Augstskolās plāno, kā turpmāk strādāt ar nepotētiem studentiem, vienlaikus uz klātienes studijām pilnībā vismaz šogad pāriet neplāno. Neskatoties uz to, nevakcinētajiem studēt būs grūtāk un dažās studiju programmās – pat neiespējami, prognozēja augstskolās. Visticamāk, daļai studentu nāksies ņemt akadēmisko gadu vai studijas pārtraukt.
Sociālajos dienestos satraucas par to, cik daudzi darbinieki nozari pametīs pēc 15. novembra, kad stāsies spēkā prasība, ka viņiem jābūt potētiem pret Covid-19. Dažviet Latvijā darbu, visticamāk, zaudēs vien pāris darbiniekus, bet Rīgā paredz, ka darbinieku skaits samazināsies par 10%.
Sociālie partneri pieprasa atsākt diskusijas par skolotāju algu reformu un iekļaut tajā vairākas izmaiņas, tostarp mainīt pedagogu slodžu aprēķinu. Jauno modeli bija paredzēts šonedēļ skatīt valdībā, taču pedagogu arodbiedrība pieprasīja to atlikt, lai vienotos par strīdīgajiem jautājumiem. Pretenzijas ir arī pret to, ka sociālie partneri nav iepazīstināti ar konkrētiem aprēķiniem, līdz ar to nav īsti skaidrs, kā finansējums mainīsies pēc jaunā modeļa ieviešanas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka šobrīd nav īstais laiks strīdēties par detaļām algu modelī, jo pašlaik valdībai vien jāvienojas par konceptu.
Pirmdien Latvijā mācības klātienē atsāka 1.–3.klašu skolēni, vienlaikus 4.–12.klases atsāka mācīties no mājām. Latvijas Radio viesojās Skrundas vidusskolā, bet ReTV aptaujāja Valmieras un Talsu skolu audzēkņu vecākus. Mazo klašu skolēni pārsvarā ir priecīgi par iespēju satikt klasesbiedrus un skolotājus. Tāpat skolēnu vecāki uzticas mācību iestādēm par nepieciešamo drošības pasākumu nodrošināšanu. Tikmēr skolās cer, ka jau drīzumā skolas gaiteņi piepildīsies arī ar vecāko klašu skolēniem.
Pēdējos gados Latvijā pieaudzis seksisms un naida runa pret sievietēm, īpaši politiķēm un žurnālistēm. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
Paliatīvā aprūpe Latvijā kļūst plašāka un pieejamāka. Pašlaik šo procesu uz pārsvarā priekšu virza tādas brīvprātīgās organizācijas kā "Hospiss LV". Piemēram, jau gandrīz mēnesi Latvijā pieejams vēl nebijis, taču ļoti nepieciešams pakalpojums – valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe mājās. Nākotnes ieceres organizācijā ir vēl lielākas – plāno veidot hospisa māju pieaugušajiem. Vienlaikus Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībā aktīvs darbs notiek arī pie šāda pakalpojuma bērniem.
Nākamajā gadā Labklājības ministrija (LM) prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei. Nozarē ministrijas ieceres vērtē divējādi – vieniem situācija uzlabosies, taču citi uz budžeta plānu raugās ar bažām.
Aptuveni puse sabiedrības neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atšķirt dezinformāciju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījuma dati. Tas spilgti redzams arī pašreizējā situācijā, kad liela daļa sabiedrības tic sazvērestības mītiem, nevis zinātniekiem un ekspertiem. Medijpratība ir cieši saistīta ar cilvēka izglītību un zināšanām kopumā, tāpēc liela nozīme situācijas uzlabošanā ir skolām.
Latvijas Pasts darbu turpinās arī īpaši stingro Covid-19 ierobežojumu laikā, tomēr klientiem jārēķinās ar izmaiņām un reizēm arī ilgāku gaidīšanas laiku.
Lai sniegtu ieskatu biežāk sastopamajās putnu sugās Latvijā un putnu vērošanas pamatprincipos, iedzīvotājiem līdz oktobra beigām iespējams pieteikties attālināto lekciju ciklam “Pirmie soļi putnu atpazīšanā”, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrībā.
Sabiedrībā trūkst izpratnes par to, cik daudzi jaunieši dzīvo uz ielām un no kādām ģimenēm viņi nāk, tā intervijā Latvijas Radio sacīja jauniešu radošo centru "Open" veidotājs Edijs Klaišis. Pretēji populāriem mītiem, uz ielām nonāk jaunieši arī no samērā turīgām ģimenēm. Klaišim ideja par jauniešu centru veidošanu radās nejauši, taču tā attīstījās ļoti strauji, jo izrādījās, ka pieprasījums ir ļoti liels, un tagad Latvijā jau ir 13 šādi centri.
Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā šodien, 15. oktobrī, atzīmē Valsts valodas dienu, informēja Latviešu valodas aģentūrā.
Jāņa Poruka 150. gadadienai par godu ir radīts pirmais latviešu literatūras virtuālais asistents jeb sarunbots. Vienu no Poruka noveles “Kauja pie Knipskas” galvenajiem tēliem Cibiņu atdzīvinājis tehnoloģiju uzņēmums “Tilde”. Cibiņš ir samērā daudzfunkcionāls – spēj sniegt atbildes gan par pašu noveli, gan laikmetu, kurā notiek stāsta darbība, gan atbildēt uz tipiskajiem skolēnu jautājumiem. Virtuālais asistents ir iekļauts zinību resursā letonika.lv un pieejams ikvienam.
Tā kā pedagogu vidū viszemākā Covid-19 vakcinācijas aptvere ir bērnudārzos, pašvaldībās satraucas par to, cik daudzus izdosies pārliecināt potēties līdz 15. novembrim. Tie, kuri nebūs potēti vai pārslimojuši, strādāt nevarēs. Līdz ar to pašvaldības paredz pedagogu trūkuma palielināšanos. Tomēr vēl uz nākotni raugās cerīgi – pēdējās dienās skolotāji aktīvāk vakcinējas pret Covid-19.
Izglītības iestādēs krasi pastiprināt drošības pasākumus šobrīd neplāno, tomēr varētu noteikt mācību procesu tikai skolas teritorijā un ierobežot interešu izglītību iekštelpās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Mācību process tikai skolā nozīmē nerīkot nekādus izbraucienus, piemēram, ekskursijas. Par to vēl šodien jālemj valdībā. Drīzumā skolēnus varētu sākt arī biežāk testēt.
Par gaidāmo apvienošanos joprojām nekas daudz nav zināms – tā saka augstākās izglītības iestādēs, par kuru apvienošanu valdība sprieda septembrī. Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz nākamā mācību gada sākumam izstrādāt reģionu augstākās izglītības iestāžu apvienošanās koncepciju.
Kopš vakcinācijas sertifikātu ieviešanas latvieši samērā aktīvi ceļo gan pa Eiropas valstīm, gan populāriem tālākiem galamērķiem, tomēr līdz pilnīgai nozares atkopšanai ir vēl ļoti tālu, apstiprināja eksperti.
Ja man lūgs, aiz cieņas skolā strādāšu arī nākamgad – tā intervijā stāsta viens no Latvijas vecākajiem pedagogiem Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Pēteris Puķītis. Šai mācību iestādē skolotājs aizvada savu 61. darba gadu. Šobrīd Puķītis ir 83 gadus vecs un joprojām strādā teju pilnu slodzi. Darba gaitas pedagogs aizsāka 23 gadu vecumā, kad skolā pasniedza elektrotehnikas stundas.
Pašlaik vien retais izvēlas potēties pret Covid-19, jo uztraucas par savu veselību, viesojoties vakcinācijas centrā tirdzniecības centrā, noskaidroja Latvijas Radio. Ļaudis visbiežāk izvēlas vakcinēties, lai izvairītos no dažādiem ierobežojumiem gan darbā, gan sadzīvē. Pēdējās dienās pie vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros veidojas rindas. Kopumā gan vakcinācijas temps pašlaik joprojām ir lēns.
No 15. novembra, kad beigsies noteiktais pārejas periods, veselībā, izglītībā un sociālajā aprūpē klātienē strādājošajiem tiks noteikta prasība spēt uzrādīt derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Tā otrdien, 28. septembrī, lēma valdība.
Ārpus Eiropas Savienības (ES) pret Covid-19 potētiem trešo valstu studentiem ir grūtības tikt pie Latvijā derīga Covid-19 sertifikāta, informēja augstskolās. Sarežģījumi ir ne tikai tiem studentiem, kuri potējušies ar Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) neatzītām vakcīnām pret Covid-19, bet arī tiem, kuri potējušies, piemēram, ar “Pfizer”. Tāpēc pašlaik studijas klātienē daudziem iespējamas, vien regulāri veicot Covid-19 testus vai potējoties vēlreiz Latvijā.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 26. septembrī atzīmē Miķeļdienu. Muzeja teritorijā notiek dažādas aktivitātes – gada tirgū nopērkami dažādi Latvijas ražotāju un amatnieku sarūpēti labumi, visas dienas garumā teritorijā muzicē folkloras kopas, notiek radošās darbnīcas un aitu izstāde. Pasākumu šodien apmeklēja daudz ģimeņu ar bērniem – dažiem šis gadatirgus ir ikgadēja tradīcija, bet citi steidza iegādāties dažādus labumus.
Daudziem mājdzīvnieku pavairotājiem un tirgotājiem joprojām ir problēmas ar labturības prasību ievērošanu, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Šobrīd no Latvijas prom sāk migrēt putni, kuri reaģē uz gaisa temperatūras pazemināšanos, piemēram, dzērves un zosis, informē ornitologi. Savukārt jau vasaras beigās prom no Latvijas devušies tie gājputni, kuri reaģē uz dienas garuma samazināšanos – tostarp ķauķi un citi tālie migranti, kuri ik gadu dodas uz Āfriku.
Internetā aktivizējušies Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltotāji, informēja Valsts policijā. Iedzīvotāji gan kļuvuši apzinīgāki pēc tam, kad tika atklāti vakcinācijas fakta viltošanas gadījumi. Turklāt, lai arī tehniski QR kodus jeb kvadrātkodus esot iespējams viltot, tas ir ļoti sarežģīti, līdz ar to internetā nopērkamie sertifikāti, visticamāk, būs nederīgi, vēstīja Latvijas Radio.
Augstskolu kopmītnēs Latvijā šobrīd ir dažādas pieejas studentu uzņemšanā – dažviet prasa Covid-19 sertifikātus, bet citviet ne. Vakcinētiem, pārslimojušiem vai testētiem jābūt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) dienesta viesnīcu iemītniekiem. Drīzumā šāda kārtība būs jāievēro visās kopmītnēs visā valstī.
Arvien vairāk ar Covid-19 inficējas pedagogi un skolēni – šobrīd saslimšanas gadījumi atklāti jau 286 mācību iestādēs, informē Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Iknedēļas skolu skrīningā kopumā šobrīd atklāti 393 saslimšanas gadījumi. Reizēm attālināti nākas mācīties arī potētiem skolēniem – gan tāpēc, ka skolas ne vienmēr spēj nodrošināt daļēji attālinātās mācības, gan tāpēc, ka slimo arī vakcinētie.
Izglītība ir viena no problemātiskajām nozarēm Latvijā. Tā ik gadu prasa lielus ieguldījumus, un naudu nozarē vajadzēs arvien vairāk. Nozarei priekšā ir būtiskas pārmaiņas, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajam gadam papildus pieprasa 147 miljonus eiro prioritārajiem pasākumiem.
Daļa vecāku kritiski vērtē jauno bērna ar īpašām vajadzībām asistenta un aprūpes mājās modeli, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Labklājības ministrijā norāda, ka gada beigās, kad beigsies pārejas periods, vērtēs, vai modeli mainīt.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvā atteikties no līdzšinējā modeļa "nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. To trešdien, 15. septembrī, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
