Pandēmijas laikā cilvēki ziedoja daudz mazāk asiņu nekā gadu iepriekš, informēja Valsts Asinsdonoru centrā. Neskatoties uz to, ir izdevies nodrošināt asinis visiem pacientiem, kuriem šī dzīvības glābšana bija nepieciešama.
Autora ziņas
Jau nākamajā nedēļā Latvijā uzsāks vakcināciju pret Covid-19, informē Zāļu valsts aģentūrā. Desmit vakcinācijas kabinetos visā Latvijā pirmās vakcīnas saņems mediķi, pēc laika arī sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un citi riska grupā esošie iedzīvotāji. Potēšanās kārtība būs līdzīga kā ar pretgripas vakcīnu. Vēl ir jādomā par to, kā komunicēt ar sabiedrību tā, lai par vakcinēšanšās iespējām zinātu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) nākamgad palielinās studiju maksu aptuveni trešdaļai studiju programmu. Daļa studentu ar to nav mierā, jo uzskata, ka studiju kvalitāte attālināti ir zemāka. Turklāt šā brīža ekonomiskajā situācijā tas varētu demotivēt kādu studēt. Tāpat nākamgad samazināsies šogad palielinātās stipendijas. Studenti par tām ir gatavi cīnīties.
Kompetenču pieejas ieviešana skolās bija ļoti nepieciešama, tomēr pandēmijas dēļ to vajadzēja atlikt – tā uzskata Grobiņas un Ādažu vidusskolās. Lai gan šīs skolas jauno saturu sāka realizēt jau pāris gadus iepriekš, piedaloties pilotprojektā, ar to šobrīd neiet viegli – skolotāji ir pārslogoti, jo sagatavošanās stundai aizņem ļoti ilgu laiku. Turklāt mācību materiālu paraugi tika publicēti vien oktobrī. Tikmēr eksperte uzsver, ka pirmais gads būtu bijis grūts jebkurā gadījumā.
Neskatoties uz aizliegumiem, Valkā sestdien notika pikets pret Covid-19 ierobežojumiem, informēja pašvaldībā. Tas sācies kā brauciens no Rīgas līdz Valkai, piedaloties apmēram simtam automašīnu. Nonākot galamērķī, daļa cilvēku no automašīnām izkāpa. Pikets norisinājās līdzīgā gaisotnē kā pagājušās nedēļas protests krastmalā Rīgā. Arī saukļi un runātāji bija tie paši, atzīst Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Privātās medicīnas iestādes ir gatavas vairāk iesaistīties Covid-19 krīzes risināšanā, tomēr ar personālu publiskajam sektoram, visticamāk, palīdzēt nevarēs. Ārstu trūkst arī privātajā sektorā, un liela daļa no esošajiem specializējas citās medicīnas jomās. Latvijas Jauno ārstu asociācijā uzskata, ka privātklīniku personālu varētu piesaistīt tām veselības aprūpes iestādēm, kuru pieredze Covid-19 pacientu ārstēšanā ir mazāka.
Lielbritānijā izsniegtās autovadītāju apliecības varēs mainīt līdzšinējā kārtībā arī pēc “Brexit”, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Vienošanās starp Latviju un Apvienoto Karalisti panākta pavisam nesen, un ir paredzēts, ka, mainot tiesības, nebūs jākārto transportlīdzekļa vadīšanas eksāmens.
Teju trešdaļai pedagogu trūkst portatīvo datoru, tā pētījumā secināja Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā skolās trūkst teju 87 000 datortehnikas vienību – visvairāk portatīvo datoru. Portatīvais dators nepieciešams aptuveni piektdaļai skolēnu, lielāks iztrūkums vērojams lauku skolās, un grūtāk klājas maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.
Sižetu sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” LTV vairāk pievēršas tam, kā un kāpēc varmācīgas attiecības piecieš pieauguši cilvēki, bet nedrīkst aizmirst, ka vardarbība ģimenē skar arī bērnus – gan emocionāli, gan bieži viņi cieš arī fiziski un seksuāli. Un, ja lieta nonāk līdz kriminālprocesam, tad reizēm cietušajam bērnam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. No smagas vardarbības cietušiem tas ir īpaši traumējoši. Ko darīt, lai tā nenotiktu?
Reizēm izmeklēšanas procesā cietušajam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. Īpaši traumējoši tas ir no smagas vardarbības cietušiem bērniem, kam traģiskajām atmiņām jāiet cauri atkal un atkal. Islandē izstrādāts nopratināšanas modelis “Bērna māja” paredzēts, lai tā nenotiktu. Šādu modeli plāno ieviest arī Latvijā. Tomēr ar to nesokas tik raiti.
Pandēmijas laikā ļoti stingras drošības prasības jāievēro studentiem dienesta viesnīcās. Piemēram, uzturēties kopmītnēs drīkst tikai īrnieki un personāls. Lielākā daļa studentu šobrīd izvēlas pamest kopmītnes un dzīvot mājās. Latvijas Universitātes kopmītnēs Buļļu ielā šobrīd dzīvo aptuveni ceturtā daļa no tiem studentiem, kas dienesta viesnīcā ievācās septembrī. Drošības prasības galvenokārt tiek ievērotas.
Slimnīcas gatavojas uzņemt vēl vairāk Covid-19 slimnieku, vietām ierobežojot plānveida pakalpojumus. Saspringts plānošanas darbs ceturtdien, 3. decembrī, notiek Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), kur, visticamāk, veidos trešo Covid-19 pacientu nodaļu LOR un uroloģijas nodaļās. Reģionos situācija ir mierīgāka – tur pakalpojumi ierobežoti jau iepriekš un šobrīd vietas jauniem pacientiem pietiek.
Slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieaug, tāpēc Rīgā jau gatavojas ierobežot plānveida pakalpojumus, informē veselības aprūpes iestādēs. Stradiņa slimnīcā par šādu soli varētu lemt šonedēļ, jo prognozē, ka gultasvietas pietrūks jau nedēļas beigās. Tikmēr Austrumu slimnīcā un Liepājas slimnīcā situāciju pagaidām raksturo kā stabilu.
Attālinātu darbu valsts iestādēs visbiežāk kavē datortehnikas trūkums, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Neskatoties uz to, savu iespēju robežās iestādēs pāreja ir notikusi. Uz vietas pārsvarā strādā tie, kuru darba specifika attālinātu darbu neatļauj. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā tā ir Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Eiropas dienā bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību stāstīsim par kaitējošu seksuālu uzvedību bērnu starpā. Gan Valsts policija, gan centrs Dardedze atzīst, ka ziņas par nepiemērotām seksuālām darbībām, kuras veikuši mazgadīgie, tiek saņemtas arvien biežāk. Darbības ir dažādas – no pieskārieniem un sarunām līdz par pornogrāfisku materiālu uzņemšanai. Ļoti liela nozīme problēmas mazināšanā ir seksuālajai izglītībai.
Ir daudz neskaidrību Augstskolu likuma grozījumos, kas paredz augstākās izglītības iestādes dalīt pa nozarēm, kas nevarēs dublēties, informēja Latvijas Rektoru padomē. Tas nozīmē, ka divām līdzīgas specialitātes augstskolām būtu jānodala virzieni, piemēram, vienā praktizē starptautiskās juridiskās tiesības, bet citā konstitucionālās – tā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā. Neievērojot šos nosacījumus, studiju programma zaudēs valsts finansējumu.
Skolām pieejamas dažas jaunā satura mācību grāmatas, tāpēc pedagogiem, gatavojot materiālus stundai, nākas improvizēt. Šobrīd visiem priekšmetiem visās klasēs pieejami mācību līdzekļu paraugi, taču ar tiem nav pietiekami, uzskata skolotāji. Projekta "Skola2030" pārstāvji skaidroja, ka mācību grāmatas pakāpeniski tiks izdotas, tomēr vienotus materiālus visām klasēm visos priekšmetos gaidīt nevar.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir neapmierināta ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) virzītajām reformām un komunikāciju ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrība tiksies ar ministri un uzstādīs vairākas prasības, kas viņai jāizpilda, – piemēram, atvainošanās nozarei un finansiāls atbalsts reformu ieviešanai. Ja šāda rīcība nesekos, tad arodbiedrība pieprasīs demisiju.