Panorāma

Lietuvas «Agrokoncernas» darījumi ar Putina draugu

Panorāma

J. Bordāns publisko deklarācijas projektu

Deinstitucionalizācija norit pēc plāna

«Sistēmas bērnu» un cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanai sabiedrībā atvēlēs 90 miljonus eiro

Tuvāko septiņu gadu laikā divu fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda projektos Latvijā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 90 miljonus eiro. Sarežģītajā vārdā nosauktā deinstitucionalizācija paredz ne vien lielu bērnunamu likvidēšanu, bet arī ar dienas centru, grupu dzīvokļu un citu pakalpojumu veidošanu cilvēkiem ar funkcionāliem, kā arī ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka tā projekta daļa, kas saistīta ar jaunu ēku būvniecību, varētu sākties nākamā gada beigās.

Pašlaik no apjomīgajiem naudas līdzekļiem nedaudz vairāk par 3 miljoniem iztērēti izpētē. Kamēr tā nebija veikta, nebija iespējas sākt tērēt pārējo finansējumu.

"Un šie pakalpojumi ir atbalsta instrumenti, lai cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, arī ar garīga rakstura traucējumiem, varētu dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi. Viņam nebūtu jābūt segregētam ieslodzītam institūcijā. Lai viņš var dzīvot tāpat kā jebkurš no mums, kā mēs ar jums," stāsta Labklājības ministrijas Eiropas savienības struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa.

Viena no sabiedrības grupām, uz ko attieksies apjomīgais projekts, ir arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šo cilvēku saslimšana saistīta ar sabiedrības aizspriedumiem un reāliem protestiem pret ieceri viņus iekļaut sabiedrībā. Tikai retais zina, ka 90% šo cilvēku jau dzīvo un strādā starp pārējiem sabiedrības locekļiem.

Šā gada sākumā viena no ziņu aktualitātēm bija ādažnieku sašutums un parakstu vākšana pret ieplānotā dienas centra būvniecību Ādažu centrā. Tas ir iecerēts kā vieta, kur cilvēkiem garīga rakstura traucējumiem pavadīt dienu, bet bērni ar funkcionāliem traucējumiem tajā varētu saņemt dažāda  veida terapiju.

Māris Grāvis, kura ikdiena cieši saistīta ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, min vairākus iemeslus sabiedrības aizspriedumiem. 

"Noskatoties filmu vai noskatoties reklāmas rullīti, ir ļoti grūti mainīt savu attieksmi, bet, iepazīstoties ar konkrētu cilvēku, redzot viņa dzīvesstāstu, esot blakus un palīdzot vai varbūt tādam dodot darbu, mainās domas pilnībā,"

saka Grāvis.

Vadot biedrību “Rūpju bērns'', Grāvis novērojis, kā jaunieši atplaukst, iemācoties dzīvot patstāvīgi. Biedrības paspārnē ir daudz jauniešu, kuri savulaik dzīvojuši institūcijās dažādos lauku nostūros. Tagad viņi ikdienā brauc ar sabiedrisko transportu un strādā atbilstoši spējām. Resursu centra “Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere uzsver – ne visiem vajadzīgi grupu dzīvokļi. Vajadzības ir ļoti atšķirīgas.

"Bieži vien ir arī ļoti vientuļi. Varbūt tā, ka cilvēkam vispār nav ģimenes, tad mēs mēģinām viņu iepazīstināt ar jaunajiem draugiem un ceram, ka arī nākotnē būs ne tikai šī profesionāla atbalsta persona, tas esam mēs, bet arī veidosies draudzīgas attiecības gan ar kaimiņiem, un mēs redzam, ka tas notiek," skaidro Leimane-Veldmeijere.

Labklājības ministrijā prognozē, ka aktīvākā ēku būvniecība projekta ietvaros varētu noritēt 2020. gadā. Uzlabojumi infrastruktūrā plānoti 23 pašvaldībās. Taču tā kā daļai pakalpojumu jaunas ēkas nav vajadzīgas, dažus jau ir sākts ieviest, un pakalpojumu kļūšot arvien vairāk.

"Būs iespēja cilvēkiem saņemt vairāk pakalpojumu, kā arī vide tiks sakārtota, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu vieglāk pārvietoties, arī iekļūt iekšā šajā ēkā un arī saņemt viņam nepieciešamo pakalpojumu," skaidro Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle.

Izpēti un citus sagatavošanās darbus sākotnēji bija iecerēts veikt pusgada laikā, taču līgumu slēgšana aizņēma pusotru gadu. Ministrijā norāda, ka šis zaudētais gads esot vienīgā kavēšanās, Lai vērtētu, vai process notiek atbilstoši prasībām un noteiktajam termiņam, piektdien Eiropas Komisijas pārstāvji viesojās Finanšu ministrijā un atzinīgi novērtēja panākto progresu. 

Deinstitucionalizācijas procesā piekritušas piedalīties 115 pašvaldības no 119. Dažādu iemeslu dēļ deinstitucionalizācijā nepiedalās Jaunjelgava, Līvāni, Cibla un Rīga, kas nav bijusi gatava piekrist vērienīgā projekta piedāvātajiem nosacījumiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti