Sadaļas Sadaļas

Latvijā un citur Eiropā godina nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upuru piemiņu

Latvijā un citur Eiropā 8. maijā godina nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upuru piemiņu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) vietnē “Twitter” norādīja, ka Latvija pateicas tiem, kas cīnījās pret nacismu, atjaunojot daudzu Eiropas valstu brīvību, taču atgādina pasaulei, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis neatkarību no padomju okupācijas atguva krietni vēlāk.

Valsts prezidents Egils Levits, godinot nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, nolika vainagu Rīgas Brāļu kapos.

Egila Levita uzruna 8.maijāPaula Dēvica

Valsts prezidents uzsvēra: “Šodien, 8. maijā, mēs atzīmējam Otrā pasaules kara beigas Eiropā. Mēs esam kopā ar mūsu draugiem Rietumeiropā, kuriem šis datums nesa atbrīvošanu. Mums šis datums nenesa atbrīvošanu, bet mēs solidarizējamies un priecājamies kopā ar dāņiem, norvēģiem, nīderlandiešiem, beļģiem, francūžiem un daudzām citām Eiropas tautām, kurām šis datums nesa atbrīvošanu.

Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.

Mums atbrīvošanu nesa 1990. un 1991. gads – 45 gadus pēc tam, kad atbrīvošanu sagaidīja Rietumeiropas tautas un kad mēs atguvām savu neatkarību. Šodien, 8. maijā, mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus. Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru. Man jāsaka, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kuras Otrā pasaules kara laikā, nepiedaloties karā kā valsts, cieta visvairāk.”

Levits arī atgādināja, ka svētdien, 9. maijā, tiks atzīmēta Eiropas diena: “Eiropas diena sākās 1950. gadā ar toreizējā Francijas ārlietu ministra Šūmana deklarāciju par Eiropas nākotni, kas ir pamats vēlāk izveidotajai Eiropas Savienībai, kuras dalībvalsts mēs esam. 9. maijs vieno visas Eiropas Savienības valstis, arī Latviju, un mēs esam kopā, lai kopā veidotu Eiropas nākotni. Ar šī gada Eiropas dienu sākas “Konference par Eiropas nākotni”, kurā visi pilsoņi var piedalīties. Arī Latvijā visi ir aicināti piedalīties šajā konferencē ar saviem priekšlikumiem, ko var izteikt latviešu valodā. Latviešu valoda ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām, un internetā ir visa informācija par šo iniciatīvu. Es aicinu visus aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā, izsakot savas pārdomas.”

Arī citviet Eiropā piemin Otrā pasaules kara beigas. Pasākumi gan nav tik plaši kā citus gadus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju. Piemēram, Čehijā, pieminot 76. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, politiķi un armijas pārstāvji pulcējās pie nacionālā pieminekļa Prāgā Vitkova kalnā un nolika vainagus. Arī citviet valstī norit piemiņas ceremonijas, bet bez sabiedrības līdzdalības, un visiem, arī armijas amatpersonām, jāvalkā sejas maskas. Arī citviet pasākumi norit mazākā lokā un ievērojot piesardzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt