Pēdējā laikā arvien biežāk novēroti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem un mēģina izkrāpt kādus privātus datus, piemēram, pieeju internetbankai. Tāpat krāpnieki pa telefonu mēdz piedāvāt investēt naudu neeksistējošās investīciju platformās. Vairāk par tendencēm krāpniecībā pastāstīja "Luminor" bankas Finanšu noziegumu novēršanas daļas vadītājs Aleksejs Makarus:
"Aicina piedalīties dažādās piramīdas shēmās vai kļūt par tā dēvētajiem naudas kurjeriem. Tautā viņus sauc par naudas mūļiem, kuriem caur kontiem par nelielu samaksu tiek piedāvāts pārskaitīt nelikumīgi iegūtus finanšu līdzekļus un tādā veidā iesaistīties šādās darbībās."
Šīs ir jau labi zināmas krāpniecības metodes. Tomēr tehnoloģiju attīstība ar laiku var radīt jaunus draudus, par ko bažījas finanšu sektorā. Par vienu no nākotnes draudiem uzskata "deepfake" jeb "dziļviltojuma" tehnoloģijas. Vairāk par tehnoloģiju pastāstīja kiberdrošības eksperte Sintija Deruma:
""Deepfake" ir ar mākslīgā intelekta palīdzību veidoti foto, video, balss viltojumi.
Piemēram, vai jūs spējat iztēloties, ka kāds noklonē jūsu seju, balsi, pievieno naidu kurinošu tekstu un izplata sociālajos tīklos? Bieži vien šādi vēstījumi tiek izplatīti izmantojot populāru cilvēku – ietekmīgu biznesmeņu vai politiķu – sejas un personības. Galvenais mērķis ir manipulēt ar cilvēku prātiem – varbūt pat atriebība vai sabiedrības noskaņošana, viedokļu ietekmēšana un tamlīdzīgi."
Deruma skaidroja, ka "deepfake" ir viens no bīstamākajiem kiberieročiem – tos gandrīz nav iespējams atpazīt, jo tehnoloģija attīstījusies ļoti strauji. Piemēram, finanšu sektorā uztraucas, ka, to izmantojot, krāpniekus būs arvien grūtāk atpazīt.
"Pieaugot attālinātā darba popularitātei un digitalizācijai, tuvākajā laikā krāpnieki varētu tās pielietot, lai veiktu kibernoziegumus finansiālā labuma gūšanai. Jau pašlaik dziļo viltojumu tehnoloģijas izstrādājumu krāpnieciskos telefonzvanus varētu nomainīt uz reāllaika video zvaniem, kur, protams, par autentiskumu pārliecināties būtu grūtāk.
Var radīt tēlu, ka zvana bankas darbinieks ar bankas atribūtiem, un šeit jābūt īpaši modriem," stāstīja Makarus.
"Deepfake" tehnoloģija riskus varētu radīt ne tikai klientiem, bet arī bankām, norādīja "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
"Jādomā par kaut kādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem – kā kontrolēt, kā novērtēt šo "deepfake" esamību pie attālinātās kontu atvēršanas, jo skaidrs, ka daudzas kredītiestādes to dara attālināti. Šeit būs ļoti svarīgi, kādā veidā mēs spēsim pārliecināties par to, ka tas jaunais klients, kuru mēs nekad nebūsim dzīvē redzējuši, satikuši, runājuši, ka tas tiešām ir īsts," sacīja Pelcis.
Pašlaik "deepfake" jau tiek samērā plaši pielietots kā dezinformācijas rīks. Pēdējā laika skaļākais gadījums saistīts ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, par kuru uzdevās kāda persona, apmānot Saeimas deputātus. Bez īpašām tehnoloģijām – ar neapbruņotu aci šādu videomateriālu ir teju neiespējami atpazīt, norādīja kiberdrošības eksperte Deruma.
"Ir jāpielieto veselais saprāts. Ir jāpārbauda informācija no vairākiem avotiem – nevaram paļauties uz redzēto, dzirdēto," uzsvēra Deruma.
Ne pārāk prasmīgi ar dziļā viltojuma tehnoloģiju veidotus videomateriālus vai audiomateriālus reizēm var atpazīt, pievēršot uzmanību specifiskām detaļām, piemēram, zobiem un matiem, kā arī balsij – jāraugās, vai tā nav metāliska. Tomēr faktu pārbaude vienmēr būs visdrošākā metode.
