Kultūras ziņas

2019. gada skandāli kultūrā

Kultūras ziņas

2019. gads literatūrā

2019. gads mūzikā

Ērģeles pludmalē un jauna koncertzāle. Aizvadītā gada spilgtākie notikumi mūzikā

2019. gads Latvijas mūzikā bijis īpašs ar ārkārtīgi plašo un augsti profesionālo mūzikas piedāvājumu – no vērienīgiem simfoniskiem koncertiem līdz izsmalcinātām kamermūzikas pērlēm, no baroka un klasikas līdz mūsdienu autoriem un elektronikai.

Spilgtākos notikumus kultūras gada apskatā piedāvā LTV Kultūras redakcijas personības.

  • Par nozīmīgo mūzikā stāsta Maija Amoliņa.
  • Uz piedzīvoto teātrī atskatās Līga Gaigala.
  • Spilgtāko vizuālajā mākslā izceļ Anete Lesīte.
  • Būtisko literatūrā apkopo Jolanta Muižniece.
  • Latvijas kino ainu atklāj Jānis Lācis.
  • Par kultūras jaunumiem Latvijas Televīzijā stāsta Linda Veinberga.
  • Ar notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas, iepazīstina Zane Brikmane.

Jauniestudējumi Latvijas Nacionālajā operā

Kad radošā domā krustojās Raiņa, Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa ceļi, 1977. gadā tapa opera “Spēlēju, dancoju”. Bet šī gada 27. septembrī pirmizrādi piedzīvoja operas jauniestudējums Lauras Grozas-Ķiberes režijā – ar kalniņisko spriedzi mūzikā, ar krāšņu vizuālo ietērpu un Tota izaugsmi līdz spējai ziedoties.

Pirmo reizi Latvijā uz mūsu operteātra skatuves – franču komponista Frensisa Pulenka operas “Karmelīšu dialogi” lielisks iestudējumu. Pulenka mūzika un skatuviskais risinājums no solistiem pieprasa gan vokālo meistarību, gan psiholoģiski saspringtu iekšējo darbību.

Abi minētie iestudējumi ir apsveicams Zigmara Liepiņa komandas veikums. Kopš rudens operas radošās ieceres ir Egila Siliņa rokās.

JVLMA simtgade

Ar krāšņu koncertu vēsturiski nozīmīgajā 20. augustā, simtās jubilejas sezonu Doma laukumā ieskandināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA).

Tas bija 1918. gads, kad no boļševistiskās Pēterburgas vēl kara plosītajā Rīgā ieradās Jāzeps Vītols ar gluži neticamu ieceri – dibināt konservatoriju. Bet tas notika, un 1919. gada 20. augustā Latvijas valstī tika parakstīts lēmums par Latvijas Konservatorijas dibināšanu.

Taču īstās jubilejas svinības gaidāmas 11. janvārī, tāpat kā tas bija Jāzepa Vītola laikā. Un svinēt ir ko, jo ir pienākuši tie laiki, kad Latvijas balss droši skan pasaulē, kā to bija vēlējis Jāzeps Vītols.

Pasaules mūzikas elpa

Pirmais klasiskās mūzikas festivāls “Rīga Jūrmala” četras nedēļas nogales 20 koncertos piedāvāja baudīt pasaules mūzikas elpu uzstājoties slaveniem orķestriem un izciliem solistiem.

Īpaši gaidīts notikums bija Marisa Jansona un viņa vadītā Bavārijas Radio orķestra koncerts Nacionālajā operā. Tomēr pie diriģenta pults Maestro Jansonu aizvietoja Suzana Melke.

Latvijas klausītāji cerēja uz tikšanos ar Maestro Marisu Jansonu nākamajā vasarā, bet pēdējā novembra diena atnāca ar sāpīgu ziņu par lielo zaudējumu visai mūzikas pasaulei – par Marisa Jansona aiziešanu mūžībā.

Draugi Andrejam Žagaram

Ar izcilu vokālo sniegums izcēlās koncerts-veltījums “Draugi Andrejam Žagaram” koncertzālē “Cēsis”, kurā operdziedoņi Egils Siliņš, Kristīne Opolais, Mihails Čuļpajevs un koncerta viesis Džonatans Tetelmans, godinot mūžībā aizgājušo režisoru Andreju Žagaru, izpildīja fragmentus no viņa iestudētajām operām.

Ērģeļmūzika saullēktā

Ērģeļmūzika saullēktā – uz kaut ko tik nebijušu aicināja izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Viņas aicinājumam baudīt kaut ko tik romantisku atsaucās sevišķi daudz klausītāju.

Koncertzāle “Latvija”

Ar Ivetas Apkalnas vārdu un līdzdalību saistās arī patiesi kultūrvēsturiskais notikums – koncertzāles “Latvija” atklāšana Ventspilī ar akustisko koncertzāli 600 vietām, īpaši būvētām ērģelēm un vertikālajām klavierēm, un lieliski iekārtotu Mūzikas skolu.

Koncertzāles atklāšanas koncerts bija atbilstošs šim vērienīgajam notikumam – tajā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Ventspils kori, kuri Māra Sirmā mākslinieciskajā vadībā izpildīja Raimonda Tigula jaundarbu un Raimonda Paula mūziku.

Vēl tik daudz mūzikas, tik daudz izcilu koncertu, tik daudz talantu apdvestu mirkļu būtu atzīmējami un ievijamai aizvadītā gada Latvijas un Rīgas krāšņajā mūzikas gredzenā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti