Sadaļas Sadaļas

Covid-19 pandēmijā palielinās dažādu atkarību risks pusaudžiem

Pandēmija saasinājusi pusaudžu mentālās veselības problēmas, un tam līdzi palielinās dažādu atkarību risks, brīdina speciālisti. Diemžēl arī pirms pandēmijas ierobežojumiem Latvija pusaudžu atkarību jomā bijusi Eiropas negatīvo topu augšgalā. Visbiežāk bērni un jaunieši pārmērīgi lieto alkoholu, smēķē cigaretes vai marihuānu. Veselības ministrijā (VM) gatavojas cīnīties ar pandēmijas atstāto ietekmi, kā arī vairāk uzmanības pievērst prevencijai. 

Covid-19 pandēmijā palielinās dažādu atkarību risks pusaudžiemPaula Dēvica

Daļa izmēģinājusi gan alkoholu, gan narkotikas

Pandēmijas laikā cieš daudzu cilvēku psihiskā veselība – roku rokā tam līdzi nāk arī atkarību risks. Vairākas pazīmes liecina, ka psiholoģiskas grūtības īpaši šajā laikā izjūt pusaudži – piemēram, šogad pieaudzis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas nodaļas neatliekamo pacientu skaits. Līdz ar to – vairāk nepilngadīgo ieslīguši atkarību varā. Tomēr šī problēma bijusi aktuāla vienmēr.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījuma par skolēnu paradumiem rāda, ka

teju 90% bērnu vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem vismaz reizi mūžā ir lietojuši alkoholu, taču narkotiskās vielas vielas mēģinājuši 27% 15 un 16 gadus veco skolēnu.

Tikmēr regulāro cigarešu smēķētāju skaits šajā vecuma grupā samazinās, taču arvien populārāki kļūst jaunie tabakas izstrādājumi, kā elektroniskās cigaretes. Kopumā atkarību pusaudžu vidū izplatības ziņā Latvija ir Eiropas negatīvā topa augšgalā, stāstīja pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

"Tas, ko mēs saucam par atkarībām, viss, kas saistīts ar vielām un citām lietām, kuras cilvēki lieto vairāk nekā vajadzētu – tas vienmēr ir bijis saistīts ar pusaudžu vecumposmu, jo pusaudžu vecumposmā mēs dabiski izmēģinām to, kas nav atļauts. Mēs dabiski rīkojamies pretēji sabiedrības normām. Neatkarīgi no laika vai perioda pusaudžu vecumposms vienmēr būs vairāk saistīts ar šīm lietām, tostarp, ar dažādām narkotikām. Protams, absolūtais vairākums pusaudžu, kad viņi pieaug, viņi vai nu pārstāj lietot, vai samazina un sāk lietot kā lielākā daļa, pieklājīgos apmēros, tā, ka tas netraucē. Bet nelielai daļai tās problēmas paliek. Un vēl nelielai daļai tās problēmas rodas jau pusaudžu vecumā," sacīja psihoterapeits.

Atkarības sākums – nevainīga pamēģināšana  

Visbiežāk nepilngadīgie kļūst atkarīgi no kādām samērā viegli pieejamām vielām vai procesiem. Bieži vien tas sākas ar it kā nevainīgu pamēģināšanu, taču dažādu faktoru dēļ kādam tas var pāriet pārmērīgā lietošanā, stāstīja Rīgas Sociālajā dienestā. Atkarību uzskata par biopsihosociālu slimību, ko parasti diagnosticē pieaugušajam, bet tās iezīmes parādās krietni agrāk, skaidroja atkarību profilakses speciāliste Daiga Zadināne.

"Biopsihosociāla nozīmē, ka daļa lomas ir ģenētikai – ja vecākiem ir bijušas atkarības, tad bērniem ir daudz lielāks risks tādas attīstīt. Ir arī sociālais aspekts – tas ietver cilvēka dzīves apstākļus, dzīves pieredzi. Arī psiholoģiskie faktori – stresi dzīvē, temperamenta iezīmes, kas arī lielā mērā iedzimst, un vispār noturība pret stresu. Šie apstākļi ir daudz un dažādi. Nozīme ir arī vispārējam būtiskāko dzīves sfēru balansam," klāstīja Zadināne.

Piemēram, ģimenes dzīve, mācības, draugu loks, atpūta, hobiji – ja kādā no šīm sfērām ir būtiskas problēmas, tad atkarību risks ir būtiski lielāks, stāstīja Zadināne.

Tāpat liels risks kļūt atkarīgiem ir pusaudžiem ar paaugstinātu trauksmes līmeni. Trešdaļa Rīgas Atkarību profilakses sektora klientiem pēdējo trīs gadu laikā bija nepilngadīgie – pārsvarā 10 līdz 18 gadus veci. Kopumā galvenās klientu grūtības lielākoties ir pārmērīga alkohola lietošana. Diemžēl ir pusaudži, kuri aizraujas arī ar narkotikām un psihotropām vielām, skaidroja psihoterapeits Sakss Konstantinovs.

"Ir nedaudz mainījušās tendences smagākajā galā. Piemēram, ja agrāk populāras bija tādas vielas kā amfetamīni, kas ir tādas ķīmiskas stimulantnarkotikas. Tad šobrīd populārākie ir psihotropie medikamenti, kurus speciālisti izraksta vecākiem vai pašiem pusaudžiem. Tad viņi šos medikamentus sāk lietot, lai apreibinātos, dotu tālāk draugiem, pārdot skolās un tā. Otrs ceļš – šos medikamentus sāk iepirkt no interneta. Ir diezgan liela plūsma, kas sāk ienākt caur nelegāliem interneta veikaliem un tas ir tas, ko pusaudži mūsdienās diezgan daudz sāk lietot," teica psihoterapeits.

Šīs tendences saistītas arī ar to, kas sabiedrībā ir populārs. Šobrīd arvien vairāk runā par mentālo veselību, līdz ar to arvien vairāk cilvēku sāk lietot psihotropos medikamentus, kā antidepresantus un nomierinošus līdzekļus – tāpēc tas kļūst populārāks arī jauniešu vidū. Diemžēl, neapdomīga apreibinošo vielu lietošana ne vienmēr ir bez sekām, stāstīja BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas narkoloģe Maija Jēkabsone.

"Kāds vēl ieteiks pamēģināt marihuānu. Bet tikko ir kontakti ar dīleri, viņš jau ir ieinteresēts, lai tas noiets būtu narkotikām, ieteiks vēl kaut ko pamēģināt.

Kā jaunieši saka – nu kādreiz visu vajag pamēģināt, kāpēc ne. Bet tā pamēģināšana var jau pirmajās reizēs beigties ar smagu intoksikāciju, pārdozēšanu.

Vai jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par narkotiskajām vielām - tas ir izmainīts apziņas stāvoklis un jaunietis realitāti vairs neuztver tādu, kāda tā ir. Viņš var būs pārdrošs , viņš var būt impulsīvs, viņš var būt bravurīgs. Viņš var nenovērtēt riskus, bīstamību, traumējot sevi un traumējot citus," sacīja BKUS narkoloģe.

Bērni arvien vairāk aizraujas ar viedierīcēm 

Bez vielām bērni un pusaudži mēdz aizrauties arī ar azartspēlēm, videospēlēm un ierīcēm kopumā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) uzticības tālrunī pēdējā laikā pieaudzis to zvanu skaits, kas saistīti ar pārmērīgu viedierīču lietošanu. Zvana gan bērni, gan viņu vecāki, stāstīja Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis to, ka mēs pavadām ļoti ilgu laiku datoros, telefonos. Protams, viens ir mācību process, darbs. Bet nereti, es domāju, ka tā robeža absolūti pazūd – kad tu mācies un kad izklaidējies internetā. Protams, ir ļoti grūti to nodalīt.

Tāpēc arī speciālisti iesaka ļoti, ļoti ģimenēm domāt par balansu starp strādāšanu, mācīšanos un aktivitātēm ārā. Domāt par dienas režīmu, ritmu, kas ir noteikti jāievēro," teica Vēja.

Kvalitatīvi pavadīts brīvais laiks mazina arī citu atkarību risku, skaidroja speciālisti. Liela nozīme ir arī bērna attiecībām ar vecākiem, ja tās ir emocionāli tuvas, tad iespēja, ka atvase nonāks kādu vielu vai procesu varā, ir mazāka. Turklāt pusaudžu vecumā ir būtiski noteikt samērā stingras robežas, skaidroja psihoterapeits Sakss Konstantinovs.

"Būtu jābūt diezgan skaidriem noteikumiem, kas pusaudzim ir atļauts, kas nav, cikos viņam ir jābūt mājās, kas notiek, ja pusaudzis neatnāk noteiktā laikā mājās. Protams, ka būs pusaudži, kuri šos noteikumus ievēros vieglāk un kuriem tas būs pašsaprotami un neradīs nekādas grūtības. Un būs pusaudži, kuri mēģinās tās robežas pārkāpt, kaut kā provocēt. Un tieši šie pusaudži ir tie, kuriem tie riski ir vislielākie un viņiem ir vissvarīgāk, lai šīs robežas tiktu uzturētas," sacīja psihoterapeits.

Ja bērns vai vecāks pamanījis iespējamas atkarības iezīmes, var vērsties , piemēram, sociālajā dienestā vai Pusaudžu resursu centrā, tāpat var konsultēties ar kādu no uzticības vai krīzes tālruņiem. Taču akūtos gadījumos ieteicams vērsties, piemēram, BKUS vai Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centrā, kur palīdzību var sniegt psihiatrs un narkologs.

Lai arī ir šķietami daudz iespēju, kur saņemt palīdzību, tomēr vairāki jomas speciālisti uzskata, ka valstī jābūt aktīvākai nepilngadīgo atkarību apkarošanas politikai, mērķētai uz prevenciju.

"Sarunu līmenī mēs sākam virzīties uz to, ka ir jādarbojas preventīvi, proaktīvi. Bet tas šobrīd ir tādā papīru līmenī. Ir nepieciešams darīt daudz visaptverošāk. Šie jaunieši ir nākamie pieaugušie, nākamā paaudze. Resursu, protams, ir par maz. Vairāk šis darbs tiek darīts uz profesionāļu ieinteresētību," teica Liepājas atkarību centra vadītāja Areta Baltaiskalna.

VM izglīto un plāno jaunus pasākumus

Runājot par prevenciju, VM skaidroja, ka šobrīd darbs ar jauniešiem notiek informējot par dažādu vielu un procesu negatīvām sekām. Liels uzsvars likts uz dažādu vielu pieejamības ierobežošanu. Piemēram, šobrīd Saeimā diskutē par elektronisko cigarešu garšu ierobežošanu. Bez tam tiek izstrādāts metodiskais materiāls par pusaudžu paradumiem pedagogiem un top pilotprojekts, kurā strādās ar 12–14 gadus veciem skolēniem, lai novērstu vielu lietošanas uzsākšanu.

"Protams, pandēmija, iespējams, negatīvi šo ietekmēs. Šobrīd skolēniem iespējas, kur pavadīt laiku, ir ierobežotas. Tomēr ceram, ka visi šie pasākumi, kurus esam uzsākuši plānot un cerams septembrī varēsim arī uzsākt īstenot – cerams, ka tie dos savu rezultātu," sacīja VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa.

Tātad ministrijā daudz darba velta skolēnu izglītošanai. Taču, visticamāk, ierēdņiem problēmas risināšanā būs jābūt radošākiem.

Pusaudžu psihoterapeits Sakss Konstantinovs stāstīja, ka ir zināmas lietas, kas noteikti nestrādā – viena no tām ir informatīvas, izglītojošas kampaņas.

"Ir lietas, kuras kaitē. Piemēram, mēs zinām, ka, ja uz skolām brauc cilvēki un stāsta par narkotiku lietošanu, piemēram, bijušie narkomāni vai kādi labu griboši psihologi vai vēl kādi speciālisti. Mēs zinām, ka tas ne tikai nepalīdz, bet tas palielina risku, ka jaunieši sāks lietot šīs vielas. Tas vienkārši rada interesi jauniešos. Nestrādā lielā mērā arī policejiskā pieeja. To mēs droši zinām – ar sodiem samazināt šādas lietas nav iespējams. Tas apturēs tikai tos pusaudžus, kuri jau baidās un kuri jau grib ievērot noteikumus un kuriem pietiktu vienkārši ar parunāšanos ar vecākiem," teica psihoterapeits.

Kā pozitīvo piemēru psihoterapeits minēja Islandi, kurā savulaik bija ļoti akūta narkotiku problēma jauniešu vidū. Lai to risinātu, ieviesa kuponu sistēmu – ar šiem kuponiem jaunieši varēja brīvi darīt dažādas lietas bez maksas, piemēram, sportot un izklaidēties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt