Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

2020. gada koncerti un mūziķi

Negaidītas pārmaiņas, bet spilgti notikumi – 2020. gads mūzikā

Mūzikā gada sākums bija daudzsološs. Grandiozi koncertu grafiki, zāles pilnas klausītāju, uz skatuves mūziķi, un tad pēkšņi – piespiedu klusums, koncerti ar ierobežotu klausītāju skaitu un galu galā vairs tikai tiešsaistes uzstāšanās.

Neskatoties uz Covid-19 ieviestajām pārmaiņām, mūzikas notikumu un koncertu klāsts bijis jo plašs, turklāt visdažādākajos žanros un visdažādākajās vietās.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

2020. gada janvārī 15. reizi tika svinēti simfoniskās mūzikas svētki Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Tovakar Lielajā ģildē bija viss – Latvijas profesionālo orķestru, diriģentu un izcilu solistu parāde, kā arī latviešu mūzika jo plašā spektrā – Jāņa Mediņa mūzika, tai līdzās Artura Maskata Divpadsmitais Liepājas koncerts ar lielisku Reiņa Zariņa solo. Gluži citas agresīvi izaicinošas krāsas bija Platona Buravicka opusā "Plastmasas temperatūra" ar Aigara Raumaņa solo. Un koncerta izskaņā Gunta Kuzmas vadībā skanēja Marģera Zariņa svīta "Grieķu vāzes" ar Vestarda Šimkus solo.

Veltījums Marisam Jansonam

29. jūlija vakars Dzintaros bija mūzikas un gaišu atmiņu pilns Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā maestro Marisa Jansona piemiņai ar mūziķu dziļi izjustu Čaikovska Sestās simfonijas atskaņojumu. “Tas ir kaut kas tāds, kas man asociējas ar maestro Jansonu. Tā bija viņa valoda, kādā viņš sarunājās gan ar klausītājiem, gan ar orķestra mūziķiem,” par koncertu stāstīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

Giju Kančeli atceroties

Rīgas Domā skanēja 23. garīgās mūzikas festivāls. Muzikāli iespaidīgs bija koncerts gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai. Ar šo komponistu latviešu mūziķus saista jau ilgstoša sadarbība, īpaši ar kori “Latvija” un Māri Sirmo, kuram komponists uzticējis savas dzīves pēdējo opusu. “Tas bija darbs, ko viņš man uzlika savā mājā pāris mēnešus pirms viņa aiziešanas. Viņš man teica “Es, Māri, gribu, lai tu noklausies manas dzīves pēdējo skaņdarbu,” stāstīja Māris Sirmais, kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs. Koncertu vainagoja viens no muzikāli spēcīgākajiem Kančeli darbiem "Stiksa" ar lielisko Maksima Risanova solo.

"Gulbju ezers"

Pēc ilgas klusēšanas 3. septembrī Latvijas Nacionālā opera un balets vēra durvis 102. sezonai, izvēloties Čaikovska nemirstīgo baletu "Gulbju ezers". “Piepildījies ir mans sapņu ''Gulbju ezers''. Šoreiz ir visi komponenti salikušies tā, kā tam vajadzētu būt,” par iestudējumu stāstīja Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Apkalna un Pauls

Rēzeknē savukārt 5 gadu jubileju svinēja izcilās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izlolotais ērģeļmūzikas festivāls “OROGANismi”, šoreiz – saspēlē ar Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Jāni Stafecki. Pirmoreiz skanēja Raimonda Paula ērģeļdarbs “Pie baznīcas”, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla gleznas. “Šinī koncertā tā man bija absolūta miera osta,” atzīmēja Iveta Apkalna. Savukārt maestro Raimonds Pauls pieminēja koncertā izskanējušā dueta nozīmi: “Es neesmu dzirdējis, ka būtu duets ērģeles un klavieres. Parasti ērģeles savu darbu dara vienas, tās aizpilda visu pilnībā.”

"Latgolys freska"

14. septembrī Latgales vēstniecībā "Gors" ar koncertuzvedumu "Latgolys freska" tika godināta dzejniece Anna Rancāne un viņas dzimtā Latgale. Uzvedumu veidojuši Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris, režisors Viesturs Kairišs un māksliniece Ieva Jurjāne, kā arī solisti un aktrise Baiba Broka. “Tur ir visas krāsas, visas skaņas, arī daudzas valodas, daudzas ticības, bet viens Dievs,” koncertuzvedumu raksturoja dzejniece Anna Rancāne.

Elīna Garanča Liepājā

Pateicoties Covid-19 izraisītajiem koncertu un ceļošanas ierobežojumiem, Latvijā bija iespēja dzirdēt vairākas mūsu starptautiskās operzvaigznes. Tā pirmoreiz Liepājas “Lielajā dzintarā” ar vokālās kamermūzikas programmu uzstājās par pasaulē skaistākās mecosoprāna balss īpašnieci atzītā Elīna Garanča. “Piepildījumu es nemeklēju stāvovācijās, es meklēju tajā savienojumā, kas veidojas starp klausītāju un izpildītāju. Tas ir tāds maģisks moments,” teica Elīna Garanča.

"Kremerata Baltica" festivāls

Dižā jubilāra Bēthovena vārds caurvija šo gadu mūzikā. Tā Gidons Krēmers un “Kremerata Baltica” koncertā Dzintaros piedāvāja apvienot gadsimtus mūzikā – Bēthovenu un šodien rakstītos darbus. Koncerta centrālā ass – Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts ar Georgiju Osokinu kā solistu un atskaņojuma vadītāju. Gaidīts bija arī Artura Maskata opusa “Vasaras sapņi” pirmatskaņojums ar izciliem solistiem – Hugo Tičati un Lusianu Mančīni. “Es vienmēr savā dzīvē, koncertos un projektos gribu iepazīstināt publiku ar to, ko viņi vēl nezina,” teica vijolnieks un kamerorķestra “Kremerata Baltica” vadītājs Gidons Krēmers.

Rudens kamermūzikas festivāls

Bēthovena godināšana notika arī Rudens kamermūzikas festivālā, kurā piedalījās "Artemis Quartet" ar tā līderi Vinetu Sareiku. Programmā – Bēthovens un Pētera Vaska Sestā stīgu kvarteta pirmatskaņojums, kurā komponists Pēteris Vasks arī pagodinājis dižo jubilāru: “Tāpēc arī atļāvos pēdējā daļā citēt Bēthovenu. Es ceru, ka Bēthovens man piedod, ka es uzdrošinājos ko tādu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt