Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēlas izmaiņas arī Saeimas prezidijā un komisijā

A. Gobzems nosauc savu valdības piedāvājumu

Gobzema valdības tapšana: zināmi potenciālie ministru amata kandidāti

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems ("KPV LV") sagatavojis plānu ar savas iespējamās valdības ministru amata kandidātiem. Amati valdībā plānoti piecu politisko spēku – "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī "Jaunās Vienotības" - pārstāvjiem, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Visvairāk ministru posteņus Gobzems piedāvā JKP, kas līdz šim strikti iestājusies pret ZZS iesaistīšanu valdībā. Gobzema piedāvātais ministru portfeļu sadalījums:

  • "KPV LV" – trīs vietas valdībā:

Ministru prezidents – Aldis Gobzems.

Finanšu ministrs – Roberts Spručs.

Iekšlietu ministrs – Ralfs Nemiro.

 

  • JKP – četras vietas valdībā:

Satiksmes ministrs – Tālis Linkaits.

Izglītības un zinātnes ministre – Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Veselības ministrs – Juris Jurašs.

Tieslietu ministrs – Jānis Bordāns vai Juta Strīķe.

 

  • NA – trīs vietas valdībā:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Raivis Dzintars vai Rihards Kols.

Labklājības ministrs – Imants Parādnieks.

Kultūras ministre – Dace Melbārde.

 

  • ZZS – divas vietas valdībā:

Zemkopības ministrs – Edgars Tavars vai Armands Krauze.

Aizsardzības ministrs – Raimonds Bergmanis.

 

  • "Jaunā Vienotība" – divas vietas valdībā:

Ekonomikas ministrs – Jānis Reirs.

Ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs.

Cer uz JKP piekāpšanos; JKP piedāvājumu vērtē kā "interesantu"

"Pēc apspriedēm mēs atvērsim individuālus, divpusēju sarunu vairākkārtējus raundus ar katru politisko organizāciju, lai nonāktu līdz valdības apstiprināšanai," sacīja Gobzems pēc iepazīstināšanas ar savu piedāvājumu.

Premjera amata kandidāts Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka vislabākais piedāvājums ir izteikts JKP, kam tagad tas ir jāizrunā partijas iekšienē.

"Esmu pārliecināts, ka JKP rīkosies valstiski," teica Gobzems un izteica cerību, ka JKP "nevilks nekādas sarkanās līnijas" un tomēr piekritīs ZZS iesaistei valdībā. 

"Es ceru, ka JKP nebūs politiska organizācija, kas torpedēs savu tuvāko politisko sabiedroto veidot valdību," sacīja Gobzems.

JKP pārstāve Diāna Barisa portālam LSM.lv norādīja, ka JKP līderim Jānim Bordānam "KPV LV" izteiktais piedāvājums ministru portfeļu sadalei šķiet interesants un tas tiks vērtēts turpmākās sarunās. "KPV LV" ir informēta par JKP pozīciju attiecībā uz ZZS, proti, ka "konservatīvie" vēlas valdību bez ZZS iesaistes.

JKP līderis Bordāns pēcpusdienā vairījās skaidri atbildēt, vai viņa vadītā partija varētu piekrist Gobzema piedāvātajam valdības modelim.

"Dažas nianses mums liekas tādas šajā piedāvātajā valdībā, kas gluži neliecina, ka tā varētu būt tīri pārmaiņu valdība. Vairākas pozīcijas ir atstātas partijām, kas iepriekš vadījušas tās pašas pozīcijas," teica Bordāns.

NA vēlas 5 partijas; ZZS valdības modeli sauc par apsveramu

NA līderis Raivis Dzintars Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka izšķirošais vārds pašreiz ir tieši JKP – vai tā pastāvēs uz valdību bez ZZS, vai tomēr būs gatava iet uz kompromisiem.

Dzintars atzīmēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks arvien uzskata, ka valdības koalīcijā jāiesaista vismaz piecas partijas. Tas nav iespējams, ja JKP turpinās uzstāt, ka nestrādās vienā valdībā ar ZZS.

"Ja šāds ultimāts būs, tad, protams, tā būs ļoti nopietna izšķiršanās Aldim Gobzemam, jo piekāpties šādam ultimātam tas, manā skatījumā, būtu visnotaļ pazemojoši.

Protams, arī Jaunajai konservatīvajai partijai nebūs viegli atkāpties no šīs pēcvēlēšanu periodā izvirzītās vēlmes," sacīja Dzintars.

NA būs gatava atbalstīt tādu valdību, kam būs pietiekošs atbalsts un būs skaidrs, kas šo atbalstu Saeimā nodrošinās, piebilda NA līderis.

ZZS līderis Armands Krauze Gobzema piedāvāto valdības modeli sauc par apsveramu. "Mēs redzam, ka šis piedāvājums ir sagatavots, tas parāda, ka Gobzema kungs un "KPV LV" vēlas izveidot valdību. Visnotaļ labs piedāvājums, ko mēs apspriedīsim partijā un tad arī sniegsim komentārus no ZZS puses."

"Jaunā Vienotība" – arvien piesardzīgāka

Tikmēr "Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka "Jaunā Vienotība" valdes sēdē otrdien, 4. decembrī, nolēmusi turpināt piedalīties valdības veidošanas sarunās un uzmanīgi vērot procesus. Apvienības "Attīstībai/Par!" izslēgšana no sarunām gan var sarežģīt valdības izveidi.

Ašeradens atzina, ka Gobzema piedāvājums par ministru portfeļiem bijis negaidīts. Proti, lai runātu par reformām, galdā likts valdības modelis.

"Mēs arvien piesardzīgāk raugāmies uz procesu, bet tajā piedalāmies un strādājam," teica Ašeradens, norādot, ka tālāk turpināsies partiju divpusējās sarunas.

Arī Ašeradens teica, ka pašlaik būtiski ir saprast JKP nostāju attiecībā uz ZZS iesaisti valdībā, kā arī valdības veicamos darbus. Pašlaik neskaidrākais jautājums ir – kā Gobzems varēs vadīt valdību bez pielaides valsts noslēpumam.

Nākamos lēmumus par dalību valdības veidošanas procesā "Jaunā Vienotība" plāno pieņemt nākampirmdien.

Valdības veidošanu Gobzems plāno pabeigt līdz 10. decembrim, kad varētu notikt Saeimas balsojums par tās apstiprināšanu.

Gobzems arī šodien atkārtoti noraidīja, ka varētu lūgt "Saskaņas" atbalstu valdības apstiprināšanai.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju neviena no partijām pagaidām nevēlas būt nākamā, kura izstājas  no Gobzema valdības veidošanas sarunām, tāpēc ar savu viedokli nesteidzas, lai arī nav plānojušas strādāt Gobzema valdībā.

Gadījumā, ja izdosies vienoties par Gobzema piedāvāto valdības modeli, amatu Saeimas prezidijā varētu zaudēt "Attīstībai/Par!" deputāte Marija Golubeva. Savukārt Saeimas Budžeta komisijas vadībā esošais Mārtiņš Bondars tiktu nomainīts pret "KPV LV" politiķi Ati Zakatistovu.

KONTEKSTS:

Mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad partijas nebija spējušas vienoties par valdības aprisēm, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi Jāni Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās. Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, taču arī tas nevainagojās ar panākumiem, un 26.novembrī Vējonis deva "KPV LV' pārstāvim Aldim Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei.

Dienu pēc nominēšanas "KPV LV" tikās ar pārējām Saeimā ievēlētajām partijām, izņemot "Saskaņu", piedāvājot valdības tapšanas sarunu grafiku, kas paredz 10 sanāksmēs vienoties par darāmajiem darbiem, izvērtēt reformu plānu un to fiskālo ietekmi un sadalīt atbildības jomas. Turklāt Gobzems vēlas šo procesu veidot konfidenciālu, par ko partijas esot vienojušās.

Sarunu raitāku virzību aizēno tas, ka Gobzemam nav pielaides darbam ar valsts noslēpumu. Viņš pats pieļauj iespēju aicināt cilvēkus iziet ielās. Tikmēr pārējo partiju pārstāvji neslēpj skepsi par iespēju strādāt ar premjeru bez pielaides. 

Otrdien, 4. decembrī, Gobzems paziņoja, ka no valdības veidošanas sarunām izslēdza apvienību "Attīstībai/Par!", jo tā nav vēlējusies sadarboties, kā arī nav virzījusi konstruktīvus priekšlikumus. "Attīstībai/Par!" savukārt pārmet "KPV LV" vēlmi valdībā ievilkt "Saskaņu".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti