Kultūras ziņas

Komisks stāsts par cilvēkiem un robotiem

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Sakām ardievas maestro Marisam Jansonam

Sanktpēterburgā atvadās no maestro Marisa Jansona

Adventes pirmajā svētdienā pasauli aplidoja sēru vēsts – Sanktpēterburgā 76 gadu vecumā mūžībā devies pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons. Liels un sāpīgs zaudējums visai mūzikas pasaulei. Ir aizgājis ne vien liels talants mūzikā, bet arī cilvēciski gaiša un diža personība.

Ar savu talantu un pašaizliedzīgu kalpošanu mūzikai viņš guvis ne vien Vīnes, Berlīnes, Londonas, Oslo, Ņujorkas, Pitsburgas un Bavārijas orķestru mūziķu atzinību, bet iekarojis arī daudzu, jo daudzu klausītāju sirdis.

Ceturtdien, 5. decembrī, Sanktpēterburgā Mariss Jansons guldīts zemes klēpī. 

Atvadīšanās ceremonija notika slavenajā Sanktpēterburgas filharmonijā, kuru Mariss Jansons dēvēja par “svētāko namu savā dzīvē”, jo šeit viņš klausījies un iepazinis pasaules izcilākos mūziķus un orķestrus.

Tieši Sanktpēterburgā Jansons stājās pie slavenā Mravinska orķestra diriģenta pults, tikās ar Dmitriju Šostakoviču – te guvis dāsnu ceļa maizi savam mūziķa ceļam. Un šis ceļš bijis patiesi dāsns – kā galvenajam diriģentam vadot Oslo, Pitsburgas, Amsterdamas karalisko “Concertgebouw”, un viņa pēdējo lolojumu – Bavārijas Radio orķestri. Un kur nu vēl Londonas, Vīnes un Berlīnes filharmoniķi.

Viņa talants un lielais devums mūzikā ir arī atzīmēts – ar Triju zvaigžņu ordeni, Lielo mūzikas balvu, Norvēģijas Karaliskā ordeņa zvaigzni, viņš ir arī Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas Goda loceklis, “Grammy” balvas laureāts. Bet galvenais – ir viņa izcilā, iedvesmas pilnā kalpošana mūzikai, – līdz pēdējam elpas vilcienam.

“Es domāju, ka šāda cilvēka zaudējums nav zaudējums vien tikai mūzikas pasaulei. Šis ir zaudējums visai mūsdienu cilvēcei,”

uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

“Viņam piemita mūzikas mīlestība augstākajā pakāpē. Uzticīgs mūzikai līdz pēdējam,” pauda Bavārijas Radio Simfoniskā orķestra koncertmeistars, vijolnieks Antons Barahovskis.

“Atceros, ka sākumā viņš bija ļoti kompleksains. Viņu mulsināja tas, kā no mazas Latvijas viņš ir nokļuvis lielajā Krievijā. Viņš baidījās no visa. Baidījās runāt krieviski, pieļāva kļūdas diktātos. Bet viņš bija tik apdāvināts, ka drīz vien to visu pārvarēja – talanta un sirds spēka vadīts, pateicoties mammas un tēva gēniem. No tiem nāca gēnu kultūra, bet Krievija viņam iedeva mērogu, un viņš kļuva par pasaules mūziķi Krievijas un visas pasaules kultūras rāmī,” atmiņās dalījās Sanktpēterburgas Konservatorijas profesore Irīna Tatārinova.

“Mariss Jansons bija unikāla personība gan orķestra mūziķu, gan vadības acīs. Viņš sevi mūzikai atdeva visu. Cita tāda nebija.

Viņš vienmēr bija ideālā meklējumos. Cilvēks ar skaistāko dvēseli, ko jebkad esmu sastapis,” pastāstīja Amsterdamas Karaliskā “Concertgebouw” orķestra direktors Jans Rāss.

5. decembrī, pieminot Marisu Jansonu, mainīta arī LTV1 programma – pēc “Panorāmas”, pulksten 21.15, varēs noskatīties videofilmu «Mariss Jansons», pulksten 23.30 raidījumu – «Satikšanās. Mariss Jansons un Raimonds Pauls», bet pusnaktī – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. sezonas atklāšanas koncertu ar pianista Raimonda Paula un diriģenta Marisa Jansona piedalīšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti