"Vienošanās, pavisam formāli ņemot, un tāda, kāda tā ir šobrīd – uz papīra, jau parakstīta, noliekot 10. oktobri par manu pēdējo darba dienu –, nāca mana atvaļinājuma laikā septembra sākumā, kā telefona zvans no vadības, informējot, ka darba attiecības mums būtu kaut kā nebūt jāpārtrauc. Neslēpšu, ka man pašam dažādas pārdomas jau ilgāku laiku bija šajā virzienā. Jāatzīst, ka situācija acīmredzot nobrieda. Līdz ar to gan juridiski, gan visādi citādi korekts joprojām var būt apgalvojums vai formulējums, ka tā ir abpusēja vienošanās," vaicāts, kas pirmais rosināja vienoties par darba attiecību izbeigšanu – vadība vai viņš pats –, pastāstīja Miks Magone.
Viņš uzsvēra, ka arī šodien ir gatavs parakstīties zem tām iecerēm un redzējuma, kādu koncertzālē "Latvija" viesis jau vairāku gadu garumā.
Darba gadi mākslinieciskā vadītāja amatā ir bijuši visnotaļ izaicinoši – koncertzāle tā īsti vēl nepaspēja ieelpot, kad sākās pandēmijas nosacījumi, tagad karš Ukrainā un cenu pieaugums. Sliktā priekšnojauta pandēmijas sākumā, ka māksla un akadēmiskā mūzika, visticamāk, nebūs cilvēku pirmā izvēle, pēc pārtraukuma atgriežoties skatītāju rindās, apstiprinājās, sacīja Miks Magone. Ieņēmumu kritums ir. Viņš turpināja:
"Redzam, ka šāda veida saturs nav pirmā izvēle cilvēkiem, domājot par vēl piezemētākām un ikdienišķākām lietām kā gaidāmā ziema, tēriņi, rēķini.
Līdz ar to ierobežotos resursus, kas šobrīd vairs nav tikai laiks, bet gluži vienkārši nauda, nebija grūti iztēloties, ka lielais vairums izvēlēsies veltīt arvien mazāk un, ja vispār veltīt, tad kaut kam tādam, kas neizaicina, neuzdod jautājumus. [..] Tas draud tādām vietām, vēl jo vairāk reģionos, kāda ir koncertzāle Ventspilī."
Ieteikumi, kā vairot koncertzāles ieņēmumus, tikuši izteikti. Tomēr vairumā gadījumu tie bijuši ne tikai nesaistīti ar mākslinieciskā vadītāja vīziju, bet ignorējuši faktu, ka tā ir koncertzāle ar īpašu, pārdomātu akustiku, specifiskiem instrumentiem, kas gluži objektīvi paģēr attiecīgu repertuāru, stāstīja Miks Magone:
"Tas nav nekāds noslēpums, un tas nav stāsts par Ventspili vien, [ka] ērģeļmūzika nekad nav bijusi un nebūs pelnošs "žanrs" vai ērģeļmūzikā nav un nebūs biznesa. Līdzīgi ir arī ar kamermūziku un simfonisko mūziku.
Tas man nebija nekāds noslēpums tos teju četrus gadus. Kopš 2009. gada pēc rekonstrukcijas galvenā kultūrvieta pilsētā bija "Jūras vārti", kuros tai skaitā brauca ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas lielāki vai mazāki, bet akadēmiskie kolektīvi. [..] Ilgākā laika periodā bija iespējams izdarīt secinājumus par vietējās publikas, kam šāds repertuārs ir saistošs, kapacitāti, skaitliskumu. Šobrīd uz tiem skaitļiem atskatoties, tie jau ir labi un optimistiski – līdz 200 cilvēku, kuri iegādājas biļetes. Pēc kovida laikā un vēl padziļinātākas krīzes apstākļos tas skaits ir samazinājies vēl vairāk. [..]" Tika strādāts pie tā, lai repertuārs būtu saistošs arīdzan cilvēkiem ārpus Ventspils.
Par to, kas turpmāk gaidāms koncertzālē "Latvija", Miks Magone nezināja teikt.
Pērnā gada nogalē plānu sastādīja visam 2022. gadam, bet šī gada sākumā tika ieviests jauninājums: plāns tiek atkārtoti – ne reizi vien – vētīts ik pa ceturksnim, un katrs nākamais ceturksnis tiek caurskatīts, atskatoties uz aizvadīto,
atklāja līdzšinējais mākslinieciskais vadītājs: "Tajā brīdī ar gluži tādiem politiskiem un kapitāldaļu turētāju pārstāvju lēmumiem tie plāni tika stiprināti vai mudināti, mainīti manis jau pieminētajos īsajos termiņos. [..] Katrā ziņā man plānot, komunicēt un drošticami vienoties par konkrēto pasākumu norisi ar māksliniekiem kļuva faktiski neiespējami. Līdz ar to koncerti vēl līdz šī gada beigām, kas ir oktobris, novembris, decembris, par kuriem mēs nebijām tiesīgi noslēgt rakstiskas vienošanās ar māksliniekiem, jo komisijas un vētīšanas vēl nebija notikušas, ir atcelti. Šobrīd, ja godīgi, es pat nezinu, kas nāks šo pasākumu vietā." Viņš ir neziņā par to, vai piešķirtais līdzfinansējums, ne vairs Kultūrkapitāla fonda, bet Eiropas Savienības reģionālo koncertzāļu atbalsta finanšu līdzekļi, tiks veltīti pasākumu pārcelšanai uz nākamo gadu.
"Tie manevri šī gada laikā kļuva stipri ierobežoti un taktiski, ne vairs stratēģiski. Tas, atgriežoties pie paša sarunas sākuma, ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, kā skaidrot [izteikumu] "situācija nobrieda"," kopsavilka Miks Magone.
