Divpadsmito klašu skolēni jau intensīvi gatavojas centralizētajiem eksāmeniem – visvairāk satrauc rezultāti eksaktajās zinātnēs. Papildus lielajam darba apjomam skolēni saskaras ar paaugstinātu stresu un nogurumu no attālinātām mācībām. No otras puses, jaunieši šai laikā iemācījušies labāk plānot savu laiku un motivēt sevi mācībām. Pedagogi atzīst, ka sagatavot skolēnus eksāmeniem ir grūtāk, taču tas nav neizdarāms.
Autora ziņas
Valdība piektdien pieņēma vairākus drošības pasākumus, lai īstenotu scenāriju "A" jeb mērenu ierobežojumu pieaugumu Covid-19 izplatības mazināšanai līdz Lieldienām. Uzsvars šajā variantā ir uz attālinātā darba veicināšanu.
Atļauto pasažieru skaita samazināšana sabiedriskajā transportā lielas raizes sagādās tajos uzņēmumos, kur darbinieki spiesti strādāt klātienē. Maksimālā transportlīdzekļu ietilpības samazināšana ir daļa no valdības plāna cīņai ar Covid-19. Lielo ražotāju viedoklis par priekšlikumu ir dažāds, taču viens ir skaidrs – līdzšinējā darba organizācija, visticamāk, būtu jāmaina. Turklāt tiem, kas darbiniekiem transportu nodrošina paši, būs jāpalielina reisu skaits.
Medicīnas studenti ir satraukti par medicīnisko manipulāciju apguvi attālināti. Šobrīd klātienē iespējamas vien individuālas konsultācijas un prakse. Bet, piemēram, injicēšana un cilvēka anatomija jāapgūst tiešsaistē, tādēļ studenti nav pārliecināti par savām prasmēm un rosina šādu iemaņu apgūšanu pārcelt uz vēlāku laiku. To iesaka darīt arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Taču medicīnas koledžās skaidro, ka tas ne vienmēr ir iespējams.
Pēc ārstu un reliģisko konfesiju pārstāvju uzklausīšanas Saeimas atbildīgā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja sabiedrības iniciatīvu “Par labu nāvi”, kas aicināja Latvijā legalizēt eitanāziju nedziedināmas slimības un neciešamu sāpju gadījumā.
Jau vairākus mēnešus dīkstāvē atrodas arī sporta halles – treniņi nenotiek un līdz ar to nav arī ienākumu. Īpaši sarežģīts šis laiks ir privāto haļļu īpašniekiem, kuri atzīst, ka valsts sniegtais atbalsts pašlaik ir nepietiekams. Dīkstāves pabalsts štata darbiniekiem esot pietiekams, taču segt telpu uzturēšanas izmaksas ar grantu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai nav iespējams.
Pagājušajā nedēļā Latvijā sasniegta lielākā vakcinācijas jauda līdz šim – vidēji dienā vakcinēti aptuveni 2500 cilvēku, informē Vakcinācijas projekta birojā. Nedēļas nogalē temps strauji samazinājies, jo gan vakcinācijas punktos, gan iedzīvotāju vidū lielāka vēlme potēties esot darba dienās. Šonedēļ vakcinācijas jauda varētu pieaugt, jo Latvijā piegādās vairāk “AstraZeneca” un “Pfizer” vakcīnu devu.
Saeima sabremzējusi trīs reģionālo universitāšu konsorcija izveidi – uzskata Liepājas, Daugavpils un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Pērn universitātes lēma veidot apvienību, lai efektīvāk izmantotu resursus. Turklāt augstskolu reforma paredz, ka universitātē ir jābūt vismaz 4000 studentu, un konsorcijs varētu paglābt augstākās izglītības iestādes no statusa zaudēšanas. Taču pašlaik Augstskolu likumā konsorcijs nav definēts, un tas sagādā problēmas.
