Latvijas skolēni ik gadu izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus visdažādākajās jomās. Labākie tiek godalgoti valsts mērogā – šogad tādi bija 254 skolēni. Dvīņu māsas Anna un Darja Jepifanovas mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klasē. Viņu zinātniski pētnieciskā darba nosaukums ir sarežģīts – “Vides ietekme uz viedā ar oglekļa nanopildvielām modificēta kompozīta un šķiedru plastikāta fizikālajām īpašībām”.
Darba autore Anna Jepifanofa skaidroja: “Tas bija kopumā saistīts ar nanomateriālu pētīšanu un to, kā vide varētu ietekmēt mūsu pētāmos paraugus. Darbs ilgst jau divus gadus.”
Nanomateriāli ir ļoti sīki, ar neapbruņotu aci nesaskatāmi materiāli. To fizikāli ķīmiskās īpašības, piemēram, elektrovadāmība, var būt ļoti atšķirīgas salīdzinājumā ar tādu pašu materiālu lielākā izmērā.
“Nanokompozītiem piemīt uzlabotas fizikālās īpašības. Viena no tām būtu iespēja tās izmantot strukturālās integritātes uzraudzībā. Tas izklausās ļoti sarežģīti, bet īstenībā princips ir salīdzinoši vienkāršs. Piemēram, mēs spētu no sava pētāmā materiāla izveidot zemūdeni vai lidmašīnu un uzreiz, ja notiek bojājums, mēs aplikācijā varētu redzēt, kurās vietās ir kādi bojājumi. Šogad mēs pētījām mitruma un arī temperatūras ietekmi uz mūsu paraugiem,” sacīja pētnieces.
Meitenes tēmā labi orientējas un tā viņas aizrauj. “No paša sākuma mums visi tie sarežģītie vārdi un grafiki neko nenozīmēja, mēs neko nevarējām saprast. Bet tagad mums ir dziļāka izpratne par šīm tēmām un tas ir ļoti aktuāli un interesanti. Bija ļoti vērtīga pieredze iesaistīties pētnieku ikdienā. Katru dienu nākt uz laboratoriju, veikt pētījumus, apspriest. Un īstenībā šis darbs atvēra acis uz to, ka
Latvijā kaut kas notiek, Latvijā ir zinātne un notiek pētījumi un visādas interesantas lietas,” atzīmēja māsas.
Par savu darbu Anna un Darja saņēma pirmo pakāpi. Un abas atzina, ka tā ir lieliska sajūta – būt novērtētām Latvijas mērogā.
Tam piekrīt arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Jegors Sņetkovs. Viņš savukārt izstrādāja pētījumu humanitāro un mākslas zinātņu nozarē – darbs ieguva otro pakāpi.
“Es pētīju Artūra Puntes, kas ir latviešu dzejnieks, arī krievu dzejnieks – viņa dzejas krājumus “Poētiskie veltījumi” un “Jērcēna pagasta nezāļu herbārijs”. Es pētīju to, kā šajos krājumos atklājas cilvēka un dabas attiecības,” norādīja Sņetkovs.
Šādus pētījumus sauc par ekokritiku – šajā virzienā Sņetkovu mudināja doties darba vadītāja.
Viņš sacīja: “Puntem tur parādās tā ideja, ka cilvēks iejaucas ierastajā dabas bilancē un harmonijā un tas dabu savā ziņā sačakarē. Un tās arī ir vissvarīgākās atziņas, ka cilvēks iejaucas ierastajā harmonijā, kas pastāvēja dabā, un dabai nekas cits neatlika, kā kaut kādā veidā cilvēku iekļaut tajā bilancē un veidot to no jauna.”
Sņetkovs arī izpētījis, kā daba ietekmē cilvēku gan tiešā, gan netiešā veidā. Piemēram, caur dzejoli. Aprakstītie laikapstākļi ļoti ietekmē to, kā lasītājs uztver liriskā varoņa darbību un veido viedokli par aprakstīto situāciju. Piemēram, ja notikumi risinās drūmā, nomāktā dienā – tad arī varoņa darbības var uztvert negatīvi.
“Tas noteikti manī atklāja interesi par dzeju kā tādu, par dzejas krājumu analīzi un arī teksta grupu ''Orbīta'', kuras daļa ir Punte,” atzina pētnieks.
Ik gadu reģionālajām zinātnisko darbu konferencēm izvirza 1000–1500 skolēnu darbus.
Valsts konferencē šogad vērtēja teju piecsimt. Pētītas ļoti dažādas nozares, skaidroja VISC Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa.
“Tās tēmas ir ļoti daudzveidīgas, interesantas. Gan socioloģijā, gan tieslietās, gan latviešu valodā un literatūrā, gan kulturoloģijā – praktiski visas zinātņu jomas tiek aptvertas. Es tiešām apbrīnoju visus skolotājus, kuri rosina, kuri mudina domāt gan par patriotismu, gan par kultūrvēsturiskajām tradīcijām un tā tālāk,” norādīja Bērziņa.
Laureātu vidū arī ir vairāki tādi darbi, kuru nosaukumus nezinātājam grūti saprast – pētījumi ķīmijā, fizikā un citās nozarēs. VISC uzskata, ka šie skolēni ir nākamie Latvijas zinātnieki.
