covid-19 izslimojušo ārstēšanai un novērošanai, kā arī šo pacientu rehabilitācijai. Pēc ministrijas aprēķiniem, rehabilitācijai vien vajadzīgi divi miljoni eiro gadā. Šos ziņojumus valdībā prezentēs maijā.

KONTEKSTS:

Lai gan aizvien ir maz datu par Covid-19 radītajām veselības problēmām ilgtermiņā, bet zināms, ka šie pacienti biežāk sastopas ar tādām komplikācijām kā elpas trūkums, izteikts fiziskais vājums, nogurums un miega traucējumi, arī grūtībām koncentrēties. Parasti komplikācijas novērojamas uzreiz pēc Covid-19 akūtās saslimšanas. 

Viena no Covid-19 izraisītām komplikācijām, kuras gadījumā nepieciešama rehabilitācija, saistīta ar elpošanas sistēmu, kas var izpausties kā elpas trūkums pat pie salīdzinoši nelielas slodzes, nepieciešamība pēc papildu skābekļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt