ĪSUMĀ:
- Saeima nolēma: Ja nozares ģenerālvienošanās paredz lielāku minimālo algu, par virsstundām var maksāt 50%, nevis 100%.
- Normu neatbalsta tiesībsargs, ārvalstu investori, Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
- Izskan prognozes par normas apstrīdēšanu Satversmes tiesā.
- Normu lobēja būvnieki, kuri noslēguši ģenerālvienošanos.
- LTRK varētu lūgt prezidentam likuma izmaiņas neizsludināt.
Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām aizejošās Saeimas pēdējā plenārsēdē pieņemti Darba likuma grozījumi, kas uzņēmējiem dos tiesības mazāk maksāt darbiniekiem par virsstundu darbu. Izmaiņas, pret kurām to apspriešanas gaitā iebilda gan tiesībsargs, gan Ārvalstu investoru padome, paredz, ka šādas tiesības būs gadījumos, kad noslēgtā nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Ceturtdien, apspriežot Darba likuma grozījumus galīgajā lasījumā, vairāki pauda šaubas par to, vai, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu, patiešām izdosies būtiski samazināt aplokšņu algu izplatību.
Atgādinot, cik grūti būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem gājis ar ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā parakstītāju skaita savākšanu, deputāts Edgars Putra vaicāja: „Ko darīs pārējās sadrumstalotās nozares, kurām būtu jāsavāc tūkstošiem parakstu? Viņi taču tos nekad nesavāks.”
“Šo likumprojektu neatbalsta tiesībsargs, būtiskus iebildumus izsaka Saeimas Juridiskais birojs, neatbalsta Ārvalstu investoru padome un Tirdzniecības un rūpniecības kamera,” atgādināja Putra.
No Saeimas tribīnes izskanēja prognozes, ka norma, kas ļaus daļai nodarbināto par virsstundām maksāt mazāk, noteikti tiks apstrīdēta Satversmes tiesā.
Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis gan uzsvēra, ka no tā nebūtu jābaidās.
„No Satversmes tiesas nevajadzētu īpaši baidīties, jo, ja tā skatīs kādu jautājumu, tā iezīmēs juridiski pamatotu ceļu, kā šo likumu attīstīt tālāk,” sacīja Cilinskis.
Ideju par šādām izmaiņām Darba likumā jau ilgstoši aizstāv Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Tās vadītāja Baiba Fromane pēc Saeimas lēmuma par izmaiņu pieņemšanu galīgajā lasījumā teica, ka „būvniecības nozare ir savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, vairāk nekā puse vienošanos ir parakstījusi, līdz ar to, kad prezidents šo likumu izsludinās, mēs šo vienošanos atdodam publicēšanai”. Sešus mēnešus pēc publicēšanas tā stāsies spēkā.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ceturtdien izplatījusi paziņojumu, kurā prognozē, ka šie Darba likuma grozījumi noteikti tiks apstrīdēti Satversmes tiesā.
Tāpat LTRK neizslēdz iespēju vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu šos grozījumus neizsludināt.
