Dienas notikumu apskats

Nacionālās bibliotēkas būvnieki no valsts vēlas vēl 12 miljonus eiro

Dienas notikumu apskats

Itālijas politiķi nepiekāpjas EK un neveic būtiskus labojumus 2019. gada budžetā

Pēc triju potenciālo partneru izstāšanās izplēn Bordāna cerības izveidot valdību

Bordāns neturpina centienus izveidot valdību; Vējonis atsauks viņa kandidatūru

Prezidenta nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) pēc nedēļu ilgām sarunām un trīs politisko spēku – “Attīstībai/Par!”, Nacionālās apvienības (NA) un “Jaunās Vienotības” – lēmuma izstāties no sarunām par nākamo valdību vairs neturpinās centienus izveidot valdību. Prezidents Raimonds Vējonis plāno ceturtdien, 15. novembrī, atsaukt Bordāna kandidatūru.

ĪSUMĀ:

  • “Attīstībai/Par!”, NA un “Jaunā Vienotība” pamet valdības sarunas, jo Bordāna valdības deklarācijā iekļautos darbus uzskata par neizpildāmiem.
  • Bordāns sarunu izgāšanos saista ar vārdā nenosauktu ekonomisko grupējumu interesēm.
  • Bordāns trīs sarunu pametušo politisko spēku rīcību sauc par bezatbildību.
  • Valdības veidošanas centienus Bordāns pārtrauc.
  • Prezidenta aicinājums Bordānam formāli vēl spēkā.
  • Pirms sarunas ar Bordānu Vējonis pauda cerību, ka politiķi rīkosies atbildīgi.
  • Vējonis ceturtdien atsauks Bordāna kandidatūru. 
  • Vējonis konsultācijas ar partijām atsāks pēc valsts svētkiem - tiksies ar Gobzemu un Pabriku.

Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama, un prezidentam jārīkojas izšķirīgi, tā, iznākot pa Rīgas pils vārtiem, sacīja Bordāns, kurš trešdien, 14. novembrī, pēc tikšanās ar prezidentu mediju pārstāvjus informēja, ka vairs neturpinās centienus atsākt koalīcijas sarunas.

Bordāns arī noliedza, ka viņš varētu būt ticis nominēts kā premjera amata kandidāts jau ar iepriekšēju nodomu, ka viņa valdības veidošanas sarunas izgāzīsies.

Prezidenta preses dienests vēlāk paziņoja, ka ceturtdien prezidents parakstīs rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu.

''Attīstībai/Par!” politiķis Daniels Pavļuts skaidroja, ka apvienība izstājās no sarunām, jo valdības veidošanas procesā trūcis savstarpējās uzticēšanās un valdības deklarācija nav veidota uz ilgtspējīgiem pamatiem.

Trešdien uz sarunām konservatīvie bija sagatavojuši fiskālās ietekmes lielākajiem Bordāna vadītās valdības budžeta izdevuma pasākumiem un iespējamiem ienākumu avotiem. Taču "Attīstībai/Par!", neiepazīstoties ar šiem aprēķiniem, paziņoja par izstāšanos.

 Arī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ir pārliecināts, ka Bordāna iespējas izveidot valdību ir izsmeltas.  

Dzintars norādīja, ka balsu Bordāna valdības izveidošanai trūkst, tajā pašā laikā visiem ir apņēmība meklēt risinājumu, lai veidotu stabilu rīcībspējīgu valdību, un šīs sarunas un valdības veidošanas process jāturpina.

Uz to, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav uzskatāmi par reāli izpildāmiem, uzstāja arī „Jaunās Vienotības” politiķis Arvils Ašeradens.

“Bez radikālas nodokļu paaugstināšanas tas nav iespējams, un mēs nevaram to akceptēt,” uzsvēra Ašeradens.

Premjera amatam nominētais Jānis Bordāns šos pārmetumus noraida, uzsverot, ka saskaņā ar Jaunās konservatīvās partijas aprēķiniem četru gadu laikā būtu iespējams izpildīt gan solījumus par minimālās pensijas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, gan citus.

Viņš sarunu izgāšanu saista ar vārdā nenosauktu ekonomisko grupējumu interesēm.

“Vairākas partijas, gan NA, gan “Attīstībai/Par!” uzsvēra, ka viņiem ir problemātisks jautājums, ka Iekšlietu ministrija nonāk JKP pārziņā un jo īpaši, ka to vada tādi profesionāļi kā Juta Strīķe un Juris Jurašs,” norādīja Bordāns.  

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Bordāns uzsvēra, ka šāda pieeja no trīs sarunu pametušo partiju puses - “neveicināt progresu sarunās un nepieļaut progresu sarunās, - bija bezatbildība”.

Bordāns arī uzsvēra, ka Latvija kādu laiku būs bez pārmaiņu valdības. Šī esot dāvana Latvijai simtgadē no "oligarhiskajām partijām".   

Bordāns neslēpa, ka tiešām domājis, ka izdosies partijām pārvarēt nesaskaņas un vienoties par valdības izveidi. Bordāns uzskata, ka vairākas "ekonomiskas struktūras" ir sapratušas, ka nespēs sadarboties ar konservatīvajiem, tāpēc "sarunu process tika torpedēts".

 “KPV LV” līdz šim vismazāk bija cēlusi iebildumus un uzskata, ka visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, pauda partijas līderis Aldis Gobzems.

Vēl pirms sarunas ar Bordānu 14. novembrī prezidents pauda cerību, ka politiķi būs atbildīgi un spēs atrast modeli, kādā varēs sadarboties, un viņš plānoja gaidīt līdz 21.novembrim – datumam, līdz kuram prezidents uzdeva Bordānam izveidot valdības aprises.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pateicās Bordānam par mēģinājumu izveidot valdību un pauda nožēlu par politisko partiju nespēju vienoties par atbalstu Bordāna veidotai valdībai.

Valsts prezidents konsultācijas par iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

“Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,” norādīja Valsts prezidents.

Plānots, ka Valsts prezidents uzreiz pēc valsts svētkiem tiksies ar partijas “KPV LV” virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības “Attīstībai/Par!” virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

KONTEKSTS:

14. novembrī izjuka valdības veidošanas sarunas, ko vadīja Bordāns, un trīs partijas – “Attīstībai/ Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izvirzīt citu kandidātu premjera amatam. Sarunas nonāca strupceļā, jo politiķi secināja, ka JKP iecerētajiem valdības darbiem naudas budžetā nav, lai arī pirms tam partijas spēja vienoties par 8 valdības darbības prioritātēm.  

Bordānu kā premjera amata kandidātu prezidents nominēja 7. novembrī pēc mēnesi ilgām neveiksmīgām sarunām par valdības veidošanu un deva Bordānam divas nedēļas valdības izveidošanai,  ja tas neizdosies, premjera amatam tiks nominēts cits kandidāts.

Bordāns piedāvāja piecu partiju koalīciju bez Zaļo un Zemnieku savienības un “Saskaņas”. “KPV LV” uzreiz paziņoja, ka atbalstīs Bordāna valdību, taču JKP un “KPV LV” bez pārējo trīs partneru atbalsta Saeimā ir tikai 32 no 100 deputātu vietām. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti