Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Čekas maisu" atvēršana: kā tos publiskos un kur varēs atrast

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kad bērnu dala vecāki un valstis: Danas stāsts par sava bērna nolaupīšanu

"Sadales tīklam" šogad prognozē labu peļņu, bet tarifu samazinājumu nesola

«Sadales tīklam» šogad prognozē labu peļņu, bet tarifu samazinājumu nesola

Maksājot ikmēneša elektrības rēķinus, ikviena Latvijas mājsaimniecība un uzņēmums maksā ne tikai par patiešām iztērēto elektrību. Rēķinos iekļauta arī obligātā iepirkuma komponente (OIK) un maksa par elektroenerģijas sadali. Ekonomikas ministrijā šoruden tapis ziņojums, kurā salīdzināti sadales tarifi Baltijas valstīs - vismazāk par elektroenerģijas sadali maksā Lietuvas mājsaimniecības, savukārt Igaunijā, kur savulaik bija augstākie sadales tarifi Baltijā, tie pērnā gada nogalē būtiski samazināti. Radījumā „Īstenības izteiksme” Latvijas Radio apskata tendences iemeslus un secina, ka tarifu samazinājumu Latvijā nesola.

ĪSUMĀ:

Par elektrību dārza mājiņā teju kā dzīvoklī

„Mums iznāk par, nevis par vasarnīcu, bet par dārza mājiņu, kas ir 34 kvadrātmetri, par gadu samaksāt tik daudz, it kā mēs lietotu veselu papildu mēnesi mūsu dzīvoklī Rīgā, kur ir visas iekārtas – datori, televizors, ledusskapis, kas ļoti daudz paņem,” stāsta Aija Dulevska. Viņa ir viena no daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kam kopš 2016. gada rudens, kad tika ieviesti jaunie elektroenerģijas sadales tarifi, rēķins par patērēto elektrību krietni pieaudzis, kaut arī patēriņš ir pavisam neliels. Viņa lēš, ka vairāk nekā pusi no kopējā elektrības rēķina par dārza mājiņu veido tieši maksa par elektrības sadali.

„Patēriņš pa vasaru bija aptuveni tik liels, cik tagad jāmaksā par pieslēgumu. Nu, varbūt nedaudz lielāks, jo zāles pļāvējs ļoti daudz paņem,” saka Dulevska.

Mulsinošākais esot tas, ka rēķinu par elektroenerģijas sadali nākas maksāt arī mēnešos, kad elektrība vispār nav tērēta.

„Ziemā mēs tur pastāvīgi neesam, varbūt ieslēdzam gaismu, ja aizbraucam. Pavasarī mēs sākam braukt aprīlī, rudenī septembris ir tā galējā robeža. Cik tad mēneši sanāk, par kuriem mēs maksājam, kad nemaz nepatērējam,” viņa norāda.

Tas tādēļ, ka kopš 2016. gada maksa par elektrības piegādi vairs netiek aprēķināta par katru piegādāto kilovatstundu. Tagad pakalpojuma cena veidojas no divām daļām – fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu un maksas par faktiski piegādātajām un izlietotajām elektroenerģijas kilovatstundām. Par pieslēgumu jāmaksā visiem.

99% elektroenerģijas galalietotāju Latvijā elektrības piegādi nodrošina „Sadales tīkls”.

„Sadales tīklā” aicina izvērtēt, vai elektrība dārza mājā vajadzīga visu gadu

Sandis Jansons „Sadales tīklu” vada kopš šā gada aprīļa. Tomēr argumenti, ar kuriem viņš pamato nepieciešamību maksu par elektroenerģijas sadali iekasēt arī gadījumos, kad elektrība nemaz netiek tērēta, ir ļoti līdzīgi uzņēmuma iepriekšējo vadītāju paustajiem.

„Ja mēs gribam, lai pie mūsu mājas var piebraukt ar mašīnu, mums ir vajadzīgs ceļš. Mums tas ir jāuzbūvē un jāuztur, neatkarīgi no tā, vai mašīnas tur brauc vai nebrauc. Mūsu tarifu politika ir balstīta uz līdzīgu principu. Neatkarīgi no tā, vai to elektrību kāds lieto vai nē, mums līnijas ir jāremontē un jāuztur pie dzīvības,” skaidro Jansons.

Vaicāts, vai piepildījušās pirms diviem gadiem izteiktās prognozes, ka elektrības „abonēšanas maksas” ieviešana izskaudīs tā dēvētos tukšos pieslēgumus un pamudinās gan iedzīvotājus, gan komersantus rūpīgāk izvērtēt, cik lielas jaudas pieslēgums tiem patiešām nepieciešams, Jansons apgalvo – mērķis ir sasniegts.

„Izsniegtajiem jaudu pieslēgumiem ir samazinājums par 10%. Tas ir diezgan liels apjoms. Mūsu tīkli ir atslogojušies par 10%,” viņš saka.

Par tukšajiem pieslēgumiem „Sadales tīklā” sauc tos objektus, kam elektroenerģija ir pieslēgta, bet to neviens netērē. Šādu pieslēgumu skaits esot samazinājies no aptuveni 80 tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem pieslēgumu. Mudinājumiem atslēgt elektrības pieslēgumu laikā, kad tas netiek izmantots, gan atsaukušies vien nedaudz vairāk nekā 1000 galalietotāju. Lielākoties tie ir uzņēmēji.

„Pamatā tā auditorija ir zemnieki. Pieņemsim, viņiem ir kalte, kas darbojas tikai dažus mēnešus gadā, viņi uz ziemas sezonu var to jaudu samazināt vai atslēgt, bet, kad sezona tuvojas, pieslēgt atpakaļ,”

skaidro Jansons.

„Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs atzīst: tam, ka dārza mājiņu un vasarnīcu īpašnieki neizmanto šādu iespēju elektrību uz laiku atslēgt, iemesls, visticamāk, ir paša „Sadales tīkla” izveidotā cenu politika: „Tad ir jāvērtē, vai tas ietaupījums no maksas par vienas fāzes pieslēgumu, kas ir 1,50 eiro mēnesī, atsver šī pakalpojuma cenu.”

Kas tad īsti tās ir par izmaksām, kas tiek iekļautas maksā par elektroenerģijas sadali?

„Tātad ap 24% no mūsu izmaksām veido augstsprieguma tīkla pakalpojumi, ap 35% ir izmaksas, kas saistītas ar tīkla atjaunošanu un izmaksām par kapitālu, un 41% ir mūsu reālās izmaksas – mūsu montieri, mūsu grāmatveži, mūsu pārējie pakalpojumi,” skaidro Jansons.

Valsts kontrolei bažas par tarifa pamatotību

”Sadales tīkls”, protams, var investēt savos tīklos bezgalīgas naudas summas,” saka Inga Vārava, Valsts kontroles 3. revīzijas departamenta direktore. Viņas vadītais departaments šā gada septembra beigās nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par „Sadales tīkla” pakalpojumu tarifiem. Šajā ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka tarifi gan atbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, bet ne visas tarifos iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas. Tas attiecas, piemēram, uz plānotajām investīcijām.

„Tie ir 62 miljoni. Mēs varam pateikt, ka investīciju plānošana ir neskaidra, prioritāšu plānošana arī ir neskaidra,” uzsver Vārkava.

Tā rezultātā var veidoties situācijas, kad daļa izdevumu, kas segti no Latvijas mājsaimniecību un uzņēmēju samaksātās naudas par elektroenerģijas sadali, nav īsti pamatoti.

Detalizēti pētot „Sadales tīkla” izdevumus, kas iekļauti tarifā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. augustā, atklājies, ka 11 miljoni eiro gadā tiek tērēti, lai nomātu speciālo tehniku. Taču revīzijā atklājies, ka daļa tehnikas nemaz netiek izmantota.

Uzņēmuma koplīgumā iekļautas visai dāsnas sociālās garantijas „Sadales tīkla” darbiniekiem, tostarp iespaidīgi atlaišanas pabalsti. Tādus pērn saņēmuši divi bijušie „Sadales tīkla” valdes locekļi, kas darbu uzņēmumā atstāja pēc OIK skandāla. Bijušajam valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim izmaksāts pabalsts 70 tūkstošu eiro apmērā, bet valdes loceklim Rolandam Lūrsverim - 50 tūkstošu eiro apmērā. Valsts kontrole secinājusi, ka „Sadales tīkla” darbiniekiem koplīgumā paredzētie atlaišanas pabalsti ir pieckārt lielāki nekā Darba likumā noteiktie. Pieejami arī dažādi citi pabalsti, piemēram, darbiniekiem, kas dodas pensijā. To kopējās izmaksas var sasniegt pat 5 miljonus eiro gadā.

Vārava saka:„”Sadales tīklam” ir jābūt ne tikai sociāli atbildīgam pret saviem darbiniekiem, bet arī jāsaprot, ka šīs saistības finansē pakalpojumu lietotāji. Un šiem cilvēkiem lielākoties šādi labumi nav pieejami.”

Galvenais Valsts kontroles revidentu pārmetums „Sadales tīklam” un institūcijām, kas atbildīgas par tarifu apstiprināšanu, ir nepietiekami samērotas uzņēmuma un elektroenerģijas galapatērētāju - ikviena Latvijas uzņēmuma un mājsaimniecības - intereses.

Turklāt, lai arī tarifa izmaiņas tika argumentētas ar vajadzību atjaunot elektrotīklus, izrādās, ka līdz ar jaunā tarifa spēkā stāšanos ievērojami uzlabojies arī uzņēmuma finansiālais stāvoklis - ”Sadales tīkla” intereses ir ievērotas ļoti labi, rentabilitātes rādītāji uzlabojušies, plānotā peļņa šogad ir 35 miljoni eiro.

Zemākus tarifus nesola

„Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Jansons, komentējot Valsts kontroles revidentu pausto, stāsta, ka uzņēmums pats jau sagatavojis plānu, kuru ieviešot plānots ietaupīt aptuveni 26 miljonus eiro. Tomēr apsolīt, ka šis ietaupījums atspoguļosies arī zemākā tarifā, viņš neuzņemas.

Par enerģētikas politikas plānošanu Latvijā atbild Ekonomikas ministrija. Tā ir arī „Sadales tīkla” māteskompānijas „Latvenergo” kapitāldaļu turētāja. Par enerģētikas jomu atbildīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks stāsta, ka ziņojums, kurā salīdzināti sadales tarifi Baltijas valstīs, tapis, izpildot valdības rīcības plānu. Nekādu konkrētu priekšlikumu par to, ko darīt ar patlaban spēkā esošo sadales tarifu Latvijā, ministrijai šobrīd neesot.

Valsts kontroles revidentu secinājumus viņš komentē atturīgi: „Tā ir diskusija starp Valsts kontroli un uzņēmumu. Jā, tās summas, protams, ir lielas, bet šai diskusijai ir jānotiek starp uzņēmumu un Valsts kontroli.”

No viņa teiktā izriet, ka nekādu pasākumu, kas ļautu samazināt patlaban noteikto sadales tarifu, šobrīd nav Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā. Arī tajā, ka pirms diviem gadiem noteiktais tarifs nodrošina „Sadales tīklam” Latvijas mērogiem visai labu peļņu, Patmalnieks neko neparastu nesaskata.

„Diskusija par peļņu var būt saistībā ar valstij piederošu uzņēmumu, bet dividendes viņi novirza valsts budžetā. Jā, par šo daļu tarifs varētu būt zemāks,” norāda Patmalnieks.

Saskaņā ar likumu, tiesības rosināt tarifa samazināšanu ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Divu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles ziņojuma publiskošanas tas nav noticis. Par enerģētikas politiku atbildīgā Ekonomikas ministrijas amatpersona pagaidām sola vien to, ka nākotnē maksa par elektroenerģijas sadali varētu kļūt prognozējamāka.

Elektrības cenas mūsu reģionā šogad ir strauji pieaugušas. Latvijā vadošais elektroenerģijas tirgotājs „Latvenergo” jau brīdinājis klientus, ka, sākot no nākamā gada, šo cenu pieaugumu izjutīs ikviens iedzīvotājs, kas līdz šim par elektrību maksājis fiksētu maksu. Šādā situācijā kaut neliels sadales pakalpojumu cenas samazinājums daudziem būtu neliels atspaids, taču - nekā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti