Arodbiedrības: Iespēja mazāk maksāt par virsstundām - pieņemams kompromiss

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ceturtdien, 1.novembrī, pieņemtos Darba likuma grozījumus, kas regulē virsstundu apmaksu gadījumos, kad noslēgta nozares ģenerālvienošanās, uzskata par pieņemamu kompromisa variantu, Latvijas Radio apliecināja arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Saeima ceturtdien, 1. novembrī, grozīja Darba likumu, nosakot - gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt nevis 100%, bet gan 50% apmērā.  

Baldzēns uzsvēra, ka šādu jautājumu atrunāšana, slēdzot ģenerālvienošanos, tiek praktizēta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā.

Skaidrojot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību pozīciju, Baldzēns norādīja, ka gadījumos, kad nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, tad abas puses var šajā jautājumā viena otrai panāk pretī - bet vienā jautājumā panāk pretī darba devējs, vienā pretī panāk darbinieks.

LABS vadītājs Egils Baldzēns: Par virsstundu apmaksu ģenerālvienošanās gadījumāMadara Fridrihsone

    Ideju par šādām izmaiņām Darba likumā jau ilgstoši aizstāvēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Pēc Saeimas lēmuma būvniecības nozare, kura ir savākusi nepieciešamo parakstu skaitu par ģenerālvienošanos, varēs to ieviest dzīvē.

    “Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti labi, jo darba devēji vispusīgi skatās uz šo jautājumu kopā ar arodbiedrībām un lemj par augstāku [algu], nekā valstij noteikts. Piemēram, šobrīd tātad ir 315 eiro neto minimālā alga, ja nav bērniņš, bet šeit [būvniecības nozarē saskaņā ar ģenerālvienošanos] jau iznāk nekvalificētam celtniekam 600 eiro, ja ir kvalifikācija - 628 eiro,” norādīja Baldzēns.

    KONTEKSTS:

    Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām aizejošās Saeimas pēdējā plenārsēdē pieņemti Darba likuma grozījumi, kas uzņēmējiem dos tiesības mazāk maksāt darbiniekiem par virsstundu darbu. Izmaiņas, pret kurām to apspriešanas gaitā iebilda gan tiesībsargs, gan Ārvalstu investoru padome, paredz, ka šādas tiesības būs gadījumos, kad noslēgtā nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau nākusi klajā ar prognozi, ka šie grozījumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti