Sadaļas Sadaļas

Pēc strīda ar kristīgo skolu Ogres dome izveido reliģisko lietu komisiju; aizdomas par izmantošanu politiskiem mērķiem

Ogres pašvaldībā sāk darboties Reliģisko lietu komisija astoņu mācītāju un divu deputātu sastāvā. Domē to izveidoja pēc nesena strīda ar uzņēmumu “Universum”, kurš šajā mācību gadā īstenoja kristīgās ievirzes izglītību Krapes skolā. Reliģisko lietu komisijas pirmais uzdevums ir izveidot vadlīnijas ticības mācības ieviešanai skolās. Eksperti uz to raugās ar neizpratni, un komisijas izveidi saista ar priekšvēlēšanu laiku

ĪSUMĀ:

  • Krapes pamatskola Ogres novadā bijusi uz slēgšanas robežas.
  • Pašvaldība skolas “atdzīvināšanu” uzticēja uzņēmumam SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum”.
  • Septembrī skolā mācības uzsāka aptuveni 40 bērni. Šogad februārī pašvaldība lauza līgumu ar uzņēmumu.
  • Saņemtas vairāku vecāku sūdzības par neprofesionālu rīcību skolas pārvaldīšanā.
  • Ogres baptistu draudzes mācītājs uzskata, ka skolā notikušas sektantiskas darbības.
  • Skolas un uzņēmuma direktors strīdu ar pašvaldību nolēmis risināt tiesā.
  • Pēc sadarbības pārtraukšanas ar SIA “Universum” Ogres domē izveidoja Reliģisko lietu komisiju. 
  • Šobrīd Krapes skolā darbojas Ogres 1. vidusskolas filiāle. Vēlas saglabāt skolu ar kristīgo novirzienu.

Pēdējos gados Krapes pamatskola Ogres novadā bija uz slēgšanas robežas – pagājušajā mācību gadā skolā darbojās vien pirmsskola. Taču šī mācību gada sākumā Ogres pašvaldība skolas “atdzīvināšanu” uzticēja sociālajam uzņēmumam SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum”. Uzņēmums jau īsteno mūzikas un mākslas izglītības programmu ar kristīgo novirzienu Valmierā, arī Rīgā kādu laiku darbojas filiāle. 

Pēc strīda ar kristīgo skolu Ogres dome izveido reliģisko lietu komisijuPaula Dēvica

Uzņēmuma direktors Andis Apsītis norādīja: “Mūsu skolas vīzija ir atjaunot skolas, atjaunot izglītību, kas ir centrēta uz bērnu, tāpēc arī mēs esam skola, kura ir pazīstama ar mājmācības jomu. Mums ir ļoti daudz ģimenes, kur vecāki paši iesaistās un māca savus bērnus. Esmu arī izstrādājis vērtību ziņā Latvijas kristīgās izglītības plānu.”

Ogres domi Apsīša vīzija uzrunāja. Ar uzņēmumu noslēdza izglītības funkcijas deleģēšanas līgumu, un septembrī mācības Krapes pamatskolā uzsāka aptuveni 40 bērni. Taču šī gada februārī Ogres dome līgumu ar uzņēmumu “Universum” lauza. Pašvaldībā apgalvoja, ka

uzņēmums rīkojies pretrunā ar līguma nosacījumiem un demonstrējis neprofesionālu rīcību skolas pārvaldīšanā, pārmetot nepamatotu pedagogu atlaišanu un iespējamu pašvaldības naudas negodprātīgu izmantošanu.

Šādi secinājumi izdarīti, veicot pārbaudi pēc vairāku sūdzību saņemšanas no skolēnu vecākiem un pedagogiem. Par šo jautājumu lēma 18. februāra ārkārtas domes sēdē, kurā kritiku par skolas darbību izteica arī Ogres baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars.

“Bija ideja par Krapes skolu, alternatīva izglītības ideja ar kristīgu ievirzi. Tā kā nevienam no vietējiem kristiešiem nebija ne šādas organizācijas, ne licences, tad tika ieteikts sadarboties ar “Universum”, kuram bija tāda licence un arī pieredze skolas organizēšanā. Bet pēc tam mēs ieraugām, ka tas ir vilks avju drēbēs. Esam pārliecinājušies, ka notiek sektantiskas darbības,” sacīja Pandars.

Sektantiskās darbības esot saistītas ar skolas direktora darbību Valmieras draudzē “Kacir”, kas pārstāv mesiānisko jūdaismu. Pašvaldības redzējumā skolā ticības mācība bija jāpasniedz,  neizceļot kādu konkrētu konfesiju. 

“Sabiedrības interesēs nav pašvaldības naudu novirzīt kādas sektas šauram interešu lokam. No šī brīža ar “Universum” mūsu ceļi šķiras,” atzīmēja Ogres domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).

Savukārt teologs Juris Cālītis notikušo komentēja šādi: “Jēdziens sektantisms ir tikai tāds populārs apzīmējums, kurš nesatur nekādas zinātniskas norādes uz to, kas ir un kas nav kāda konkrēta organizācija. Pats galvenais, ka Latvijā visas reliģiskās organizācijas tiek reģistrētas Tieslietu ministrijā. Un, ja kādai pašvaldībai ir jautājums par kādas organizācijas darbību, tad viņi jebkurā laikā var vērsties ministrijā un savus jautājumus uzstādīt.”

Valmieras draudze “Kacir” ir reģistrēta 2001. gada 19. novembrī. Tomēr, tā kā tā reģistrēta pirms grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā 2008. gadā, ministrija nav sniegusi atzinumu par to, vai organizācijas darbības mērķi un uzdevumi atbilst normatīvajiem aktiem. 