Nākamajā nedēļā klātienē mācīties varēs 22 pašvaldībās, tā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Izglītības iestādēs drošo skolu principu vērtē dažādi, tomēr atzīst, ka pat viena nedēļa klātienē palīdz uzlabot mācību kvalitāti. Bērni ir priecīgi par atgriešanos skolas solā, arī pedagogi strādā klātienē bez iebildumiem, neskatoties uz satraukumu par savu veselību. Tikmēr izglītības ministre uzskata, ka kritēriji "drošo skolu" noteikšanai ir jāpapildina.
Ar pandēmijas laika sarežģījumiem saskaras arī bērnunamos – aprūpētājiem krietni palielinājusies slodze, liela daļa bērnu jāskolo attālināti un jāievēro virkne pasākumu, lai neizveidotos kārtējais vīrusa Covid-19 perēklis. Valsts un pašvaldību iestādēm klājas labāk – tām finansiālais atbalsts ir pietiekams. Taču nevalstiskās organizācijas, piemēram, SOS bērnu ciemati ir atkarīgi no ziedotāju atbalsta. Organizācijas vērsušās atbildīgajās ministrijās ar lūgumu 500 eiro pabalstu atvēlēt arī bērniem sociālās aprūpes iestādēs.
Pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki vīrieši nereti sastopas ar vecāku aizspriedumiem un diskrimināciju dzimuma dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ka šī dzimuma pārstāvju īpatsvars profesijā ir neliels. Turklāt profesiju nepievilcīgu dara tās zemais prestižs un atalgojums. Tāpēc, kad darbu bērnudārzā uzsāk vīrietis, vecākiem bieži vien rodas jautājumi par viņa motivāciju.
No šodienas mācības klātienē sākumskolas grupā drīkst uzsākt 25 pašvaldībās. Drošās pašvaldības noteiktas pēc kumulatīvā rādītāja saslimstībai ar Covid-19 – tam ir jābūt zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Noteikta arī 10% svārstību robeža – tātad maksimāli pieļaujamais kumulatīvais rādītājs ir 220 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Bezdarba līmenis pēdējos mēnešos pieaudzis līdz 8,1%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. No bezdarbnieka statusu ieguvušajiem ļoti neliela daļa ir jaunie speciālisti – cilvēki, kuri augstskolu pabeiguši pandēmijas laikā. Šobrīd šādā statusā ir tikai 27 jaunieši. Jaunie darba meklētāji NVA atbalstu vērtē kā pietiekamu, bet kritizē jauno speciālistu pabalsta saņemšanas kritērijus.
Lai par sabiedriski nozīmīgiem kultūras pasākumiem ziņotu sabiedrisko mediju ēterā, ir jāiziet gara un birokrātiska procedūra, to paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadlīnijas. To sociālajos medijos kritizējuši vairāki kultūras nozares pārstāvji. Bažas rada gan padomes iesaiste paziņojumu vērtēšanā, gan daudziem neizpildāmie pieteikšanās termiņi. Iesaistītās puses ceturtdien sanāksmē lēma situāciju risināt.
Lai gan epidemioloģiskā situācija pamazām uzlabojas, ar ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Pašlaik jau 3% atklātajos Covid-19 gadījumos fiksēti vīrusa lipīgākie celmi, kas strauji izplatījušies vairākās Eiropas valstīs. Turklāt tie atklāti dažādos Latvijas novados un tas epidemioloģisko situāciju padara trauslu.
Veselības ministrija (VM) panākusi vienošanos ar 504 ģimenes ārstiem par iesaistīšanos vakcinācijas procesā pret Covid-19, to VM preses konferencē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Ģimenes ārstu iesaiste ir nepieciešama, lai jau nākamnedēļ varētu sākt vakcināciju starp senioriem, kas vecāki par 70 gadiem, norādīja ministrs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“Attīstībai/Par!”). Sodi piemēroti arī bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram ("Latvijas attīstībai"), informēja KNAB.