Mūzikā gada sākums bija daudzsološs. Grandiozi koncertu grafiki, zāles pilnas klausītāju, uz skatuves mūziķi, un tad pēkšņi – piespiedu klusums, koncerti ar ierobežotu klausītāju skaitu un galu galā vairs tikai tiešsaistes uzstāšanās.
Autora ziņas
Sestdien, 10. oktobrī, pulksten 17 un 20, katrā koncertā klātesot aptuveni 450 klausītājiem, savu pirmo solokoncertu Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” sniedza pasaulē augsti vērtētā operdziedātāja Elīna Garanča, informēja koncertzāles pārstāvji.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ar Lindas Liepiņas, Aleksandra Skrjabina un Sergeja Prokofjeva skaņdarbiem atklājis 95. sezonu.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā svētku gaisotne – tur godināja Cimzes balvas laureātus. Pedagoga, tautasdziesmu vācēja, latviešu kormūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes vārdā nosaukto apbalvojumu pasniedza pedagogiem par izcilu ieguldījumu kultūrizglītībā. Šogad balvu ieguva Saldus Mākslas skolas ilggadējā direktore un skolotāja Vēsma Krūmiņa un Emīla Dārziņa Mūzikas skolas vijoles spēles pedagogs Romāns Šnē.
Pēc piecu mēnešu pārtraukuma skatītājiem durvis atkal vērusi Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) un 102. sezonu atklājusi ar Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” pirmizrādi.
Izskanējis kārtējais koncerts ciklā “Kopā”. Tā iecere ir likt skaistākajām operas melodijām lielisku mākslinieku sniegumā skanēt šai mūzikai piemērotā vidē. Piemēram, tādās kulturvēsturiskās celtnēs kā Rīgas pilī, Rundālē, Melngalvju namā un arī Jelgavas pilī. Tajā vakar izskanēja mūsu šarmantās operdīvas, soprāna balss īpašnieces Sonoras Vaices solokoncerts ar dižo baroka komponistu Hendeļa un Mocarta radīto opermūziku.
Savu skanējumu turpina viens no īpašajiem vasaras akadēmiskās mūzikas festivāliem – starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, kurš notiek jau 23. reizi. Festivāls iesākās ar izcilās ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncertu. Tā turpinājumā 20. augustā Rīgas Domā izskanēja viens no festivāla centrālajiem notikumiem – veltījums izcilā gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai.
Mūzika un mūziķi nevēlas klusēt. Un kaut arī vēl ar ierobežojumiem – mūzikas festivāli ver durvis un atsākas ilgi gaidītā mūziķu tikšanās ar klausītājiem gan klātienē, gan tiešsaistē internetā. Trešdien Dzintaru koncertzālē skanējumu sāka Jūrmalas festivāls, kas turpināsies līdz 4. augustam, piedāvājot sešus muzikāli atšķirīgu koncertus.
Azartisko un progresīvo Amerikas latviešu rokgrupu “Akacis” 70. un 80. gados ar ovācijām uzņēma ne tikai koncertos Amerikas latviešu sabiedrībā, bet arī, piemēram, “Mikrofona” aptaujās Latvijā. “Akača” izdziedāto un radīto dziesmu skaits sniedzas pāri diviem simtiem, un koncerti dažādos videoformātos krājušies 50 stundu garumā. Nu pienācis laiks, kā saka grupas dibinātājs, basģitārists un skaņu režisors Gatis Gaujenieks, restaurēt šos 30 gadu garumā krātos mūzikas un video ierakstus publicēšanai digitālajās platformās, lai tie būtu pieejami interesentiem.
Dzīvo muzicēšanu nevar aizstāt ne ar ko – tā atzīst pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera vadītā orķestra “Kremerata Baltica” mūziķi. Viņi slāpes un bada sajūtu pēc muzicēšanas varēja remdēt aizvadītās nedēļas nogalē koncertzālē “Cēsis”.
Dziedātājam nav jārunā, bet gan jādzied! Ar šādu devīzi dzīvo un strādā šīsdienas jubilārs – Latvijas Nacionālās operas (LNO) ilggadējais solists Samsons Izjumovs. Viņam 20. maijā aprit 70 gadu.
86 gadu vecumā mūžībā aizgājis poļu komponists Kšištofs Pendereckis. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūsdienu klasiskās mūzikas komponistiem.
Pieminot Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru, režisoru Andreju Žagaru, 20. februārī atjaunojuma pirmizrādi piedzīvo Pētera Čaikovska operas “Pīķa dāma” iestudējums, medijus informē LNOB pārstāvji.
Pilna zāle klausītāju un pilna skatuve mūziķu – 16. janvārī aizvadīts koncerts kultūras un mākslas telpā “Hanzas perons”, kur uz skatuves satikās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Latvijas Radio bigbends un solisti – dziedātāja Linda Leen, saksofonists Gints Pabērzs, kā arī klarnetists un diriģents Guntis Kuzma. Programmā tādi vārdi kā Bernstains, Gēršvins, Elingtons, Bjorka un džeza klasika jaunos aranžējumos.
1920. gada 11. janvārī ar komponista Jāzepa Vītola svinīgu uzrunu un svētku koncertu darbību sāka Latvijas konservatorija, tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. 2020. gada 11. janvārī ar ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, svētku koncertu Lielajā ģildē un absolventu salidojumu akadēmijas 100. jubilejas svinības piedzīvos kulmināciju. Bet tās priekšvakarā akadēmijas Lielajā zālē aizvadīta svinīgā pieņemšana.
2019. gads Latvijas mūzikā bijis īpašs ar ārkārtīgi plašo un augsti profesionālo mūzikas piedāvājumu – no vērienīgiem simfoniskiem koncertiem līdz izsmalcinātām kamermūzikas pērlēm, no baroka un klasikas līdz mūsdienu autoriem un elektronikai.
Adventes pirmajā svētdienā pasauli aplidoja sēru vēsts – Sanktpēterburgā 76 gadu vecumā mūžībā devies pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons. Liels un sāpīgs zaudējums visai mūzikas pasaulei. Ir aizgājis ne vien liels talants mūzikā, bet arī cilvēciski gaiša un diža personība.
Pavisam drīz, 29. novembrī, pirmizrāde iestudējumam "Trīs draugi” uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves. Komponists Pāvels Akimkins un režisors-horeogrāfs Sergejs Zemļanskis radījuši baletu pēc Ēriha Marijas Remarka populārā romāna motīviem. Iestudējuma radošajā komandā arī kostīmu mākslinieks Maksims Obrezkovs un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
Ir personības, kurām aizejot mūsu kultūrtelpā un līdzgaitniekos paliek spilgts nospiedums. Tāds bija arī Andrejs Žagars. Lai pateiktu paldies par kopābūšanu, turklāt viņa mīļākajā – opermūzikas valodā, 9. novembrī Andreja Žagara Kultūras atbalsta un attīstības fonds, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un koncertzāle “Cēsis” rīkoja koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram”. Tajā dziedāja Kristīne Opolais, Egils Siliņš, Mihails Čuļpajevs un Džonatans Tetelmans.
Nepieradināti un spilgti šogad Jaunās mūzikas festivālu “Arēna” atklāja koncertceļojums ar trolejbusu. 19. oktobrī pie tā stūres sēdās komponists Andris Dzenītis, kurš klausītājus aizveda uz trim koncertiem, paziņojumā medijiem informē organizatori.
Sestdien, 12. oktobrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā aizsākās Latvijas valsts simtgades programmas pasākums – kamerorķestra “Accademia Baltica” koncertturnejas pirmais koncerts – "Bēthovens un Baltija". Šajā orķestrī apvienojušies visu Baltijas valstu mūzikas augstskolu talantīgākie studenti, kuri muzikālā piedzīvojumā dosies divu jaunu, bet jau pieredzējušu diriģentu – Gunta Kuzmas (Latvija) un Modesta Barkauska (Lietuva) vadībā. Programmu, kurā skanēs gan mūsdienu Baltijas valstu komponistu, gan Ludviga van Bēthovena mūzika, orķestris kopā ar solistiem atskaņos sešos koncertos – visās trīs Baltijas valstīs, kā arī Helsinkos un Sanktpēterburgā.
No 1. oktobra, kas ir Starptautiskā mūzikas diena, Rīga kļuvusi par vienu koncertvietu bagātāka. Par to ir parūpējies Hermaņa Brauna fonds un tā direktore, pianiste Inna Davidova. Ar devīzi – mūzika Rīgas sirdī – Vecrīgā atklāta kamermūzikas zāle “Artissimo”, kas sola jaunu pavērsienu fonda darbībā un lielu koncertu dažādību, ietverot klasiku, džezu, starpžanru mūziku, dzejas vakarus, izglītojošas programmas bērniem, kā arī pēckoncertu sarunas ar māksliniekiem mājīgā atmosfērā.
Izskanējis 16. festivāls "Kremerata Baltica", kas no 6. līdz 8. septembrim norisinājās Dzintaru koncertzālē.
Svētku gaisotnē 5. septembra vakarā Latvijas Nacionālā opera un balets atklāja savas darbības 101.sezonu. Nacionālā baleta trupa atklāšanas galā koncertam bija izvēlējušies gan klasiku, gan fragmentus no pagājušas sezonas spilgtākajiem iestudējumiem un arī jauno horeogrāfu darbiem. Savukārt operas solisti līdzās opermākslas klasikai jau ieskandināja fragmentus no sezonas pirmā jauniestudējuma - Imanta Kalniņa operas “Spēlēju ,dancoju”, kā arī no operām “Pīķa dāma” un “Dons Žuans”.
Augustā izcilu mūziķu koncertus turpina piedāvāt pirmais vērienīgais klasiskās mūzikas festivāls “Rīga Jūrmala”, ko britu laikraksts “The Telegraph” ierindojis vasaras festivālu TOP-10. Mūzikas pārbagāta bija arī aizvadītā nedēļas nogale, kura notika pasaulslavenā, Rīgā dzimušā čellista Mišas Maiska un Krievijas Nacionālā orķestra zīmē.
Siguldā izskanējuši 27. opermūzikas svētki. Galā koncerts ar skaistākajām operu melodijām, brīnišķīgo gaisotni un notikumiem, kas apvija to, lika klausītājiem nesteigties mājup un svētku piedāvājumu baudīt tālu pāri pusnaktij.
Ar Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un vijolnieka Juliana Rahlina koncertu Latvijas Nacionālajā operā 19. jūlijā sākas vērienīgais festivāls "Rīga Jūrmala". Kā zināms, Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents Mariss Jansons veselības problēmu dēļ nevar koncertēt, tādēļ viņa vietā festivāla atklāšanas koncertos pie Bavārijas Radio simfoniskā orķestra vadītāja pults stāsies starptautiski pazīstamā somu diriģente Suzanna Melki, kura festivālam veltītajā preses konferencē atvainojās, ka aizstāj Marisu Jansonu.
Otrdien, 16. jūlijā, smidzinošajā lietus čaboņā droši uzvarēja džezs un viesu aizrautīgā muzicēšana, piesaistot gana daudz šīs mūzikas cienītāju. Šajā vakarā uz skatuves viena otru nomainīja grupas no ASV, Ungārijas un Latvijas.
Vasara jau tradicionāli ir mūzikas festivālu laiks. Piedāvājums vienmēr ir jo plašs. Tādēļ koncertu organizētāju rūpe ir piedāvāt klausītājiem vēl pie mums ko nedzirdētu. Un tā svētdien, atklājot Rīgas festivālu, uz Lielās ģildes skatuves pirmo reizi Latvijā muzicēja Jeruzalemes simfoniskais orķestris.
Vakar opernamā lieliskā operdziedātāja Sonora Vaice, kuras lomu sarakstā – Traviata, Alčīna, Mimī, Džīlda, Lučija – visas pat neuzskaitīt, ar titullomu Pučīni operā “Madame Butterfly” atzīmēja savu 50. dzimšanas dienu.
Starptautisko koru konkursu "Rīga dzied" un tā centrālo notikumu - konkursu "Imanta Kokara kora balva" - vajadzētu rīkot katru otro gadu, uzskata konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags.
Pirmdien uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves svētkus svinēja baleta māksla – tur notika bijušās baleta prīmas Litas Beiris izauklētā Starptautiskā Baltijas baleta festivāla galā koncerts. Tas īstā dejas virpulī sagrieza māksliniekus no ASV, Francijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