Savukārt saistībā ar SIA “Universum” pārvaldībā esošām skolām Izglītības kvalitātes valsts dienests ir saņēmis sūdzību tieši par uzņēmuma darbību Krapes skolā.

Sūdzību nav iesniegusi pašvaldība. Šobrīd to izskata Valsts darba inspekcijā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča skaidroja: “2019. gadā bija akreditācija šai izglītības iestādei, un tur var redzēt, ka izglītības iestādes darbā ir konstatēti būtiski trūkumi. Līdz ar to skolas darbs ir novērtēts tikai kā pietiekams. Bet akreditācijas eksperti nav konstatējuši būtiskus pārkāpumus kā normatīvo aktu pārkāpumus vai nelikumības izglītības programmu īstenošanā. Protams, skola ir ar kristīgu ievirzi. Neesam arī saņēmuši sūdzības, ka skola izglītības programmu īstenotu neatbilstoši.”

Skolu direktors Apsītis stāstīja, ka strīds izcēlies pēc tam, kad “Universum” nolēma pārtraukt sadarbību ar domes priekšsēdētāja agrāko partijas biedru šī projekta vadītāju Mārci Zaneripu.

“Ir jāsaprot, ka, tā kā skolu atvērt nav vienkāršs process, kļūdas bija abās pusēs. Bet, skatoties atpakaļ, kā strīdu iemeslu saredzu, manuprāt, neredzamo norunu starp Egilu Helmani un Mārci Zaneripu vai vēl kādiem cilvēkiem, ka viņiem obligāti ir jābūt iesaistītiem šajā projektā. Tās ir diktatūras iezīmes. Monarhiskas diktatūras iezīmes,” savu viedokli pauda “Universum” direktors.

Apsītis strīdu nolēmis risināt tiesā.

Šobrīd Krapes skolā darbojas Ogres 1.vidusskolas filiāle – arī ar kristīgo novirzienu. Uzreiz pēc sadarbības pārtraukšanas ar SIA “Universum”, Ogres domē pieņēma lēmumu veidot Reliģisko lietu komisiju. Tās sastāvā ir astoņi draudžu pārstāvji, tostarp katoļu, luterāņu, pareizticīgo, arī septītās dienas adventistu un evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” pārstāvji; kā arī deputāts Jānis Iklāvs (Nacionālā apvienība) un komisijas priekšsēdētājs Gints Sīviņš (Nacionālā apvienība)

Sīviņš ir arī domes priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas locekļi par darbu saņems atalgojumu 5,51 eiro stundā.

Nolikumā noteikti 13 veicamie uzdevumi, tostarp, pārstāvēt kristīgo draudžu intereses pašvaldībā, paust viedokli par lēmumu projektiem un sniegt priekšlikumus sakrālo celtņu renovācijai pašvaldībā. Divi no uzdevumiem saistīti ar izglītību – saskaņot skolu izstrādātās vadlīnijas ticības mācības īstenošanai un to pārraudzīt, kā arī konsultēt pedagogus un citus skolu darbiniekus jautājumos, kas skar kristīgās izglītības īstenošanu, tikumību un ģimeni. Līdz 1. martam komisijā bija jānosaka vadlīnijas kristīgās mācības īstenošanai Krapes skolā. Tomēr tās apstiprinās tikai šonedēļ.

Šobrīd gan mācības ar kristīgo ievirzi Krapes skolā turpinās. Arī bez komisijas izstrādātajām vadlīnijām, stāstīja skolas direktors Igors Grigorjevs.

“Pedagogi, kas ir Krapes skolā, ir lielā mērā saglabājušies no iepriekšējā perioda. Viņiem ir tuvas kristīgās vērtības. Un arī ikdienas darbā viņi tās nodod bērniem,” pauda Grigorjevs, norādot, ka svarīgākais ir skolotāju redzējums un pārliecība, nevis komisijas izstrādātās vadlīnijas. 

Reliģisko lietu komisijas izveidi komentēja teologs Cālītis: “Man vienmēr liekas dīvaini, ka konfesijas grib savienoties, lai kaut ko kontrolētu. Ja tas ir tikai, lai saņemtu padomu, nu to es saprotu. Bet padomu lietderīgi var saņemt arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Tāpēc man ir tā nesaprotami, kāpēc viena pašvaldība veido savu komisiju, kuras uzdevumi ir visai mākoņaini.”

Cālītim šķiet interesanti, ka

komisijas sastāvā ir arī draudzes, kuras neuzskata par tradicionālām konfesijām, bet ir arī vairākas harismātiskās draudzes. Turklāt, nav izprotama arī deputātu klātbūtne komisijā, skaidroja mācītājs. 

Savukārt politologs Filips Rajevskis norādīja, ka aiz šādas komisijas ir viegli noslēpties no lēmuma atbrīvoties no Krapes skolas īrniekiem.

“Un otra lieta – pavisam harmoniski šāda komisija der priekšvēlēšanu vajadzībām. Ja mēs skatāmies Nacionālo apvienību, kuru pārstāv Helmaņa kungs, tā ir ar konservatīvu skatījumu uz pasauli. Un šāda reliģiska komisija arī būs pietiekoši konservatīva. Viņi varētu būt vienā ideoloģiskā gultnē, kas varētu būt izmantojama priekšvēlēšanu kampaņā, jo tur varētu būt tie vēlētāji – šo konfesiju cilvēki,” atzīmēja Rajevskis.

Komisija uz pirmo sēdi sanāks šonedēļ, kad lems par vadlīnijām ticības mācībai. Vai tās izveide sevi attaisnos – par to varēs spriest tikai pēc laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt