Euranet Plus

ES pretterorisma koordinatora padomnieks Eli Kavinjo par terorisma finansēšanu

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Pētījums: cīņa ar gaisa piesārņojumu nevedas viegli

Pētījums: cīņa ar gaisa piesārņojumu nevedas viegli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Transporta, lauksaimniecības un enerģētikas izraisītais gaisa piesārņojums Eiropā ir nedaudz samazinājies, tomēr tas arvien pārsniedz gan Eiropas Savienības (ES), gan Pasaules Veselības organizācijas noteiktās robežvērtības. Pie šāda secinājuma savā jaunākajā pētījumā par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākusi Eiropas Vides aģentūra.

Priekšlaicīga nāve no sirds un asinsvadu, plaušu un citu elpošanas orgānu vai aknu slimībām nereti ir gaisa piesārņojuma sekas. Katru dienu no gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām nomirst vairāk nekā tūkstoš  Eiropas Savienības iedzīvotāju, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Īpašu kaitējumu cilvēku, jo īpaši pilsētās mītošo, veselībai nodara tā dēvētās cietās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons. To ietekmei diendienā pakļauti miljoniem cilvēku.

Eiropas Revīzijas palāta savā svaigākajā ziņojumā, kurā vērtēts, cik sekmīga bijusi Eiropas Savienības politika, ierobežojot gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību, secinājusi, ka tā nav sasniegusi cerēto efektu. Proti, liela daļa ES valstu arvien vēl neizpilda noteiktos gaisa kvalitātes standartus. Aizejošās valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards gan ir pārliecināts, ka pēdējos gados gaisa piesārņojumu ir izdevies samazināt.

„Progress no 2012. gada līdz pēdējiem gadiem ir ļoti nozīmīgs. Nav tā, ka nebūtu progresa, bet mēs, protams, vēlētos vairāk,” saka Gerhards, uzsverot, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošajiem datiem Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās netiek pārsniegtas piesārņojuma robežvērtības.

Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka šogad gaisa piesārņojums varētu būt pieaudzis, jo īpaši galvaspilsētā Rīgā.

„Parasti problēmas ir bijušas ar daļiņām PM10 un slāpekļa dioksīdu. Patlaban par slāpekļa dioksīdu nevaram pateikt, vai tas ir pārsniegts, jo mums trūkst vienas transporta ietekmes novērtējuma stacijas. Ar daļiņām PM10 mums līdz 1. oktobrim ir 50 diennakts pārsniegšanas gadījumi. Atļautais pārsniegšanas normatīvs ir 35 diennaktis gadā,'' stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.

Gaisa piesārņojumu ar veselībai bīstamajām cietajām daļiņām sekmē sāls un smilšu maisījuma izmantošana slidenajā laikā, skaidro speciāliste.

Aprēķinu metodikas īpatnības, iespējams, ļaus Latvijai izvairīties no kārtējā Eiropas Komisijas aizrādījuma, taču tas nemazina piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. Kaspars Gerhards spriež, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā, jo īpaši – transporta jomā:

„Ir Rīgas plāns, ko viņi taisās darīt gan ar ielu pārbūvi, gan ar transportu, tiek uzlabots novērojumu skaits. Protams, ļoti nozīmīgs ir Krievu salas projekts, kas atslogos Rīgas centru no ogļu piesārņojuma. Tas ir jautājums par visas transporta sistēmas organizāciju, un šeit ir jautājumi, kas saistās ne tikai ar Rīgas, bet arī ar Pierīgas situāciju.”

Valsts vides dienesta dati liecina, ka iedzīvotāji bieži sūdzas par iespējamu gaisa piesārņojumu – līdz šā gada septembra beigām saņemtas 126 sūdzības, bet pērn kopumā vairāk nekā 130 sūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti