Mediju ētikas padome būs nevalstiska organizācija, kas, reaģējot uz saņemtajām sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas, izvērtēs iespējamus ētikas pārkāpumus mediju darbībā, sniegs dažādus atzinumus, kā arī izglītos sabiedrību.
Līdz nākamā gada beigām Kultūras ministrijai jāizvērtē, vai šādas padomes darbības principi ir jāietver normatīvajos aktos un nepieciešamības gadījumā jāiesniedz attiecīgi normatīvo aktu grozījumi.
Jau ilgāku laiku Latvijā norit diskusijas par nepieciešamību veicināt mediju atbildību un ieviest mediju ombuda institūciju. Tomēr, izvērtējot trīs dažādus mediju ētikas uzraudzības mehānisma ieviešanas variantus, Ministru kabineta komitejā par piemērotāko atzīts variants, kas paredz ētikas pārkāpumu izvērtēšanu uzticēt nevis vienam cilvēkam, proti, mediju ombudam, bet gan īpaši izveidotai koleģiālai institūcijai – Mediju ētikas padomei.
Padomē, kuras lēmumi būs saistoši tās dalīborganizācijām, dažādi mediji varēs iestāties brīvprātīgi. Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis uzskata, ka šis ir efektīvākais risinājums.
Zirnis Latvijas Radio sacīja, ka “svarīgākais aspekts būtu, ka mediji paši ir vienojušies par ētikas standartu un principu ievērošanu, tie, kas pievienojas, un šobrīd ir, es teiktu, apmēram 80% nozares ir piekrituši līdzdarboties un ievērot šos ētikas standartus”.
“Otrs būtu arī iespēja sabiedrībai vērsties un saņemt skaidrojumus par ētikas lietām, kas reizēm cilvēkiem nav skaidras līdz galam. Šis būtu labs mehānisms, kā to skaidrot sabiedrībai,” norādīja Zirnis.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Ētikas padome un ētikas kodekss ir svarīgs mediju videi, lai celtu kvalitātes latiņu, lai ievērotu profesionālos standartus un robežas, kad vārda brīvība saduras ar citām cilvēktiesībām, un lai arī sabiedrībai būtu skaidrs, ka mediju vide rūpējas par kvalitāti.
Grišāne skaidroja, ka šī padome tad arī būtu galvenais vidutājs gadījumos, kad cilvēkiem rodas pretenzijas pret kāda medija darbu.
„Ja cilvēkam nepatīk mediju saturā vai uzvedībā – žurnālista vai operatora – uzvedībā kaut kādas konkrētas lietas, cilvēks var vērsties šajā Mediju ētikas padomē, un padome mēģinās saprast, vai šāds pārkāpums ir, vai medijam būtu jāatsauc ziņa, jāatvainojas vai varbūt jālabo ziņa. Ja padome konstatē, ka ir pārkāpums, bet medijs uzskata, ka pārkāpuma nav, Mediju ētikas padome var sagatavot atzinumu, norādot uz šo pārkāpumu un aprakstot šo pārkāpumu, un šis atzinums medijam būtu obligāti jāpublicē,” skaidroja Grišāne.
Grišāne domā, ka šādas padomes esamība veicinās iedzīvotāju uzticēšanos medijiem.
„Jo šobrīd tas, kas notiek, ir sūdzība, ko medijs iekšēji izvērtē, un sabiedrībai nevienā brīdī netiek skaidrots, kāpēc ir ticis konstatēts pārkāpums. Mēs redzam, ka kaut kādas ziņas tiek atsauktas un labotas, bet nevienā brīdī nav skaidrojuma, kā nozare darbojas, kur ir tās robežas un standarti, kam šī nozare seko,” norādīja Grišāne.
Turklāt padome darbotos ne tikai kā sūdzību izskatītājs. Tā uzņemtos arī vidutāja funkciju. Informācijas aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis uzsvēra, ka strīdos starp medijiem un iedzīvotājiem vai organizācijām, kas uzskata, ka to tiesības ir aizskartas, šāds vidutājs ir nepieciešams.
„Iespējams, ka tur nemaz nevajag to gala lēmumu, iespējams, ka, izskaidrojot situāciju, šī konflikta tur vairs nav,” pieļāva Zirnis.
Mediju ētikas padomes pienākumos ietilptu arī nozarei kopīga ētikas kodeksa izstrāde. Tās darbība daļēji tiks finansēta no valsts budžeta.
Nozares pārstāvji – Latvijas Žurnālistu apvienība, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, aģentūra LETA, AS "Delfi" un AS "Latvijas Mediji" - jau vasaras sākumā sāka darbu pie pašregulējošas mediju padomes izveides.
Jau ir izveidoti organizācijas statūti, tapis iespējamais nozares ētikas kodekss, kuru vēl pieslīpē. Padomes un kodeksa mērķis ir virzīties uz vienotiem ētikas un profesionālās darbības standartiem.
Nozares iecere ir izveidot organizāciju, kas ievēlētu Ētikas padomi, tajā darbotos 9 atzīti profesionāļi ar nevainojamu reputāciju, kuri pārstāvētu dažādus medijus un platformas. Šī padome izskatītu mediju ētikas jautājumus.
Nozare arī domāja par iespējamo valsts atbalsta piesaistīšanu – lai organizācijā būtu juridiski spēcīgs cilvēks, tā būtu izpildinstitūcija, un šis cilvēks nepiedalītos lēmumu pieņemšanā.
