Baltijas Mediju izcilības centrs: Pēdējos gados krietni pieaugusi dezinformācija informatīvajā telpā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēdējos gados dezinformācija apjoms informatīvajā telpā ir krietni palielinājies – šobrīd Latvijā visaktuālākā ir nepatiesa informācija par vakcīnām. Tā arī pašlaik rada visvairāk draudu sabiedrībai, informēja Baltijas mediju izcilības centrā. Vienlaikus nemainīga paliek tā cilvēku daļa, kas šādu informāciju nespēj atpazīt. Ir dažādi instrumenti, kā to risināt, taču par to, kā atturēt dezinformatorus no uzbrukuma, NATO valstīs vienprātības nav.

Baltijas Mediju izcilības centrs: Pēdējos gados krietni pieaugusi dezinformācija informatīvajā telpā
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Ar dezinformāciju, īpaši pandēmijas laikā, visticamāk, ir saskāries ikviens. Attīstoties tehnoloģijām, tās formas mainās un to var būt grūtāk atpazīt. Liela daļa dezinformācijas ir par vakcīnām un pandēmiju, paralēli nenogurst arī lielie spēlētāji, kā Krievija un Ķīna. Visbiežāk mērķis ir vairot cilvēkos neizpratni un pat destabilizēt sabiedrības, skaidroja Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga.

"Šī brīža aktuālais ir vakcīnu dezinformācija. To mēs redzam ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Pat salīdzinoši veiksmīgās valstis kā ASV, pat viņiem sāk rasties bažas, vai sasniegs pūļa imunitāti.

Kopumā mēs redzam, ka nekur arī nemazinās vēlmes ietekmēt vēlēšanu procesus dažādās valstīs un arī citi informācijas kara veidi," sacīja Sloga.

Pozitīvā tendence – pastiprinās centieni gan valstu, gan starptautisku institūciju līmenī mazināt dezinformācijas un maldīgas informācijas izplatību. Sloga skaidroja, ka sabiedrības daļa, kura nespēj nepatiesu informāciju atpazīt, Latvijā ir vienlīdz liela kā daudzās citās valstīs – visbiežāk tie ir cilvēki, kuri labi nepārzina valsts valodu, vai ar mazāku izglītības līmeni, vai sociāli nepietiekami integrēti. Turklāt pēdējo gadu laikā dezinformatoru skaits palielinās un tos ir arvien grūtāk atpazīt, tā šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Bieži vien ir grūti pateikt, kas patiesībā stāv aiz dažādām dezinformācijas kampaņām. Ja mēs runājam par valstu organizēto dezinformāciju – viņi arvien vairāk mēģina slēpties aiz tiem cilvēkiem, kas konkrētā valstī izplata līdzīga satura dezinformāciju. Varbūt tas mazāk raksturīgs Latvijai, bet arī nedaudz," skaidroja Sārts.

Ik gadu par aktuālo šajā jomā runā NATO Stratēģiskās komunikācijas konferencē, kur šogad apspriež dažādas tēmas, piemēram, kā atturēt dezinformatoru no uzbrukuma. NATO līdz šim vienprātības šajā jautājumā nav. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes studiju programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova skaidroja, ka Baltijas valstīm šajā ziņā ir savas priekšrocības.

"Latvijas gadījumā mums ir ļoti praktiska pieredze, un mūsu pieeja atturēšanai noteikti ir plašāka nekā tikai klasiskais aukstā kara skatījums.

Taču ir jābūt iespējai veikt atbildes pasākumus, lai otra puse apzinās, ka veikt šādus pasākumus ir dārgi un neefektīvi," sacīja Bērziņa-Čerenkova.

Viņa stāstīja, ka visā NATO aliansē ir jābūt vienotai atbildes reakcijai dezinformācijas apkarošanā. Vienlaikus Baltijas mediju izcilības centrā uzskata, ka ļoti aktīvi jāstrādā arī sabiedrības saliedēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti