Atvadas no Marisa Jansona. Bija sajūta, ka mūzikas vārdā viņš būtu gatavs pat mirt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

„Viņa žestā var sajust, kā mīlestība tiek pārvērsta gaismā,” tā par pasaulslaveno diriģentu Marisu Jansonu intervijā radio „Klasika” savulaik teica ievērojamais čellists JoJo Ma. Marisa Jansona mūžs bijis ļoti darbīgs un piesātināts, viņš strādājis ar visslavenākajiem pasaules orķestriem Eiropā un Amerikā, vieskoncertos apbraukājis visus kontinentus un saņēmis neskaitāmas balvas.

Lai arī kur būdams, viņš vienmēr daudzinājis Latviju kā savu dzimteni, kur aizritēja viņa bērnība un sākās pirmie soļi mūzikā.

Visciešāk gan viņa mūžs bija saistīts ar Sanktpēterburgu, tāpēc šodien tieši Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē notiks atvadīšanās no izcilā maestro.

Fenomenāls diriģents un izcils cilvēks – tā Marisu Jansonu raksturo daudzi, kas viņu pazinuši, un tāds salikums nebūt nav bieža parādība mākslas pasaules virsotnēs.

Par spožajām zvaigznēm pasludinātie nereti visvairāk mīl paši sevi, bet Mariss Jansons neprātīgi mīlēja mūziku, absolūti atdevās tai, un kā reiz izteicās kāds no viņa orķestra mūziķiem – bija tāda sajūta, ka mūzikas vārdā viņš būtu gatavs pat mirt.

Atvadas no Marisa Jansona. Bija sajūta, ka mūzikas vārdā viņš būtu gatavs pat mirt
00:00 / 05:55
Lejuplādēt

Pie orķestra viņš vienmēr gāja ar pozitīvu enerģiju, vienmēr perfekti sagatavojies un allaž ar kādu jaunu atklāsmi. Vienmēr arī pilns mīlestības un sapratnes pret saviem mūziķiem, tāpēc arī viņi Marisu Jansonu ļoti mīlēja.

Rezultāts bija koncerti, kas arī klausītājus pilnībā spēja saslēgt ar mūziku, ļaujot piedzīvot ļoti dziļas un pārlaicīgas emocijas.

Lūk, kā šo saslēgumu pēc Gustava Mālera 2.simfonijas atskaņojuma, kuros līdz ar Amsterdamas orķestri piedalījās arī valsts akadēmiskais koris „Latvija”, sarunā ar radio „Klasika” raksturoja dziedātāja Ilze Rubiķe: “Viņš uznāk, paceļ rokas, un notiek saslēgums, ko es saucu par brīnumu 10 centimetrus virs zemes, kurš turpinās no pirmās līdz pēdējai notij. Un tā bija tāda pilnīga sirds zemestrīce, kas notrauca visus putekļus no tavas ikdienas steigas, rutīnas. Viņš tevi aizved ar šo savu aizrautību un spēju pacelt pāri visam ārpus laika un ārpus telpas. Tas ir tas, kā dzimst šī ideālā māksla, kas, manuprāt, bija ideālā māksla.”

Deviņdesmito gadu vidū saistībā ar nopietnām veselības problēmām ārsti Marisam Jansonam rekomendēja dzīvot mierīgi, bez stresa, viņš pats arī bija apņēmies būt uzmanīgāks, bet tas viņam neizdevās, viņš vienkārši nespēja būt remdens un sevi saudzējošs diriģents, viņš turpināja degt mūzikā.

Latvijas televīzijas žurnāliste Maija Amoliņa, kura Marisa Jansona gaitām līdzi sekojusi ilgus gadus, no 90.gadu sākuma stāsta, ka pirmo reizi, kad viņš diriģēja pēc slimības, “viņš to darīja ar tādu atdevi”.  Pēc tam viņš stāstīja, ka sākuma domāja sākt tā lēnām, bet pagāja 5 minūtes, un saprata, ka tas nav iespējams, tas nav interesanti - vai nu tu vari, vai nevari, jādiriģē ar visu spēku, jo mūzika to prasa vienkārši.  

“Viņa dzīve bija mūzika,” sacīja Amoliņa.

“Es nekad nebūšu iedomīgs, man vienkārši riebjas iedomība” – arī tā savulaik intervijā Maijai Amoliņai atzinis Mariss Jansons.

Tas viņam arī lieliski izdevās, kaut arī viņš bija visaugstākā ranga mākslinieks, atzīst Raimonds Pauls - personība, ko Mariss Jansons ļoti augstu vērtēja, kā pats izteicās, pat dievināja, uzskatot par ģeniālu komponistu. Abiem arī bija laba muzikālā sadarbība.

“Pats interesantākais ir tas, ka es it kā darbojos citā žanrā, tā sauktā vieglā mūzika un klasiskā mūzika kaut kā parasti kopīgu valodu ne sevišķi atrod, bet viņš kaut kā vienmēr, kad bija iespēja runāt par Latviju, mani pieminēja. Tā mēs izveidojām koncertprogrammu ar viņu, kur es pārbijies spēlēju, jo es nebiju ilgu laiku kā pianists spēlējis un ar tādu diriģentu, man tas bija viens no lielākiem muzikāliem notikumiem vispār manā dzīvē - iziet uz vienas skatuves ar viņu kopā,” atcerējās Pauls.  

Pašam Marisam Jansonam radio „Klasika” raidījumā Benefice pirms vairākiem gadiem tika vaicāts, kāds ir viņa redzējums par pasaules virzību.

Viņš atbildēja, ka viņu visvairāk uztrauc tas, ka pieķeršanās materiālajai pasaulei mūsu sabiedrībā arvien vairāk sāk dominēt pār alkām pēc garīguma un dvēseles dziļuma.

Lai arī Mariss Jansons, būdams pasaulē, vienmēr daudzināja, ka viņš ir dzimis Latvijā un lepojas ar to, viņa nozīmīgākā dzīves pilsēta nenoliedzami tomēr bija Sanktpēterburga, kur viņš sasmēlās arī vislielāko dzīves bagāžu kā mūziķis. Tāpēc atvadīšanās no izcilā maestro notiks šodien Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē.

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti