Ceturtdien, 6. janvārī, ir pulkveža Oskara Kalpaka 140.dzimšanas diena – to godinās gan aizsardzības nozarē, gan visā Latvijā.
Autora ziņas
Mēneša laikā Latvijā savu ģimeņu mitekļos atrasti divi mazi miruši bērni – Liepājā un Rīgā. Viens no gadījumiem konstatēts nupat Liepājā, kur aizturēts bērna audžutēvs. Izrādās, ģimene kopš 21. decembra bijusi bāriņtiesas redzeslokā. Patlaban bāriņtiesa izmeklē, cik droši ir ģimenē atrasties otram bērnam. Vairākās institūcijās apgalvo, ka šobrīd saspīlējums ģimenēs ir liels, to ļoti tieši ietekmē pandēmija.
Pretēji pagājušā gada ziemai, kad sociālās aprūpes centri bija Covid-19 perēkļi, šogad situācija ir daudz labāka. Daudzviet nav neviena saslimušā arī pēc svētku brīvdienām, kad aprūpes namos bija dažādi pasākumi. Ne tik veiksmīgi gājis pansionātam "Sprīdīši" Limbažu novadā, kur ar vīrusa omikrona variantu šobrīd inficējušies visi iemītnieki.
Pāreja no malkas uz centralizēto apkuri notiek lēni. To plāno aktivizēt ar finansiālu atbalstu apkures veida maiņai pilsētās ar augstu gaisa piesārņojuma līmeni – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Tas varētu būt pieejams gada otrajā pusē. Tikmēr Rīgas domē mēģina situāciju uzlabot ar jauniem saistošajiem noteikumiem, par kuriem plaši diskutē sabiedrībā.
Gan darba devēji, gan darbinieki priecājas, ka autoratlīdzību saņēmēji var nebūt reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji arī šajā gadā, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazās uzņēmējdarbības nodokļu darba grupas pārstāve Linda Miezīte. Pārejas periods, kad šo prasību nenosaka par obligātu, ir pagarināts līdz 2023. gadam.
Aptuveni 6% no mirušajiem Covid-19 pacientiem ir bijuši vakcinēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Visbiežāk tie ir ļaudis gados un ar citām blakus saslimšanām. Kopumā eksperti šo procentu vērtē kā zemu un skaidro, ka šaubas par vakcīnu efektivitāti tas neraisa. Tomēr ārsti atgādina – būtiski arī vakcinētajiem ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai sevi pasargātu.
Gadumijā lielus pasākumus šogad nerīkos, tā Latvijas Radio pastāstīja nozares pārstāvji. Lai arī ierobežojumi vecgada vakarā ir atviegloti, lielāku pasākumu organizēšanai nepieciešams ilgāks laiks. Kā ierasts, uz šo laiku nedaudz palielinājies arī tūristu skaits, taču arī viņiem jāsamierinās ar pieticīgu atzīmēšanu. Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi meklē iespējas sarīkot privātas ballītes. Bet Latvijas Restorānu biedrībā vērtē, ka viesmīlības nozarei šis gads bijis vēl sliktāks nekā iepriekšējais.
Vakcinētāji pret Covid-19 par dažādiem pārkāpumiem saņem, viņuprāt, nesamērīgus sodus – līdz pat 5000 eiro par epizodi. Pārkāpumi ir dažādi, taču visbiežākais kļūdaini nolasīts cilvēka vecums un vakcīna ievadīta pārāk ātri vai arī iepotēta nepareizā ražotāja deva. Medicīnas iestādēs apgalvo, ka kaitējums neviena veselībai nav nodarīts, taču sodi ir tik bargi, ka tas ietekmē turpmāko vakcinācijas procesu, vēstīja Latvijas Radio.
Pagājušajā nedēļā Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši gandrīz 200 bērni vecumā no 5 līdz 11 gadiem, informēja Vakcinācijas birojā. Puse no tiem poti saņēmuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Visaktīvāk potēti 11 gadus veci bērni, taču vismazāk – sešgadnieki. Tikmēr daļā ārstniecības iestāžu šis process nav iesākts joprojām.
Partijas "Latvijas attīstībai" kongresā biedri sestdien gan gatavojās nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan izveidoja jaunu institūciju. Tā ir partijas dome jeb konvents, kam jāiesaista biedrus politisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, partijas programmas apstiprināšanā un kandidātu sarakstu veidošanā tā, lai to nedarītu tikai partijas valde, Latvijas Radio izstāstīja viens no valdes locekļiem Ivars Ījabs.
Skolas šajā gadā piedzīvo daudz izmaiņu – vissarežģītākie lēmumi šādos laikos ir uz direktoru pleciem. Viņi ir tie, kuri atrodas starp divām frontēm – valdību un pašvaldību lēmumiem un tiem, kuriem šie lēmumi ikdienā jāievēro. Latvijas Radio turpina rubriku "Cilvēks ziņu virsrakstos" ar stāstu par Salas vidusskolas direktori Sanitu Madalāni.
Bērnus piecu līdz vienpadsmit gadu vecumā šodien pret Covid-19 lielākoties potēt vēl nesāk – ārstniecības iestādes un ģimenes ārsti pašlaik veido pierakstu un vēro iedzīvotāju atsaucību, tā Latvijas Radio noskaidroja Veselības ministrijā (VM). Pašlaik pirmie bērni vakcīnu saņēmuši vien Bērnu slimnīcā. Dažās ārstniecības iestādēs potēšanu iesāks rīt, bet dažās – nākamnedēļ. Tikmēr ģimenes ārstiem pilna pieraksta veidošanai nereti nepieciešams ilgāks laiks.
Pieminekli Gunāram Astram tomēr uzstādīs gada beigās un atklās barikāžu laikā, informē Tieslietu ministrijā. Sākotnēji tā atklāšana bija paredzēta Astras 90. jubilejā 22. oktobrī, bet naudas trūkuma dēļ pārcelta uz 15. decembri. Taču, tā kā iekavējās Rīgas apgabaltiesas laukuma pārbūve – arī šobrīd piemineklis atklāts nav.
Līdz negadījumam, kas radīja problēmas ar atmiņu, Roberts bija īsts profesionālis un daudz strādāja. Tagad darbu atrast ir daudz grūtāk, pat neskatoties uz agrāko gadu iespaidīgu pieredzi un prasmēm. Roberts nevēlas atklāt ne tikai savu īsto vārdu, bet arī mēģina darba devējam noslēpt savu invaliditāti, kuru uzreiz ieraudzīt nemaz nevar. Tā ir vieglāk nokļūt līdz darba intervijām un arī atrast papildu ienākumu avotu.
Par laika ziņu vēstītāju var kļūt arī četrpadsmit gadu vecumā – to ir pierādījis topošais meteorologs Martins Bergšteins. Viņš ar laika prognozēm aizraujas jau aptuveni septiņus gadus un ar savu hobiju ir pamanīts sociālo mediju vidē, bet nu nonācis arī televīzijas ekrānā. Meteoroloģiju Martins ir apguvis pašmācības ceļā un nu jau prognozē laiku teju katru dienu.
Situācija ar pedagogu trūkumu valstī šobrīd ir kritiska, tā Latvijas Radio skaidroja pašvaldībās. Vissarežģītākā situācija šobrīd ir pilsētās, kur daudzviet skolēniem netiek nodrošinātas mācības visos priekšmetos, tostarp arī eksāmenu priekšmetos. Pašvaldības gaida risinājumu valsts līmenī. Pēc 15. novembra sertifikātu neesamības dēļ skolas pametuši aptuveni 600 pedagogu, un tas ir saasinājis jau tā akūto pedagogu trūkumu valstī.
Lai atvieglotu iekļūšanu un izkļūšanu no mājas, cilvēkiem ar kustību traucējumiem bieži vien nākas šķirties no vairākiem tūkstošiem eiro. Pacēlāju izbūve var maksāt pat vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Dažreiz cilvēkiem palīdzīgu roku sniedz pašvaldības, taču reti kura apmaksā pacēlāja izbūvi pilnā apmērā. Tāpēc cilvēki bieži vien ir spiesti lūgt ziedojumus vai samierināties ar dzīvi mājās.
Tiesībsargs konstatējis vairākus gadījumus, kur epidemioloģiskie drošības pasākumi nepamatoti ierobežo daļas iedzīvotāju pamattiesības. Tas saistīts ar nepotēto iedzīvotāju iespējām piekļūt bankomātiem, aptiekām un pastam – pakalpojumiem, kas nereti atrodas tirdzniecības centros. Piemēram, lielveikalos bieži vien atrodas lielākās aptiekas ar plašāko zāļu klāstu, kuram piekļūt var tikai iedzīvotāji ar sertifikātiem.
Covid-19 paštestu izmantošana skolēnu un klātienē strādājošo darbinieku testēšanai samazinās saslimstību tikai tad, ja sabiedrība būs atbildīga, intervijā Latvijas Radio sacīja Stradiņa slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis. Viņš ir skeptisks par cilvēku godaprātu testu veikšanā un arī rīcībā, ja tie izrādās pozitīvi. Vienlaikus jau noslēdzies pirmais iepirkums, kurā uzvarējis uzņēmums bez pieredzes valsts iepirkumos.
Izglītības nozarē esošais finansējums nespēj uzturēt to skolu daudzumu, kāds tas pašlaik ir Latvijā. Lai arī gadiem skolu tīkls lēni ir kārtots, taču problēmas joprojām paliek – Latvijā ir lielas teritorijas, kur ir maz iedzīvotāju, līdz ar to joprojām ir salīdzinoši daudz mazu skolu. Tās ir dārgas un neizdevīgas, taču to aizvēršana jau atkal var radīt daudz jaunu problēmu.
Vakcinēties pret Covid-19 var arī garajās svētku brīvdienās – pieejami gan vakcinācijas punkti tirdzniecības centros, gan vakcīnbusi, notiek arī izbraukuma vakcinācija, informēja Vakcinācijas birojā. Vienlaikus šajās dienās strādāt turpina arī daļa ģimenes ārstu, pie kuriem uz potēm izveidojušās garas rindas.
Viens no būtiskajiem izglītības nozares strīdus āboliem Latvijas publiskajā telpā ir bijis strīds par to, cik daudz strādā skolotāji un vai tas ir daudz vai maz. No vienas puses, paši mācībspēki saka – mēs strādājam par daudz! No otras puses, šur tur manāms arī satraukums par tiem pedagogiem, kuri it kā strādājot par maz. Cik tad patiesībā strādā vidējais skolotājs Latvijā, to skaidroja Latvijas Radio.