Aktuāli

Sieviete ratiņkrēslā: Katrs brauciens ar vilcienu man ir kā cīņa

Aktuāli

Swedbank galvenā ekonomiste Agnese Buceniece par darba samaksas pārmaiņām

Dalībai 2020. gada «Expo» nāksies gatavoties lielā steigā

Dalībai 2020. gada «EXPO» nāksies gatavoties lielā steigā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Jau pēc nepilniem diviem gadiem – 2020. gada oktobrī – Dubaijā svinīgi atklās izstādi „EXPO 2020”, taču Latvijas paviljonam jābūt gatavam jau nākamgad. Metu konkurss idejas izstrādei izsludināts tikai pagājušajā nedēļā. Ātrāk to nebija iespējams izdarīt, jo līgums par Latvijas dalības organizēšanu šajā izstādē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru noslēgts vien 14. novembrī.

„Ar naudu mēs tur nevienu nepārsteigsim,” skaidrojot, ko sagaida no metu konkursa dalībniekiem, kam lūgts iesniegt savu redzējumu par to, kādam jāizskatās Latvijas paviljonam starptautiskajā izstādē „EXPO 2020 Dubai”, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas dalībai šajā izstādē, kuras moto būs „Savienojot prātus, radīt nākotni”, valdība atvēlējusi vairāk nekā 4 miljonus eiro.

„1990. gadu sākumā divus „EXPO” taisīja kamera. Tas bija pirmais „EXPO” pēc neatkarības atjaunošanas. Kad izveidojās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, tā to pārņēma. Mēs nosacīti esam atgriezušies ar „mazo” „EXPO” pagājušajā gadā Astanā, un tad mūs uzrunāja, ka varbūt varam uzņemties arī lielo „EXPO” Dubaijā,” stāsta Endziņš.

Līdz šim Latvijas dalību „EXPO” organizējušas vairākas institūcijas, tostarp Latvijas Institūts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Līdzdalība 2015. gada izstādē, kas notika Milānā, bija jāorganizē Ekonomikas ministrijai, kas šo pienākumu faktiski deleģēja komandītsabiedrībai „EXPO 2015”. Izgāšanās iemesli arvien tiek šķetināti tiesu zālēs.

Kādreizējais Latvijas Institūta direktors Ojārs Ēriks Kalniņš atminas, ka savulaik valsts pārņēmusi „EXPO” organizēšanu, lai labāk koordinētu vēstījumu par Latviju: „Mums bija jāskatās uz visām nozarēm, tāpēc bija loģiski, ka Latvijas Institūts to visu uzņemas. Mums nebija tās naudas, to resursu, kas citiem, taču tas bija iemesls, ja es pareizi atceros.”

Laika Latvijas paviljona sagatavošanai no A līdz Z vairs nav daudz. Līdz izstādes oficiālai atklāšanai palikuši mazāk nekā divi gadi, bet metu konkurss noslēgsies tikai šā gada 10. decembrī. Valdības izraudzītā Latvijas dalības sagatavotāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš atzīst:

„Godīgi sakot, mēs sākam diezgan vēlu. Organizatori sagaida, lai jau nākamā gada oktobrī tur būtu būve ar sienām. Šobrīd tur ir tuksneša smiltis un ir 2018. gada novembris.”

Interesi par līdzdalību metu konkursā un saturiskās koncepcijas sagatavošanā esot izrādījuši gana daudzi dalībnieki. Tomēr viņu radošo lidojumu ierobežos ne tikai projektam atvēlētais budžets, bet arīdzan dažādi organizatoru izvirzīti nosacījumi.

„Pēc organizatoru norādījumiem, tas, kas tiks uzsliets, pēc izstādes ir jāaizvāc. Ideālajā versijā šo objektu vajadzētu tādu, lai viņu var sagatavot šeit, tad kā „lego” salikt tur uz vietas, bet pēc tam kā „lego” izjaukt un pārvietot kaut kur Līča valstīs vai atvest mājās,” skaidro Endziņš. Arī žūrijai, kam būs jāizvērtē metu konkursam iesniegtie darbi, lēmumu nāksies pieņemt lielā steigā - termiņš ir 10. decembris.

„Pēc tam ļoti operatīvi, faktiski vienas dienas laikā žūrijai būs jāizvērtē, jāatrod trīs labākie darbi, kas ir pieteikti. Līdz gada beigām mums ir jābūt konceptam, kā tam visam ir jāizskatās,

un tad jau aiziet detalizētāks darbs pie tehniskā projekta izstrādes, pie materiāliem,” turpina Endziņš.

Par paviljona saturisko piepildījumu pagaidām lielas skaidrības nav. Tā kā Dubaijas izstādes apakštēmas ir ilgtspēja, iespēja un mobilitāte, paviljona saturā būtu jāapspēlē kāda no tām. Turklāt, tā kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir uzņēmēju organizācija, lielu akcentu plānots likt uz biznesa veicināšanu.

„Mēs gribam panākt, ka katrs eiro, kas no valsts puses tiek ieguldīts šajā projektā, caur eksportu un investīcijām atgriežas atpakaļ Latvijā ar uzviju. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti liels darbs būs jāiegulda satura izstrādē, uzņēmēju uzrunāšanā, aizvešanā uz pasākumu,'' norāda Endziņš.

Konkrētu datu par to, cik lielu atdevi nesusi līdzdalība 2017. gadā notikušajā „EXPO” izstādē Astanā, Kazahstānā, gan nav.

Taču Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis Latvijas Radio atzina, ka piedalīties “EXPO” noteikti ir vērts, jo tā ir iekārtota modernā pasaule – tieši tāpat kā kompānijas sevi reklamē, arī valstīm, lai nodrošinātu savu konkurētspējīgu pozicionējumu, jābūt redzamām, un šis ir pasākums, kur sevi parādīt.

Saturiskais piepildījums šoreiz jārada uzņēmējiem, bet rezultātus varētu mēģināt novērtēt pēc eksporta pieauguma uz Arābu Emirātiem un Persijas līča valstīm, to ministrija mērīs, bet ir jāsaprot, ka “EXPO” ir tikai viens pasākums, kas var ietekmēt eksportu, bet tas nav vienīgais faktors, norādīja Eglītis.

Viņš pauda, ka noteikt plašu mērķi praktiski nav iespējams, jo ir grūti prognozēt, cik un kā varam aizsniegt uzņēmējus ne tikai no tā reģiona, kur notiek izstāde. Iespējams, kāds uzņēmums no Latvijas iegūs jaunus kontaktus Jaunzēlandē, “bet to likt par obligāti sasniedzamo mērķi nebūtu prātīgi”, sacīja Eglītis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti